"Ir skaidrs, ka situācija valstī ir patiešām kritiska. Informācija par mūsu finansiālajām grūtībām un sarunām ar ārvalstu donoriem ir tikai daļa, kas īstenībā notiek. Pieļauju, ka Zatleram informācijas ir krietni vairāk," teica Ījabs.
Eksperta vērtējumā, ārkārtas valdības sēdes darba kārtība ar tajā iekļautajiem punktiem bija paredzama, jo nesen publiskajā telpā nonākušajā dokumentā ar starptautisko aizdevēju viedokli ir uzsvērts, ka reformas netiek veiktas. Līdz ar to Zatlera rīcība jāskata kontekstā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par strukturālu reformu veikšanu un tādējādi līdzekļu ieekonomēšanu, kur daudz nav izdarīts.
Reformas, kas jāveic izglītībā, ir patiešām drastiskas un asas, tāpēc var saprast izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS) un Zaļo un zemnieku savienību, ka "viņiem neceļas roka daudzas lietas darīt", skaidroja politologs.
"Atsevišķās nozarēs, ņemot vērā, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, reformas nevar veikt, jo tam ir gan politiska, gan administratīva pretestība. Savukārt, ja tās neveicam, tad ir liela iespēja nonākt pie defolta tuvākajā laikā. Iespējams, kāds Saeimas un valdības aprindās iedomājas, ka defolts nav tas sliktākais risinājums, jo tad vieglāk un maķenīt ātrāk var veikt reformas. Acīmredzot prezidents tā nedomā," teica Ījabs.
"Varētu padomāt, ka Zatlera un Stratēģiskās analīzes komisijas klātbūtne valdības sēdē kaut ko būtiski mainīs - nu nemainīs jau, būtu dīvaini iedomāties, ka Zatlera dēļ visi koalīcijas baroni pēkšņi mainīs viedokli tajā vai citā jautājumā," politologs skeptiski vērtēja šādas rīcības iespējamo rezultātu.
"Tomēr Zatlers ir parādījis savu stāju un izlēmību. Protams, politiski no valdošās koalīcijas neviens viņam par to galvu neglaudīs, bet prezidentam pēc [janvārī] izteiktā ultimāta arī nav ko zaudēt. Normāli uzprasīt - dārgā valdība, ko tu dari! Valstī patiešām ir ziepes, bet jūs tur laižat muļķi, kas patiešām no atsevišķu ministru puses tā ir," teica politologs.
Viņaprāt, "nevajag īpaši šausmināties, šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad prezidents sasauc ārkārtas Ministru kabineta sēdi".
Ījaba vērtējumā, Zatlers ir kā katalizators, lai lietas ietu uz priekšu un kaut kas tiktu darīts.
Ījabs aģentūrai LETA norādīja, ka nekad nav bijis "Zatlera fans", tomēr viņš uzskata, ka prezidentam ir pamatots iemesls uztraukties.
Šādi gadījumi, kad Valsts prezidents sasauc valdības sēdi, Latvijā jau bijuši, piemēram, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izmantoja Satversmē paredzētās tiesības un sasauca valdības ārkārtas sēdi 1998.gada 15.aprīlī. Valdības sēdes nepieciešamību Ulmanis toreiz motivēja ar situāciju, kas izveidojusies, kad tā laika koalīcijas partneris Demokrātiskā partija "Saimnieks" pameta valdību.
Kā ziņots, izmantojot savas Satversmē un Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās tiesības, Valsts prezidents Zatlers ir nolēmis sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi 24.aprīlī plkst.12.
Sēdes darba kārtībā prezidents iekļauj Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) ziņojumu par valsts pārvaldes strukturālo reformu, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) ziņojumu par izglītības sistēmas strukturālo reformu un veselības ministra Ivara Eglīša (TP) ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu.
Tāpat sēdes darba kārtībā iekļauti Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšlikumi par neatliekamu strukturālo reformu, ekonomikas veicināšanas un sociālās drošības pasākumu īstenošanu.
Satversmes 46.pants un Ministru kabineta iekārtas likuma 28.pants noteic, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents. Šādos gadījumos sēdi arī vada pats Valsts prezidents.