Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijās ar novadu domes deputātiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) skaidri norādījis, ka Ikšķiles novads nākotnē kā neatkarīga teritoriāla vienība nevarēs pastāvēt, portālu "Delfi" informēja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.
Ceturtdien Ogres novada domē notika konsultācijas ar Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novada domes deputātiem par Ogres novada apvienoto administratīvo teritoriju (ATR).
Oficiālajās konsultācijās piedalījās ministrs, Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš un izdevniecības "Jāņa sēta" pētījumu biznesa virziena vadītājs, galvenais redaktors Jānis Turlajs.
"Pūces kungs skaidri norādīja, ka Ikšķiles novads nākotnē kā neatkarīga teritoriāla vienība nevarēs pastāvēt, tādēļ tas jāiekļauj Ogres novada sastāvā. Viņš uzsvēra, ka Ikšķiles novada attīstības augstie rādītāji ir saistīti tikai ar Rīgas tuvumu, bet pašvaldības lielais ieguldījums šīs teritorijas sakārtošanā un attīstībā nav noteicošais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot Ikšķiles novadā," vēsta Šulca.
Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa (LZS), balstoties uz dažādiem skaitliskiem rādītājiem salīdzinājumā ar pārējiem novadiem, norādījis, ka Ikšķiles novads apvienošanas gadījumā neiegūs ministrijas solītos uzlabojumus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā un teritorijas izaugsmē.
"Ir ļoti skumji, ka sarunu process notiek diezgan vulgāri, vienos vārtos, nepieļaujot iespēju rast citus risinājumus. Tikšanās laikā mēs nedzirdējām konstruktīvas atbildes uz tiem divdesmit pieciem jautājumiem, kurus Ikšķiles novada pašvaldība bija iesniegusi. Mēs esam saņēmuši no VARAM tikai formālu atbildes vēstuli. Mums nav priekšstata, kā šī reforma var attīstīties kopumā ne tikai novadā, bet arī valstī," tikšanos ar ministru komentē Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.
"Viennozīmīgi, mūsu priekšstats ir tāds - tas, kas labāk māk saimniekot, tas arī labāk dzīvo. Un mūsu novada iedzīvotāji to nodrošina ar saviem nodokļiem, ar savu attieksmi. Pašvaldības pienākums ir strādāt tieši Ikšķiles novada iedzīvotāju labā, ņemt vērā viņu vajadzības. Mēs arī to cenšamies darīt," skaidro Trapiņš.
Trapiņš norāda, ka visi rādītāji, ko tikšanās laikā prezentējis Batņa, atklāj, kāda ir atšķirība starp tiem novadiem, kuros "mūs piespiedu kārtā grib ieprecināt".
"Mēs tam kategoriski nepiekrītam, jo uzskatām, ka mums jebkurā variantā jāskatās Pierīgas virzienā. Mēs esam Pierīgas pašvaldība ar ļoti labiem rādītājiem un perspektīvām attīstības tendencēm," uzskata Trapiņš.
Diemžēl arī izveidotie kritēriji Ikšķiles novadam esot nelabvēlīgi. Minimālais iedzīvotāju skaits, kas sākotnēji tika noteikts 10 000, tagad jau palielināts līdz 15 000, ko novads nespējot neizpildīt.
"Ir skaidri noprotams, ka pašreizējās valdības nostādnes ir virzīt šo administratīvi teritoriālo reformu tādu, kādu valdība ir iecerējusi. Tas mērķtiecīgi tiek arī darīts. Uzskatām, ka reforma ir sasteigta, nav pārdomāta un izanalizēta. Tas ir bezatbildīgi, jo no tās būs atkarīga visu Latvijas iedzīvotāju nākotne," savu viedokli pauž Trapiņš.
Vadoties pēc aglomerācijas kartēm, Ikšķiles novads atrodas starp Pierīgu un Ogres novadu, tādēļ pašvaldība turpinās strādāt un meklēt risinājumus, kādā veidā tālāk attīstīt novadu.
Jau ziņots, ka Ikšķiles novadā notikušajā iedzīvotāju aptaujā lielākā daļa no respondentiem, kas izteica savu viedokli – 98,45% nobalsoja par Ikšķiles saglabāšanu kā patstāvīgu novadu.
Aptaujas organizēšanas un tās rezultātu izmantošanas mērķis bija noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, lai turpmākajās sarunās ar reformas veicējiem Ikšķiles novada domei būtu skaidrs iedzīvotāju viedoklis un nostāja konkrētajā jautājumā.
Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 25. aprīlī izdeva rīkojumu, ar kuru tika apturēta minētās Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbība, tādēļ saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tika sasaukta domes ārkārtas sēde. Dome nolēma lūgt Satversmes tiesai atcelt šo ministra rīkojumu.
VARAM norādījusi, ka ne likums "Par pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistošā lēmuma pieņemšanā.
