'Inficētās brīvības?': Vārda brīvība un vai tā tiek apdraudēta Covid-19 laikā

Kopš marta beigām faktu pārbaudītājiem Latvijā ir iespēja Facebook marķēt nepatiesu saturu. Lapas un konti, kas publicē šo nepatieso saturu, zaudē spēju sasniegt tikpat lielu auditoriju Facebook kā iepriekš. Tas vairākiem "atmaskotiem" platformas lietotājiem ir radījis pretenzijas, un mudinājis vērst pret faktu pārbaudītājiem naidīgu kampaņu, uzsverot, ka tā ir cenzūra un vārda brīvības pārkāpums.

Raidījumā piedalījās Re:Check žurnāliste Evita Puriņa, mediju tiesību pasniedzēja un cilvēktiesību juriste Lolita Buka, kā arī ilggadējais dezinformācijas pētnieks Bens Nīmo.

Bens Nīmo, veicot dezinformācijas pētījumus dažādās pasaules informatīvajās telpās, ir novērojis līdzīgu dezinformātoru atbildes reakciju pēc tam, kad faktu pārbaudītāji atmasko melus. Piemēram, pēc tam, kad pētniecisko žurnālistu organizācija Bellingcat atmaskoja Krievijas bruņoto spēku operāciju Ukrainas austrumos, kuras rezultātā tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna ar numuru MH17, Krievijas Ārlietu ministrija apvainoja pašus Bellingcat faktu viltošanā.

"Katram, kas melo nepatīk būt pieķertam melos, tāpēc mēs redzam, kāpēc cilvēki, kas izplata viltus stāstus, apvainojas. Var būt arī tā, ka cilvēki patiesi tam tic, tāpēc viņi ir dusmīgi, kad kāds saka, ka tā nav taisnība," skaidro Nīmo.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica faktu pārbaudes projekts Re:Check bija pirmais, kas sāka marķēt nepatiesu saturu Facebook. To tagad dara arī Delfi faktu pārbaudes komanda. Re:Check žurnāliste Evita Puriņa skaidro, ka projekts pārbauda to informāciju, ko pauž Latvijā ietekmīgi cilvēki vai arī sociālo tīklu lietotāji, ar kuru saturu dalījušies tūkstošiem citu lietotāju. Projekts nepārbauda viedokļus, bet gan faktus, kas tiek minēti.

"Izteikt domas par jebko - mums ir brīva valsts un tas katram ir atļauts. Atļauts, protams, ir arī dalīties ar dezinformāciju, bet mūsu pienākums ir norādīt uz to," apgalvo Puriņa.

Cilvēktiesību juriste Lolita Buka arī uzsver, ka vārda brīvība nav atkarīga no paustā satura:

"Mēs noteikti nedrīkstam izteiksmes brīvību sašaurināt līdz tai situācijai, kurā mēs drīkstam paust tikai tās idejas, ko kāds uzskata par patiesām. Ja mēs tā darītu, tad mēs, visticamāk joprojām domātu, ka saule riņķo ap zemi, nevis otrādi."

Taču vārda brīvība, pēc Bukas teiktā, beidzas brīdī, kad paustais aizskar indivīda godu un cieņu, vai apdraud sabiedrības drošību. Aprīļa sākumā britu mediji ziņoja, ka cilvēki Lielbritānijā dedzina 5G torņus, noticot konspirāciju teorijai, ka tie ir saistīti ar globālo pandēmiju. Marta beigās kāds amerikānis, baidoties saslimt ar Covid, iedzēra zivju akvāriju kopšanas līdzekli, kura sastāvā bija hlorokvīns. Vīrieša sieva vēlāk skaidroja, ka ASV prezidents Donalds Tramps televīzijā teica, ka tas palīdzot pret vīrusu, tāpēc vīrs to arī iedzēris. Latvijā masu nekārtības, kas kaitē cilvēka drošībai vai veselībai saistībā ar pandēmiju, nav novērotas.

Līdz šim Latvijā par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu izplatot viltus ziņas, ticis sodīts Niks Endziņš. Vēlāk, kopš plašu rezonansi janvārī ieguva viltus ziņa, ka jaunais koronavīruss sācis izplatīties Cēsīs, deputāts Uldis Budriķis ierosināja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz atbildību par "apzinātu nepatiesu ziņu izplatīšanu mantkārīgos nolūkos".

Buka vērtē, ka jebkurš šāds regulējums varētu sabiedrību atgriezt Padomju laikos, kad bija jāuzmanās, ko teikt publiski un vai kāds nesadzirdēs, ko cits patiesībā domā.

Vērtējot melīgus vēstījumus Latvijā, kas ir arī bīstami, Puriņa runā par dezinformāciju, kas ir pretrunā ar epidemiologu un valsts veselības aizsardzības iestāžu rekomendācijām. To, ka informācija, kas ir pretrunā valdības vēstījumiem, parādās starptautiski, novērojis arī Nīmo. Viņš min pāris iemeslus, kāpēc tas tā ir:

"Katra valdība mēģina radīt iespaidu, ka tai vienmēr viss izdodas. Tas ir tas, ko valdības dara, bet, protams, neviena valdībai nekad viss neizdosies 100%. Tāpēc vienmēr būs atšķirība starp to, kas notiek pēc valdības domām, ko valdība mēģina darīt un to, ko valdība faktiski dara. [..] Rodas plaisa starp to, ko valdība saka un to, kas cilvēkiem liekas notiek patiesībā. Tā ir vide, kurā dezinformātori var lekt iekšā un teikt - patiesībā ir daudz sliktāk, nekā jūs domājat."

Gan Puriņa, gan Nīmo ir novērojuši, ka Covid-19 iespiedā pieaugusi ārvalstu informācijas ietekmes operāciju aktivitāte. Latvijā Puriņa to ir novērojusi krievu valodā vēstošos, īpaši Kremlim labvēlīgos medijos. Piemēram, pāris dienas pēc ārkārtas situācijas ieviešanas martā, Sputnik Latvija piedāvāja teoriju, ka koronavīrusu ir radījuši Latvijas biologi. Starptautiski Nīmo piemin Irānas, Ķīnas un Krievijas aktivitātes, kas vērstas uz citām rietumu valstīm, it īpaši ASV. Katrai valstij ir sava stratēģija, stāsta Nīmo:

"Spriežot pēc tā, ko esam novērojuši, Krievijas informācijas kampaņu izpildītāji tikuši vajāti sociālajos tīklos tik daudz, ka, izskatās, viņi izmanto mazas grupas sociālajos tīklos. Tie ļoti mēģina paslēpties. Viņi neveido daudz kontu. Gandrīz viss, ko viņi publicē ir pārkopēts no citurienes. Tie mēģina iefiltrēties sistēmā ļoti, ļoti lēni. Un tie neveido klātbūtni vairākās platformās vienlaicīgi. [..] Savukārt Ķīnas ietekmes operācijas, ko novērojām pēdējos astoņos mēnešos ir bijušas plašas, klātesošas vairākās platformās un diezgan spamveidīgas."

Vērtējot Covid-19 ietekmi uz vārda brīvību, eksperti atzīmē, ka faktu pārbaudītāju aktivitātes Facebook nevar uzskatīt par cenzūru, jo tās marķē, nevis dzēš saturu un tiesības izteikties ir gan tiem, kas melo, gan tiem, kas melus atmasko. Nīmo un Puriņa uzsver, ka bīstamas dezinformācijas īpatsvars ir audzis un faktu pārbaudītāju loma atmaskojot melīgu informāciju ir būtiski pieaugusi. Tajā pašā laikā ne Kremļa dezinformācija, bet tieši meli par koronavīrusu Cēsīs ierosināja izmaiņas krimināllikumā, kas, pēc Bukas domām, var apdraudēt vārda brīvību. No ekspertu teiktā var secināt, ka cīnoties ar dezinformāciju, svarīgi neaizmirst par vārda brīvību ne tikai pandēmijas laikā bet arī pēc tās.