Igaunijas lēmums pievienoties Latvijas finansiālo atbalstītāju pulkam ir simboliska akcija, un, lai gan Latvija šajā situācijā izskatās slikti, bet Igaunija - labi, nevajadzētu par zemu novērtēt kaimiņvalsts vēlmi starptautiskajā arēnā parādīt Baltijas valstu solidaritāti, skaidro politologs Ivars Ījabs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Ne jau visi Baltijā ir tik stulbi kā latvieši, kas visu pēdējo gadu laikā dzīvojuši uz parāda un tagad brīnās, ka viņiem rodas finansiālas problēmas. Mēs paši savā ziņā esam uzprasījušies, jo šo naudu labprāt pieņemam un lūdzam. Rezultāts ir tāds, ka izskatāmies slikti uz igauņu fona, un šinī gadījumā tā nav igauņu vaina," norāda politologs.

Pagaidām nav precīzi zināms, cik lielu aizdevumu Igaunija Latvijai varētu dot, bet pieļaujams, ka salīdzinājumā, piemēram, ar Ziemeļvalstu atbalstu, kaimiņzemes ieguldījums varētu būt neliels, tomēr, pēc Ijaba domām, "mums nevajadzētu kaut kādā ziņā nicīgi izturēties pret šo igauņu piedāvājumu, jo, kā zināms, Baltijas valstu solidaritāte vienmēr ir bijis ļoti problemātisks jautājums, par kuru vairāk stāsta anekdotes, nekā runā nopietni."

Kā solidaritātes soli Igaunijas piedāvājumu uztver arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

"Es to vērtēju kā zināmu politisko solidarizēšanos šajā situācijā. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka šāda rakstura ekonomiski satricinājumi vai problēmas bieži vien nav ar izolētu raksturu. Mēs arī redzam, ka arī mūsu kaimiņvalstīs, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā, jaunā valdība ir spērusi arī no savas puses virkni soļu, lai samazinātu tēriņus nākamā gada budžetā," skaidro Riekstiņš.

Kā ziņots, Igaunija nolēmusi pievienoties Latvijas finansiālo atbalstītāju pulkam un piešķirt tai aizdevumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

"Latvija sagatavojusi ļoti nopietnu programmu krīzes pārvarēšanai. Pozitīvi un neprasti ir tas, ka līdzās Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Eiropas Savienībai Latvijas paketes sastādīšanā ir piedalījušās arī Ziemeļvalstis un citas Baltijas valstis. Igaunijas pienākums ir piedalīties programmas finansēšanā," laikrakstam "Postimees" sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš ceturtdien Briselē piedalījies Latvijas atbalsta valstu premjerministru sapulcē.

Igaunija savu palīdzību plāno nodrošināt, sniedzot Latvijai aizdevumu. Igaunijai ir pietiekami lielas rezerves, un tā vietā, lai glabātu šos līdzekļus, piemēram, Vācijas valsts parādzīmēs, daļa rezervju tiks novirzīta aizdevumam Latvijai.

Kā norādīja Igaunijas kādreizējais finanšu ministrs Aivars Sērds, Igaunijas dalība palīdzības sniegšanā Latvijai no simboliskā viedokļa ir ļoti būtiska.

Par nozīmīgu to uzskata arī Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kurš vakar intervijā telekompānijas LNT ziņu raidījumam atzina, ka "tas ir pareizi," jo, "lai cik grūti nebūtu, vienam pie otra ir jāiet palīgā."

Aģentūra "Bloomberg" pirms trim dienām gan citēja Igaunijas finanšu ministra Ivari Padara teikto, ka Igaunijai pašai varētu rasties nepieciešamība aizņemties līdz pieciem miljardiem Igaunijas kronu (224,5 miljoniem latu) jeb 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai segtu investīcijas ekonomikas lejupslīdes laikā.

Premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Krists Leiškalns apstiprināja, ka Eiropadomes gaitā Briselē Igaunijas puse ir izteikusi Latvijai piedāvājumu par aizdevumu. Pagaidām gan vēl neesot zināmi iespējamā aizdevuma apjomi, nosacījumi un saņemšanas veids.

Igaunija iepriekš veidojusi uzkrājumu, kas Baltijas valstu kontekstā ir ļoti pozitīvi vērtējams, piebilda premjera padomnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form