Ilgtermiņā jādomā par citu atrašanās vietu Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR), otrdien pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, kurā apspriests LTV drošības jautājums, žurnālistiem pauda komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Vaicāts par slēgtās sēdes norisi parlamentārietis skaidroja, ka komisija nonākusi pie secinājuma, ka steidzami jāpalielina drošība LTV, kā arī noskaidrots, ka, piemēram, iekļūšanas režīms ēkā Zaķusalā ir ļoti vienkāršs.
"Esam sapratuši, ka LTV nav jāatrodas Zaķusalā, jo šis infrastruktūras objekts ir morāli un tehniski novecojis. Ilgtermiņā ir jādomā LR un LTV citu atrašanās vietu," sacīja Kaimiņš, piebilstot, ka šīs problēmas atklājis nesenais gadījums ar LTV nodrošināto teletiltu Kremļa propagandas medijam "Russia Today" (RT). Viņš pauda, ka tas parādījis tikai to, cik ļoti ievainojams ir Latvijas sabiedriskais medijs. "RT gadījums ir izkristalizējis problēmas, kas sen jau ir bijušas. Šāds te precedents būtu bijis agrāk vai vēlāk," skaidroja Saeimas deputāts.
Runājot par ilgtermiņa risinājumiem, komisijas vadītājs skaidroja, ka ir jādomā, vai tā būs jauna ēka vai vienkārši cita ēka, taču ir skaidrs, ka vieta ir jāmaina. "LTV valdei nav jāuztraucas par kanalizācijas pareizu darbošanos un lifta trosēm. Par to būtu jādomā namsaimniekam. Šajā gadījumā Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ)," skaidrojot vēlamo scenāriju īstermiņā, sacīja Kaimiņš, atkārtoti uzsverot, ka ilgtermiņā LTV būtu jādomā par to, ka tai jābūt kompaktāk kopā ar LR, citā vietā.
Komisijā saistībā ar LTV drošības jautājumiem piedalījās arī Valsts drošības dienests (VDD). Lūgts komentēt, kādu informāciju dienests sniedza klātesošajiem, Kaimiņš norādīja, ka VDD informējis par nepieciešamību izskaust vienkāršo iekļūšanu LTV ēkā, taču norādīja, ka šajā saistībā neko vairāk komentēt no VDD teiktā nevarot slēgtā formāta dēļ. "Rezumē ir tāds, ka LTV milzīgajā ēkā, lai radītu drošību, ir jāizdara virkne preventīvu pasākumu, bet tie ir īstermiņā, bet ir jādomā ilgtermiņā," uzsvēra politiķis.
Vaicāts par termiņiem, Kaimiņš sacīja, ka par to pagaidām nav spriests, taču deputāti esot vienisprātis, ka LTV un LR ir līdzīgas tehniska rakstura problēmas. "Mēs runājam tikai par dzelzi un betonu. Ja runājam par saturu, tad esam sapratuši, ka šobrīd tādu kā monopolstāvokli ieņem ziņu aģentūra, kas ir privāta ziņu aģentūra. Vajag stiprināt "lsm.lv", būvēt lielāku pašu arhīvu, padarīt to par nacionālu un spēcīgu ziņu avotu visā Latvijā un starptautiski," pauda komisijas vadītājs.
Savukārt LTV jaunais valdes priekšsēdētājs pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka jāskatās uz risinājumiem, kā atrast iespēju ar Zaķusalas ēku operēt. "ir jādomā par to, cik stratēģiski svarīgi ir LTV un LR kā objekti, kā šīs informācijas telpas aizpildītāji ārkārtas situācijās. Par to mums arī jādomā, kad mēs veidosim jauno stratēģiju," klāstīja Giels.
"Par pašu ēku runājot, mans privātais viedoklis ir, ka šī ēka ir simbols, kas veidojis atpazīstamību, ka tā ir viennozīmīgi svarīga mediju telpa, un tur strādā profesionāļi," norādīja LTV vadītājs.
Vaicāts, vai saskata nopietnus drošības riskus ēkā, Giels norādīja, ka nevar atstāstīt to, kas runāts sēdē. "Paskatoties no ēkas vizuālā viedokļa, tad ir fiziskās drošības draudi, kas ir redzami. Nevēlamies, lai šos draudus redz ārpus, bet neteiktu, ka tie ir draudi, kas ir ļoti izceļami," piebilda Giels, papildinot, ka tas nenozīmē, ka viņš neatbalsta vienotas LTV un LR ēkas meklējumus, bet nepieciešams kopīgi vienoties par vismaz trīs scenārijiem, kā LTV un LR var attīstīties kopā.
Ziņots, ka 14. martā no LTV studijas ir pārraidīta intervija Krievijas televīzijas kanālam "Russia Today" (RT). Interviju Kremļa medijam sniedza bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Tajā kritizēta Latvijas ārpolitika, NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs un Latvijas attieksme pret etniskajām minoritātēm.
Apstākļu skaidrošanā iesaistījās arī Valsts drošības dienests (VDD). Iepriekš VDD portālam "Delfi" norādīja, ka "VDD vērtējumā šāda prakse, ka valsts finansēts sabiedriskais medijs sniedz atbalstu Krievijas propagandu izplatošam medijam, nav pieņemama un ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai". Tāpat VDD uzskata, ka Latvijas sabiedriskā medija sadarbība ar Krievijas propagandas mediju var negatīvi ietekmēt gan konkrētā medija tēlu sabiedrībā, gan visas Latvijas valsts reputāciju starptautiskajā vidē.
Iepriekš LTV valdes loceklis Ivars Priede Saeimas komisiju informēja, ka saistībā ar notikušo teletiltu ar RT LTV no darba atbrīvojusi ilggadējo LTV darbinieku Hariju Lavkinaiti, kurš pārkāpis savas pilnvaras un vienpersoniski pieņēmis lēmumu par LTV resursu izīrēšanu Latvijai nedraudzīgajam kanālam, informēja Priede.
