'Inficētās brīvības?' – populisma izplatība politikā un medijos Covid-19 laikā
Foto: DELFI

Portāls "Delfi" turpina sešu raidījumu ciklu par Covid-19 ietekmi uz pilsoņu tiesībām 'Inficētās brīvības?'. Šajā raidījumā apskatām populisma fenomenu un tā izplatīšanos Covid-19 laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījumā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, vēstures doktors Ojārs Skudra un nevalstiskās organizācijas "Hungarian Civil Liberties Union" pārstāvis Attila Szabó.

Anda Rožukalne skaidro, ka populismam ir vairākas definīcijas, bet visbiežāk to raksturo kā komunikācijas veidu politiskās komunikācijas ietvaros, kas sadala sabiedrību divās nošķirtās daļās – sliktā un korumpētā elite pret vienkāršajiem ļaudīm, kas cieš no elišu darbošanās rezultātiem.

Populismam ir vairāki priekšnoteikumi, svarīgākie – ekonomiskās un sociālās problēmas, kā arī mediju vājums. Problēmas, kā atzīmē Rožukalne, veido emocionālo fonu, kas ir nepieciešams populistiem – bailes un dusmas. Bailes, pēc profesores vārdiem, ir dabiskas cilvēkiem, kas vērtē situāciju racionāli un kostruktīvi. Tās rada sajūtu, ka indivīds nekontrolē savu dzīvi. Savukārt dusmas tiek provocētas ar pretnostatīšanu, tostarp mediju diskreditēšanu.

Ojārs Skudra uzsver arī citas problēmas, kas jārisina Latvijai un citām valstīm – pirmkārt, politisko partiju sistēmu fragmentēšanās, otrkārt, darba samaksas līmenis nodarbinātības jomā. Šīs problēmas savos stāstos prasmīgi izmanto populisti.

Populisma sliktās puses ir satura un formas virspusīgums un stereotipu vairošana, taču ir arī labās – populisti palīdz sabiedrībai un citiem politiķiem ieraudzīt cilvēkus un grupas, kurām politiķi un elitāri mediji nepievērš uzmanību, uzskata Rožukalne.

Pēdējos gados pasaulē un Latvijā būtiski pieaug interneta lietojums. Sociālo mediju vide ir pateicīga populistiskajām kustībām, norāda Skudra. Viņaprāt, cilvēki, lietojot medijus, neiegūst politiskās zināšanas, bet iegūst apstiprinājumu jau esošajiem uzskatiem, ko, apzināti vai nē, viņi meklē.

Attila Szabó piekrīt, ka Ungārijā valda populisms. Viņš atzīmē, ka pie varas nākušie politiķi pēc 2008.gada krīzes rīkojās ļoti plānveidīgi, grozot konstitūciju un visos galvenajos amatos ieceļot sev svarīgus cilvēkus tiesās, medijos, valsts bankā. Ar domnīcu palīdzību pie varas esošie politiķi labi pārzina savu iedzīvotāju noskaņojumu, tāpēc bieži to izmanto, neņemot vērā starptautiskos juridiskos aspektus, piemēram, migrācijas jautājumā.

Eksperti uzsvēra, ka it īpaši krīžu laikā svarīga nozīme ir sabiedrības uzticēšanās politiķiem un medijiem. "Latvijas politiskajiem spēkiem, valdību ieskaitot, ir jāspēj visiem iedzīvotājiem paskaidrot, ka visi tie lēmumi un politikas, kas tiek īstenotas, ir racionālas, nevis īslaicīgas un neracionālas, jo liela daļa vēlētāju un iedzīvotāju nevar saņemt racionālu skaidrojumu, kāpēc šīs politikas rezultātā viņu dzīve uzlabosies," saka Skudra.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form