kresls, vieta, galds, tukss
Foto: DELFI

Ja deputāts trīs mēnešus pēc kārtas nepiedalīsies pašvaldības sēdēs, tad viņa vietā uz laiku nāks nākamais kandidāts, paredz ceturtdien izsludinātie grozījumi likumā par deputātu statusu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Likuma grozījumi nosaka, ja deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota drošības līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies vietējās pašvaldības sēdēs, tad deputāta vietā uz laiku stājas nākamais kandidāts.

Ja zūd minētais deputāta aizvietošanas pamats, tad deputāta pienākumus atsāk pildīt aizvietotais domes deputāts, kā to nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ir noteikts ievēlējamo deputātu skaits atbilstoši iedzīvotāju skaitam - septiņi, deviņi, 11, 13 un 15 deputāti. Izņēmums ir tikai Rīgas pilsēta, kurā ir 60 deputāti. Šāds deputātu skaits ir paredzēts, lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju pārstāvniecību.

Izvērtējot esošo situāciju un saņemto informāciju par pašvaldību darbu ministrija ir konstatējusi gadījumus, kad pašvaldībās, kurās attiecīgi ir ievēlēti septiņi, deviņi, 11, 13 un 15 deputāti, situācijā, kad viens no deputātiem Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota drošības līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties domes sēdēs, ir apgrūtināta pašvaldības lēmumu pieņemšana.

Ministrija uzskata, ka īpaši aktuāli tas ir situācijās, kad politisko spēku sadalījums ir ļoti līdzīgs un viena deputāta prombūtnes gadījumā domes sēdē piedalās vienāds skaits pozīcijas un opozīcijas deputātu. Šādos gadījumos nereti ir apgrūtināta ne tikai politisku lēmumu pieņemšana, bet arī citu, ar pašvaldību funkciju izpildīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, kas rada kaitējumu sabiedrības interesēm.

Izstrādājot likumprojekta grozījumus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ir izvērtējusi citu valstu pieredzi gadījumos, kad pašvaldības deputāts ir kavēts pildīt savus pienākumus. Piemēram, Dānijas Vietējo pašvaldību likums paredz, ka gadījumos, ja padomes loceklis aizkavēts piedalīties vietējās padomes sēdē veselības stāvokļa dēļ, padomes locekļi, kas ir ievēlēti no attiecīgā kandidātu saraksta var prasīt uzaicināt substitūtu piedalīties sēdē.

Normatīvais akts ir nepieciešams, lai nodrošinātu ar pašvaldību funkciju izpildīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu.

RAPLM izstrādātie grozījumi likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form