Latvijas Prokuroru biedrības prezidents Ilsteris no cilvēciskā viedokļa saprot amatpersonas, kurām pielaide atteikta, bet uzskata, ka pašreizējā sistēma ir pietiekama. Ja amatpersonām atļautu uzzināt vairāk par pielaides atteikšanas iemesliem, tad rastos riski, proti, amatpersona var nojaust, kuras personas ir valsts drošības iestādes ziņotāji. Līdz ar to pārbaudāmā amatpersona var vērst sankcijas pret šādu cilvēku, un pastāv risks, ka ziņotājs turpmāk vairs nesadarbosies ar specdienestu.
"Tā būtu sistēmas sagraušana. Tāpēc ir ģenerālprokurors, kurš izskata sūdzības un var pārbaudīt drošības iestādes savākto informāciju. Ja Saeima ir ievēlējusi ģenerālprokuroru, tad nav pamata viņam neuzticēties. Vienīgi var diskutēt par šī procesa uzlabošanu," uzsvēra Ilsteris.
Jau ziņots, ka pēdējā gada laikā augstām valsts amatpersonām Satversmes aizsardzības birojs atteicis vai anulējis speciālo atļauju valsts noslēpumam. Specdienesti pārbaudāmajām personām nav tiesīgi atklāt iemeslus, kāpēc tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, taču tās SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram.
Atsevišķas pārbaudāmās amatpersonas un politiķi rosina mainīt pielaides izsniegšanas mehānismu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kā ģenerālprokurora amata kandidātu šonedēļ nolēmis virzīt pašreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, nevis Ilsteri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
