Portāls "Delfi" turpina raidījumu ciklu par Covid-19 ietekmi uz pilsoņu tiesībām 'Inficētās brīvības?'. Trešā raidījuma tēma bija informācijas pieejamība.
Covid-19 globālā pandēmija ir radījusi nebijušu pieprasījumu pēc datiem par saslimušajiem, smagi slimajiem un mirušajiem, kā arī pētījumiem par pašu vīrusu, tā izraisīto slimību, zālēm un vakcīnu. Raidījumā "Inficētās brīvības?" ar ekspertiem pārrunājām, vai statistika un zinātne tiek līdzi pieprasījumam pēc atbildēm, un kāda informācija aizpilda tukšumu, kamēr epidemiologi un mikrobiologi strādā.
Raidījumā piedalījās Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure, SkeptiCafe kustības līdzdibinātājs Edgars Lapiņš un ASV zinātnes rakstnieks Brajens Danings.
Sarunas sākumā Aija Žīgure atzina, ka Covid-19 pasaules krīze bija negaidīta visiem un šobrīd statistikas pasaulē vispārēji atzīta problēma ar datu salīdzinājumu dažādās valstīs. Katrai valstij ir sava pieeja veicot testēšanu, kā arī reģistrējot Covid-19 izraisīto nāvju skaitu. Piemēram, Baltkrievijā ir liela iespēja, ka oficiālie dati par saslimušajiem un mirušajiem ir mazāki, nekā realitātē. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir nodēvēt koronavīrusu par pneimoniju, lai gadījums neparādās Covid-19 statistikā. Savukārt Beļģijā, tikai par 4% no tiem, kas miruši aprūpes centros, ir pilnībā skaidrs, ka iemesls bija Koronavīruss. Pārējiem 96% Covid-19 kā nāves cēlonis piedēvēts balstoties tikai uz simptomiem, tāpēc oficiālie skaitļi visticamāk ir lielāki nekā realitātē.
Runājot par testēšanu, maija sākumā Latvija bija 8. vietā OECD valstu vidū pēc testēšanas skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Pirmajā vietā bija Īslande, kas testēja katru 7. savas nelielās valsts iedzīvotāju. Testējot tiek noskaidrots inficēto skaits un, jo vairāk testu tiks veikts, jo lielāks Covid-19 inficēto skaits tiks iegūts.
Pašlaik dati nav ideāli, turklāt Žīgure min, ka tie laika gaitā tiks revidēti, laboti un tā nav jāuzskata par kļūdu. Pašlaik noorientēties datos palīdz papildus informācija par datu ieguves veidu un metodoloģiju:
"Mēs sniedzam informāciju, aprakstām datus, kas ir darīts, pieņemsim, ja iztrūkst kādi dati, kādas ekstrapolācijas metodes ir izmantotas, kādi papildus alternatīvie datu avoti tiek izmantoti," skaidro Žīgure.
Runājot par pētījumiem, gan Edgars Lapiņš, gan Brajens Danings min, ka populāri ir kļuvuši zinātnes žurnālu pirmspublicēšanas serveri, kuros jebkurš, kurš sevi sauc par pētnieku nopublicē savus pirmos pētījumu rezultatus. No vienas puses tas veicina informācijas apriti zinātnē, no otras puses, jebkura pētījumos iegūta informācija nav apstiprināta, pirms nav veikti sistemātiski pārskati un metaanalīze.
Pirmās sekas tam redzamas gadījumā, kad martā britu tabloīds Daily Mail publicēja ziņu, ka hidroksihlorokvīns, pēc Austrālijas zinātnieku domām, var ārstēt ne tikai malāriju, bet arī Covid-19. Vēlāk, jūnijā tabloīds publicēja ziņu, kurā uzsver, ka jaunākie pētījumi liecina, ka šī viela nepalīdz ārstēt Covid-19. Pa to laiku ASV prezidents Donalds Tramps jau paspēja pārliecināt kādu amerikāni lietot šo vielu bez ārstu uzraudzības, un tas beidzās letāli.
Lai izvērtētu kāda pētījuma kvalitāti, Lapiņš piedāvā izmantot SkeptiCafe lapā ir publicēto "Pierādījumu kvalitātes piramīdu".
Tāpat Lapiņš sniedz piemēru, kā domā zinātnieks, kas meklē patiesību un kā zinātnieks, kas vēlas pierādīt savu taisnību: "Enšteins bija tas, kas mēģināja noliegt savas hipotēzes un tādā veidā pierādīja, ka viņa zinātniskajām hipotēzēm ir taisnība. Savukārt Freids visu laiku tikai pielāgoja un meklēja piemērus, kā cilvēka problēmas ir balstītas viņa bērnībā."
Freida pieeju izmanto konspirāciju teorijas. Tās meklē pierādījumus tam, ka pasauli vada kāda slepena elite, kas spēj kontrolēt pasaules procesus. Notikumu sakritības tiek izskaidrotas kā likumsakarības, bet viss nezināmais tiek norakstīts uz nepārbaudāmu slepenu sazvērnieku norunu. Viena no šādām konspirāciju teorijām ir, ka vīruss tika radīts mākslīgi. Jau janvārī bija izpētīts, ka vīrusam visticamāk ir dabiska izcelsme un mīts par tā radīšanu laboratorijā atspēkots. Neskaoties uz to, Danings tic, ka šī konspirāciju teorija ir uz palikšanu:
"Ja palūkojamies uz visu konspirāciju teoriju vecvecāku - 9/11 - visi redzēja kā lidmašīnas ietriecās torņos, bet līdz pat šai dienai pēc apmēram divdesmit gadiem, ir cilvēki, kas tic, ka nekādas lidmašīnas torņos neietriecās. Kad koronavīruss parādījās, zinātnieki uzreiz izpētīja tā genomu un mums ir nepārprotami pierādījumi, ka tas radās dabiski. Tam nav neviena marķiera, kas norādītu, ka tas tika radīts laboratorijā. Mēz zinām, ka vīruss netika radīts laboratorijā, bet paskatieties uz daudzajiem cilvēkiem, kas klausās politiķos, nevis zinātniekos, un tagad tic, ka tas tika radīts laboratorijā."
Marta vidū Ķīnas diplomāts Zao Lidžans (Zhao Lijian) Twitterī norādīja, ka ASV varēja radīt vīrusu, jo pirmie gadījumi tikuši fiksēti ASV. Savukārt maija sākumā ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo ziņoja par "spēcīgiem pierādījumiem", ka vīruss tika radīts Ķīnas laboratorijā.
Sarunas laikā Danings vairākas reizes norādīja, ka politiķu rokās zinātnes fakti zaudē savu zinātnisko spēku un var kļūt par ieroci. Tas, ko iesaka gan Danings, gan Žīgure, ir paļauties uz datu un pētījumu pirmavotiem. Ja runa ir par autoritāru valsti un valstu oficiālajiem datu avotiem uzticēties nevar, Žīgure iesaka izmantot starptautisko organizāciju datus, kam ir gan resursi, gan vajadzība pēc objektīvas informācijas.
Taču ne visiem ir laiks meklēt un pārbaudīt datu pirmavotu un ne visi var atļauties dārgos zinātnes žurnālus. Lapiņš skaidro, kā parasti strādā zinātnes komunikācija, jeb kā ziņas par pētījumu rezultātiem nonāk līdz medijiem un lasītājiem:
"Pētnieks laboratorijā veic pētījumu, kur viņš pārbauda vai sejas maskas aptur vīrusa daļiņas. Pētnieks publicē savu pētījumu, kur secinājumos rakstīts, ka konkrēta veida sejas maska, pie konkrētiem parametriem, laboratorijā, bez faktoriem kā gaiss, ventilācija, klepošana, īpaši stipra izpūta un tikai 15 minūšu pētījumā aptur tik un tik procentus konkrēta vīrusa. Tad pētījums nonāk pie universitātes komunikācijas departamenta. Komunikācijas departaments kādas detaļas izlaiž, lai vienkāršāk nokomunicētu, piemēram, - mūsu pētnieki atklāj, ka sejas maskas ir efektīvas. Tālāk pētījums nonāk pie medijiem. Mediji vēl mazliet vienkāršo - britu zinātnieki atklājuši, ka mums visiem vajadzētu valkāt sejas maskas. Plus to pārvērš par rekomendāciju. Ar šādiem "klusajiem telefoniem" parasti notiek zinātnes komunikācija."
Lūgti dot piemēru, kur Latvijas vadošie mediji kaut kādā veidā nekorekti interpretējuši datus vai pārsteidzīgi ziņojuši par kādiem zinātnes atklājumiem, gan Žīgure, gan Lapiņš, nav manījuši nopietnas problēmas. Zināmāki ir starptautiski piemēri, taču Danings saka, ka, lai gan mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas ir devušas skaļruni sazvērestību teoriju sludinātājiem, cilvēku tieksme tām ticēt nav pieaugusi.
Rezultātā, Covid-19 ir radījis pārāk lielu spiedienu uz datu un zinātnes rezultātu piegādātājiem un nepacietība ir novedusi pie pārsteidzīgiem un bīstamiem secinājumiem. Dati vēl nav pilnībā gatavi tāpat kā pārbaudīti pētījumi. Tie ir tik labi, cik labi var būt, tāpēc pirms lēmumu pieņemšanas jāņem vērā to nepilnības.
