Pērn līdz 42,1% sarucis to Latvijas mājsaimniecību skaits, kurām bija grūtības segt savus ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pērn "viegli vai ļoti viegli" ikdienas ienākumus sedza 5,1% mājsaimniecību, "ar nelielām grūtībām vai samērā viegli" – 52,8% mājsaimniecību, bet "ar grūtībām vai lielām grūtībām" – 42,1% mājsaimniecību.
Salīdzinot ar 2015. un 2014. gadu, krities to mājsaimniecību skaits, kurām izdevumu segšana sagādā grūtības. Savukārt pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kurām ikdienas tēriņi ir samērā viegli pārvarams šķērslis.
2016. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, kas ir par 27 eiro vairāk nekā 2015. gadā un par 58 eiro vairāk nekā 2014. gadā.
Vismazāk mājsaimniecību, kuras ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām bija Rīgā (36%) un Kurzemē (38,4%). Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8%), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.
Toties Zemgalē un Latgalē vairāk nekā puse aptaujāto mājsaimniecību (attiecīgi 51,1% un 50,6%) norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tikai niecīga daļa šo reģionu mājsaimniecību varēja apgalvot, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli (Zemgalē – 3,5% un Latgalē – 2,9%).
Dati liecina, ka mājsaimniecību iespējās segt izdevumus ir būtiska galvenā pelnītāja izglītības līmenis. Proti, 2016. gadā 62,7% mājsaimniecību, kuru galvenajam pelnītājam bija pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītība, ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Savukārt mājsaimniecībās, kuru galvenajam pelnītājam bija augstākā izglītība, šis īpatsvars bija ievērojami zemāks – 22,8%. Turklāt 10,5% šo mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli.
Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, un mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, starp pāriem ar bērniem visstraujāk samazinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 2016. gadā starp pāriem ar trīs un vairāk bērniem šādu mājsaimniecību īpatsvars bija samazinājies par 8,1 procentpunktu, pāriem ar diviem bērniem – par 5,2 procentpunktiem un pāriem ar vienu bērnu – par 3,6 procentpunktiem. Savukārt vienas personas (vecumā līdz 64 gadiem) mājsaimniecībām tikpat kā nemaz nesamazinājās grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. 2015. gadā 44,7 % no šīm mājsaimniecībām ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, bet 2016. gadā – 44,1 %.
Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2016. gada ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojumā.
Apsekojumā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
