'Inficētās brīvības?' – demokrātija un piketu ierobežojumi Covid-19 laikā
Foto: DELFI

Portāls "Delfi" turpina sešu raidījumu ciklu par Covid-19 ietekmi uz pilsoņu tiesībām 'Inficētās brīvības?'. Šajā raidījumā apskatījām dažādus pilsonisko tiesību ierobežojumus, ar ko iedzīvotāji Latvijā un citviet pasaulē saskārās Covid-19 laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījumā piedalījās "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka, "Freedom House" biroja Viļņā vadītājs Vytis Jurkonis un cilvēktiesību aizstāvis, nevalstiskās organizācijas "Hungarian Civil Liberties Union" pārstāvis Attila Szabó.

"Sākoties pandēmijai, Latvijā un citās pasaules valstīs tika ieviesti diezgan bargi ierobežojumi cilvēku pārvietošanai," norāda Iveta Kažoka. Valstis slēdza savas ārējās robežas, bet vietās, kur saslimušo un mirušo skaits bija liels, ieviesa pārvietošanās ierobežojumus. Piemēram, Francijā cilvēkiem, lai varētu iziet ārā, ilgu laiku vajadzēja īpašas atļaujas, kurās viņi apliecināja pārvietošanās iemeslu. Iziešana no mājām bija atļauta ne ilgāk par stundu viena kilometra attālumā.

Latvijā ārkārtējā situācija tika izsludināta 12.martā, un tā bija sestā reize kopš neatkarības atjaunošanas, kad Latvijā ieviests tāds režīms. Ministru kabineta rīkojuma Nr.103 14.marta grozījumi paredzēja neatkarīgi no to apmeklētāju skaita atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus. Taču vienlaikus neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās bija atļauts būt ne vairāk par 50 cilvēkiem vēl līdz 19.martam. Tikai maijā valdība atkal atjaunoja tiesības pulcēties un piketēt.

Nepilnu divu mēnešu ilgo liegumu, ņemot vērā apstākļus citviet, Kažoka uzskata par samērīgu. "Skaidrs, ka vairāki no ierobežojumiem varbūt bija bargāki nekā bija vajadzīgs, bet vienlaikus tie riski no nezināmā vīrusa bija pietiekami lieli, lai kaut kādos momentos būtu attaisnojami nedaudz pāršaut pār strīpu.[..] Ņemot vērā, ka ierobežojumi darbojās īsu brīdi, tas ir attaisnojams risks. Turpmāk, ja Latvijā sāksies jauns epidēmijas vilnis, tad, mācoties no šīs situācijas, varēs reaģēt pārdomātāk," vērtē Kažoka.

Pasaules valstīs ierobežojumi un valdību pieejas bija atkarīgas ne tikai no vīrusa izplatības un upuru skaita. Kažoka atgādina, ka kādā Ķīnas reģionā namiem tika aizmūrētas durvis, citviet tika vajāti par pandēmiju informējušie žurnālisti, sodīti mediķi, kas paziņām un medijiem stāsta par vīrusa lielāku ietekmi nekā tas patiesībā ir. Šādos apstākļos ir svarīgas iedzīvotāju tiesības uz iespēju protestēt, kas disciplinē varas pieņēmējus. Demokrātisko tiesību esamība ir ļoti svarīga, uzsver eksperte.

Arī citviet pasaulē pulcēšanās un piketēšana bija būtiski ierobežota vai aizliegta. Piemēram, aprīlī 2000 Izraēlas iedzīvotāji protestēja pret savu politisko vadību, pulcējoties galvaspilsētas laukumā un ievērojot divu metru distanci. Izdevums "The Atlantic" to nosauca par "nākotnes protestu formu sociālās distancēšanās laikmetā".

Savukārt cilvēktiesību aizstāvis Attila Szabó stāsta, ka Ungārijas iedzīvotāji bija atraduši veidu, kā to var darīt, formāli ievērojot distancēšanās ierobežojumus. Viņi izrādīja protestus pret valdību automašīnās. Kaut arī tā formāli netika pārkāpti noteikumi, neapmierinātie tika ātri identificēti un sodīti.

Covid-19 atgādināja par laiku pirms ierobežojumiem, kad varējām baudīt plašās demokrātijas brīvības. "Freedom House" Viļņas biroja vadītājs Vytis Jurkonis Baltijas valstis sauc par stabilu demokrātijas salu. Viņš to pamato ar šogad publicēto "Freedom House" demokrātijas indeksu par 29 Centrāleiropas, Austrumeiropas un Āzijas valstīm. Igaunija ieņem 1.vietu, Latvija – 3.vietu, bet Lietuva ar Čehiju dala 4.vietu.

Jurkonis norāda, ka viena joma, kas Baltijas valstīm bojā labo iespaidu par demokrātiju, ir korupcija. "Jāsaka, starp tādiem indikatoriem kā vēlēšanu process, valdība, pilsoniskā sabiedrība, neatkarīgi mediji, mūsu demokrātijas rādītājus uz leju velk korupcija. Korupcija ir mūsu sistēmas vēzis, kas ietekmē visas jomas," saka eksperts.

Pēc viņa teiktā, Latvija indeksā ir noslīdējusi mazliet zemāk, jo to ietekmēja korupcijas apkarošanas iestāžu neefektivitāte un satricinājumi banku sektorā. Jurkonis cer, ka nākotnē situācija uzlabosies un Baltijas valstīm izdosies palielināt procesu caurspīdīgumu un samazināt korupcijas gadījumu skaitu, taču tam, pēc viņa domā, nepieciešama liela politiskā griba, kā arī neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu atbalsts un pilsoniskās sabiedrības reakcija.

Aptaujātie eksperti atgādina par cilvēktiesību nozīmi, politisko atbildību un piemēru, ko Baltijas valstis var rādīt citiem.

"Vissvarīgāk būtu saprast, ka atrašanās reģiona labāko valstu pieciniekā demokrātijas līmeņa ziņā nav tikai privilēģija vien vai iemesls lepoties, bet arī liela atbildība. Tā ir atbildība pret Austrumu partnerības valstīm. Dažas uzskata Baltijas valstis par piemēru, kam sekot, kam līdzināties. Īpaši pirms iestāšanās ES un NATO, mēs bieži skatījāmies uz Apvienoto Karalisti Franciju, Vāciju un citām valstīm kā uz piemēriem, kam līdzināties, tāpēc mums jāsasparojas un jārāda piemērs, nevis jāseko citu piemēram," noslēdz Jurkonis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Inficētās brīvības?
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form