- Ministru prezidents Indulis Emsis
- Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers
- Aizsardzības ministrs Atis Slakteris
- Vides ministrs Raimonds Vējonis
- Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks
- Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkbsons
- Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzēvičs
- Tieslietu ministre Vineta Muižniece
- Finansu ministrs Oskars Spurdziņš
- Ārlietu ministrs Rihards Pīks
- Labklājības ministre Dagnija Staķe
- Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzēvičs
- Ekonomikas ministrs Juris Lujāns
- Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze
- Kultūras ministre Helēna Demakova
Ministru prezidents Indulis Emsis Indulis Emsis dzimis 1952.gadā Limbažu rajona Salacā, 1975.gadā viņš absolvējis LVU Bioloģijas fakultāti. Ilgus gadus Emsis strādājis Latvijas mežsaimniecības nozarē, pētījis rekreācijas ietekmi uz mežu dzīvotspēju, 1986.gadā Maskavā viņš aizstāvējis bioloģijas zinātņu kandidāta disertāciju ekoloģijas specialitātē. Atmodas laikā Emsis kļuva par jaunizveidotās Valsts dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāju, pēc tam vairākās valdībās bija valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Kopš 7.Saeima šo amatu likvidēja, viņš strādāja privātā konsultāciju firmā "Eirokonsultants" par valdes priekšsēdētāju. Emsis ir Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komisijas vadītājs, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers Ainārs Šlesers dzimis 1970.gada 22.janvārī un vidējo izglītību ieguvis Rīgas 25.vidusskolā. Kopš 1999.gada Šlesers mācās Latvijas Kristīgajā akadēmijā. Darba gaitas Šlesers sācis Latvijas - Norvēģijas kopuzņēmumā "Latvijas informācijas un tirdzniecības centrs", kļūdams par tā prezidentu. No 1993. līdz 1998.gadam Šlesers dažādos amatos strādājis "Varner Hakon Invest" pakļautībā esošos uzņēmumos. Šlesers bijis 7.Saeimas deputāts un ekonomikas ministrs Viļa Krištopana vadītajā valdībā. Ministru prezidenta biedrs ir precējies ar 8.Saeimas deputāti Inesi Šleseri, viņam ir divi bērni. Šlesers interesējas par sabiedriskajām attiecībām un skandināvu kultūru, bet aizraujas ar sportu un tūrismu. 2002.gada 7.novembrī Šlesers apstiprināts par Ministru prezidenta biedru Einara Repšes valdībā, bet šogad janvārī Repše pieprasīja viņa demisiju.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris Atis Slakteris dzimis 1956.gada 21.novembrī Bauskas rajona Codē. 1980.gadā viņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju agronomijas specialitātē. Slakteris savas darba gaitas sācis kolhozā. Viņš strādājis par galveno agronomu Bauskas rajona agrorūpnieciskajā apvienībā, bijis rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs. Politisko karjeru Slakteris sāka Latvijas Zemnieku savienībā, balotējās 6.Saeimas vēlēšanās apvienotajā LZS/LKDS/LDP sarakstā, bet parlamentā viņu neievēlēja. No 1998.gada februāra Slakteris ir Tautas partijas (TP) biedrs. 1996.gadā Slakteris kļuva par Zemkopības ministrijas kooperācijas valsts ministru Andra Šķēles valdībā. 7.Saeimā viņu ievēlēja no TP saraksta, un viņš kļuva par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru. 2000.gadā Slakteri iecēla par zemkopības ministru Andra Bērziņa valdībā. Viņš ievēlēts arī 8.Saeimā un ir TP priekšsēdētājs. Vides ministrs Raimonds Vējonis Raimonds Vējonis dzimis 1966.gada 15.jūnijā Pleskavas apgabalā Krievijā. 1989.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, kur 1994.gadā ieguvis arī bioloģijas zinātņu maģistra grādu. Tamperes Tehniskās universitātes Ūdens un vides inženierijas institūtā Vējonis apguvis ūdens un vides vadību, mācījies arī Tallinas Tehniskās universitātes Vides inženierijas departamentā. Darba gaitas Vējonis sācis Madonas 1.vidusskolā, kur no 1987. līdz 1989.gadam mācījis bioloģiju. No 1989. līdz 1996.gadam Vējonis strādāja par Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku, bijis arī Madonas domes deputāts (1990-1993), no 1996.gada viņš bija Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors. 2002.gada 7.novembrī viņu apstiprināja par vides ministru Einara Repšes valdībā. Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs. Vējonis strādājis pie Teiču valsts rezervāta apsaimniekošanas plāna, Madonas ūdens un kanalizācijas rehabilitācijas projekta, Kaņepēnu ezera apsaimniekošanas plāna, Gulbenes, Aizkraukles, Pļaviņu ūdens un kanalizācijas rehabilitācijas projektiem, organizējis un vadījis ietekmes uz vidi novērtējumu Aiviekstes HES zivju ceļam un piedalījies citos projektos. Bez latviešu valodas prot arī krievu un angļu valodu. Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks Ainars Baštiks dzimis 1958.gada 26.oktobrī Liepājā. Latvijas Universitātē viņš ieguvis vēstures bakalaura grādu (1982-1988), kā arī vēstures maģistra grādu (1997-1999). Baštiks beidzis arī Latvijas Baptistu draudžu brālības neklātienes teoloģiskos kursus (1980-1983). Baštiks no 1987.gada ir Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs. No 1985. līdz 1989.gadam viņš bijis Latvijas Vēstures muzeja jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Viņš bijis arī fabrikas "Aurora" mākslinieks (1984-1985) un restaurācijas firmas "Restaurators" galdnieks (1981-1983). Baštiks ir arī Latvijas Baptistu draudžu savienības padomes loceklis, Latvijas Bībeles biedrības valdes loceklis, Latvijas Kristīgā radio Atbalsta fonda loceklis, Atbalsta fonda cilvēkiem ar īpašām vajadzībām "Bethpage" fonda loceklis, Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģiskā semināra valdes loceklis, līdz šim gadam viņš bijis arī Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks. 2002.gada 7.novembrī Baštiku apstiprināja par īpašu uzdevumu ministru bērnu un ģimenes lietās Einara Repšes valdībā, bet šogad janvāra beigās kopā ar viņa pārstāvēto Latvijas Pirmo partiju Baštiks no valdības aizgāja. Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkbsons Ēriks Jēkabsons dzimis 1959.gada 3.aprīlī Rīgā, viņš ir šķīries un ir triju dēlu tēvs. Viņš beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu un ieguvis mēbeļu ražošanas specializētā galdnieka specialitāti, no 1978. līdz 1980.gadam dienējis padomju armijā, bet pēc tam studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. 1983.gadā Jēkabsons kristīts un kopš tā laika sāka aktīvi darboties baznīcā, studēja Luterāņu seminārā, pēc kura beigšanas 1986.gadā ordinēts par luterāņu mācītāju. Jēkabsons kalpoja Mežaparka, Katlakalna un Olaines baznīcās. Taču gadu vēlāk, savas reliģiskās pārliecības dēļ Valsts drošības komitejas vajāts, viņš bija spiests kopā ar ģimeni pamest Latviju, vienlaikus šķiroties arī no PSRS pilsonības. Dzīvojot ASV, Jēkabsons ieguvis teoloģijas maģistra grādu Čikāgas universitātē un 13 gadus strādājis par luterāņu mācītāju. Viņš lasījis lekcijas, referātus ASV baznīcās, koledžās un universitātēs, kā arī televīzijā un konferencēs. Viņš ir daudzu publikāciju autors ASV angliski un latviski rakstošajā presē. Viņš ir arī ieguvis senseja (skolotāja) titulu austrumu cīņās. 2001.gadā Jēkabsons atgriezās Latvijā un nodibināja sabiedrisko organizāciju "Par garīgo atdzimšanu Latvijā", bet 2002. gada 25.maijā Latvijas Pirmās partijas (LPP) dibināšanas kongresā viņš ievēlēts par LPP priekšsēdētāju. No šīs partijas Jēkabsons ievēlēts 8.Saeimā, kur bijis Saeimas priekšsēdētāja biedrs, kā arī strādājis vairākās komisijās un darba grupās. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzēvičs Andrejs Radzēvičs dzimis 1966.gada 25.decembrī Rīgā, bet vēlāk pārcēlies uz dzīvi Liepājas rajona Dunalkas pagastā, kur ilgi dzīvojusi viņa dzimta. Radzēvičs pabeidzis Rāvas pamatskolu, vēlāk mācījies Liepājas 1. vidusskolā, bet Liepājas Pedagoģiskajā institūtā apguvis matemātikas skolotāja profesiju. Darba gaitas viņš sācis Durbes vidusskolā, kļūdams par matemātikas skolotāju, bet vēlāk saimniekojis pats savā zemnieku saimniecībā "Mazpoļi". 1997.gadā viņu no saraksta "Saimnieks savā zemē" ievēlēja Dunalkas pagasta padomē, bet pēc 2001.gada vēlēšanām viņš kļuva par Dunalkas pagastveci. Pagasta padomē viņš darbojās līdz pat 2002.gada novembrim, kad viņu no partijas "Jaunais laiks" saraksta ievēlēja 8.Saeimā. Saeimā Radzēvičs darbojās Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Pieprasījumu komisijā. Radzēvičs vairākkārt ieguvis godalgotas vietas Latvijas čempionātos autosportā, bet 2000.gadā saņēmis Latvijas meistara nosaukumu autosportā. Tieslietu ministre Vineta Muižniece Vineta Muižniece dzimusi 1956.gada 3.novembrī Rūjienā, 1975.gadā absolvējusi Rīgas 39.vidusskolu. 1984.gadā Muižniece absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet2000.gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistres grādu. No 1984. līdz 1988.gadam viņa bijusi Ministru padomes Lietu pārvaldes vecākā inspektore, no 1989. līdz 1990.gadam - Ministru padomes Dzīvokļu un komunālās saimniecības daļas speciāliste, 1990. un 1991.gadā bijusi Valdības administrācijas galvenā speciāliste, bet no 1991. līdz 1993.gadam - Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes Likumdošanas nodaļas vecākā referente. Muižniece bijusi arī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomniece likumdošanas jautājumos un 7.Saeimas deputāte. 8.Saeimā bija Tautas partijas frakcijas vadītāja vietniece. Jaunās tieslietu ministres vaļasprieki ir dārzkopība un adīšana. Finansu ministrs Oskars Spurdziņš Oskars Spurdziņš dzimis 1963.gadā Aizputē. Pabeidzis Aizputes pilsētas vidusskolu (1981), kā arī Latvijas Valsts universitāti (1986). Ieguvis ekonomista izglītību. Ir precējies - sieva Agra Spurdziņa, meitas Anita Spurdziņa, Elīza Spurdziņa. 1986.gadā viņš sāka strādāt par Valmieras mēbeļu kombināta galvenā grāmatveža vietnieku. 1989.gadā kā Latvijas Tautas frontes aktīvists un Vides aizsardzības kluba atbalstīts kandidāts Spurdziņš ievēlēts Valmieras pilsētas deputātu padomē, kuras pirmajā sesijā ievēlēts par padomes priekšsēdētāju. Viņš bijis arī finanšu ministra padomnieks, kā arī Latvijas Vides investīciju fonda pašvaldību projekta vadītājs, Finanšu ministrijas valsts ieņēmumu valsts ministres padomnieks un Valmieras pilsētas domes deputāts. 1995.gadā viņš balotējās 6.Saeimas vēlēšanās apvienotajā LNNK/LZP sarakstā. 1998.gadā Spurdziņš kļuva par Tautas partijas biedru. 1999.gadā viņš kļuva par 7.Saeimas deputātu (uz laiku, kamēr Andris Šķēle nolika savu mandātu). Šajā pašā gadā viņš bijis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs (ministri Silva Golde un Māris Vītols), bet vēlāk - Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs (ministri Edmunds Krastiņš un Gundars Bērziņš). Spurdziņš bija Latvijas Tautas bankas (LTB) akcionārs - 10 dibinātāju akcijas. Ārlietu ministrs Rihards Pīks Rihards Pīks dzimis 1941.gada 31.decembrī Rīgā. Viņš ir precējies un četru bērnu tēvs. Pīks mācījies Rīgas 1.vidusskolā, Rīgas Raiņa 8.vakarskolā. 1971.gadā Maskavā Vissavienības kinematogrāfijas institūtā viņš ieguvis kinooperatora profesiju, bet 1979.gadā studējis kinorežisoru Maskavas Augstākajos divgadīgajos scenāristu un režisoru kursos. Pīks līdz 1987.gadam Rīgas kinostudijā strādāja par kinorežisoru, producentu un kinooperatoru, līdz kļuva par kinostudijas direktoru. Šajā amatā viņš darbojās līdz 1990.gadam. No 1991.līdz 1993.gadam Pīks vadīja Nacionālo kinematogrāfijas centru, kā arī izveidoja un vadīja starpvalstu asociāciju "Baltic Films". No 1992. līdz 1994.gadam viņš bija Briseles organizācijas "Eureca Audiovisual" pārstāvis Latvijā. Pīks arī dibināja Latvijas Kultūras akadēmijas Kinokatedru un vadīja to līdz 1995.gadam. 1993.gadā viņš nodibināja SIA "Baltic Cinema" un bija tās direktors līdz 1995.gadam, kad kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieku. No 1996.gada Pīks gadu bija kultūras ministrs, bet no 1997. līdz 1998.gadam viņš bija SIA "Audiovizuālie multimediji Baltijā" prezidents. Pīku 1998.gadā ievēlēja par 7.Saeimas deputātu. Viņš bija Saeimas Tautas partijas frakcijas deputāts, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas loceklis. No 1999.gada jūlija līdz 2002.gada novembrim viņš bija 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Starpparlamentu savienībā vadīja Latvijas nacionālo grupu. Kopš 2002.gada novembra Pīks ir 8.Saeimas Tautas partijas frakcijas deputāts. Pēc Latvijas Pirmās partijas aiziešanas no Einara Repšes veidotās valdības un izveidojoties mazākumvaldībai, Tautas partijas deputāts Aleksandrs Kiršteins ierosināja mainīt toreizējo Ārlietu komisijas vadītāju Inesi Vaideri, viņas vietā ievēlot Pīku. Viņš ir arī novērotājs Eiropas Parlamentā. Pīka vaļasprieki ir kino, basketbols un lauku tūrisms kopā ar ģimeni. Labklājības ministre Dagnija Staķe Dagnija Staķe dzimusi 1951.gada 3.septembrī Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā. Staķe mācījusies Odzienas pamatskolā, pēc tam Rīgas Pedagoģiskajā skolā apguvusi dziedāšanas skolotāja pamatskolas klasēm specialitāti. 1981.gadā viņa pabeigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu, kur ieguvusi mūzikas pasniedzējas vidusskolas klasēm profesiju. Savukārt 1999.gadā viņa beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, kur ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā. Darba gaitas Staķe sākusi 1970.gadā Mārupes vidusskolā, kļūdama par dziedāšanas skolotāju, bet vēlāk strādājusi gan par diriģēšanas pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, gan par mūzikas metodikas pasniedzēju Rīgas Pedagoģiskajā skolā. No 1994. gada līdz 2002. gada novembrim viņa bija Tukuma rajona Tumes pagasta priekšsēdētāja, bet no 1997. gada līdz 2002. gada novembrim strādāja par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāju. 2002. gada novembrī viņa kļuva par labklājības ministri Einara Repšes vadītājā valdībā. Staķe ir Latvijas Zemnieku savienības biedre, viņai ir četri bērni. Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzēvičs Juris Radzēvičs dzimis 1969.gada 7.augustā, 1992. gadā ieguvis augstāko juridisko izglītību, vēlāk arī tiesību zinātņu maģistra grādu. Desmit gadus viņš darbojies savā advokātu praksē. Radzēviča dzimtā valoda ir latviešu, viņš brīvi runā arī krieviski, labi prot angļu un poļu valodu, bet vācu valodu - pamatzināšanu līmenī. 1995.gadā Radzēvičs kļuva par arodu savienības "Enerģija" priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1998.gada četrus gadus bijis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs. 2001.gada oktobrī Latvijas Pirmā partija Radzēviču izvirzīja par iespējamo kandidātu labklājības ministra amatam. Gadu vēlāk viņu iecēla par Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera biroja vadītāju. 2003.gada janvārī Privatizācijas aģentūras valde Radzēviču iecēla par SIA "Lattelekom" direktoru padomes locekli, kā arī par va/s "Latvenergo" padomes locekli. Vēlāk viņš ievēlēts par va/s "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieku. Taču mēnesi vēlāk atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā Radzēvičs atteicies no direktora amata "Lattelekom" padomē. 2003.gada jūlijā Radzēviču ievēlēja Latvijas Pirmās partijas valdē, bet augustā viņš kļuva par Latvijas Pirmās partijas ģenerālsekretāru. Pēc Šlesera atlaišanu šogad janvārī Radzēvičs zaudēja premjera biedra biroja vadītāja amatu. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns Juris Lujāns dzimis 1971.gada 24.septembrī Tukumā. 2000.gadā viņš pabeidzis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, kur studējis mārketinga psiholoģiju. Kopš 2001.gada viņš studē Latvijas Universitātes Vadības zinību fakultātē, finanšu vadības nodaļā. Līdz iecelšanai ministra amatā Lujāns bija "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" valdes priekšsēdētāja vietnieks, viceprezidents. Tāpat iepriekš no 1995. līdz 1996.gadam viņš strādājis Latvijas lauksaimniecības finanšu sabiedrībā par vecāko revidentu analītiķi. No 1994. līdz 1995.gadam viņš strādājis par inženieri tehnologu Latvijas - Austrijas kopuzņēmumā "Sandriko & Co". No 1996. līdz 2002.gadam Lujāns ieguvis sertifikātus par attīstības banku darbību Vācijā, Kanādā, Somijā, Dānijā, Francijā un citur. Lujāns arī līdzdarbojies Ministru kabineta izveidotajās darba grupās mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu un mājokļu kreditēšanas programmu izstrādēs. 2002.gada 7.novembrī viņu apstiprināja par ekonomikas ministru Einara Repšes valdībā, bet šogad janvāra beigās kopā ar pārējiem Latvijas Pirmās partijas ministriem Lujāns no valdības aizgāja. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Mārtiņš Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Roze ir precējies un viņam ir divi dēli. Roze 1987.gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, mācījās Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā. Ukrainas pilsētā Odesā 1992.gadā viņš studēja Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā, savukārt 2002.gadā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguva maģistra grādu. No 1987.līdz 1994.gadam viņš vadīja Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas graudu tehnoloģisko laboratoriju. No 1994.līdz 1997.gadam Roze bija Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks un vadīja Augkopības un sēklkopības nodaļu. Pēc tam viņš vadīja Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departamentu. Šajā amatā Roze strādāja līdz 2001.gadam, kad kļuva par Zemkopības ministrijas Integrācijas un Eiropas Savienības un ārējo sakaru departamenta direktoru. Kopš 2002.gada 7.novembra Roze ir zemkopības ministrs. 2001.gadā viņš no Latvijas Zemnieku savienības saraksta balotējās Rīgas domes vēlēšanās. Roze ir Zemnieku savienības biedrs kopš 1996.gada. Roze darbojies arī kā Nīderlandes "Avalon Fonds" starptautiskās padomes loceklis bioloģiskajā lauksaimniecībā un bijis Starptautiskās graudu zinātnes un tehnoloģijas asociācijas Latvijas pārstāvis.