foto: Juris Zariņš
Foto: DELFI

Iniciatīva "Par svētkiem bez salūta", ko divas reizes skatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izvērtēšanai tiks novirzīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), otrdien, 9. martā, nolēma šīs komisijas deputāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdienas, 9. marta, komisijas sēdē vairāki tās dalībnieki iebilda pret to, ka salūts ir dārgs, bīstams dzīvniekiem un ka tas ir kaitīgs videi.

Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs Jānis Nutovcs Saiemas komisiju lūdzu iniciatīvu tālāk nevirzīt, jo iepriekš izskanējuši argumenti "neiztur kritiku". "Raķetes ir uguns puķes debesīs, bet tās izaug ātrāk", teica Nutovcs. Viņš norādīja, ka dabai kaitējumu lielā apmērā nodara arī parasto ziedu audzēšana, savukārt profesionāli organizētas uguņošanas kaitējums dabai esot pavisam neliels.

Iepriekš Saeimas komisijā sertificēta veterinārārste Jevgēnija Ostroga norādīja, ka uguņošanas laikā suņi var tikt traumēti, jo aiz bailēm var aizbēgt no mājām un skriet vairākus desmitus kilometru. Daži suņi pēc tam iet bojā negadījumos uz ceļa, iepriekš stāstīja Ostroga, norādot, ka arī hroniskas kaites dzīvniekiem uguņošanas laikā var saasināties.

Nutovcs gan norādīja, ka arī dzīvniekiem radītais kaitējums ir niecīgs. "Par dzīvniekiem – es ieteiktu nelielu savstarpēju iecietību. Ko mēs redzam uz ielām? Visa Rīga šobrīd ir pilna ar suņu ekskrementiem. Es neredzu uz ielām pirotehnikas atkritumus, es redzu dzīvnieku atkritumus," teica Nutovs.

Iepriekš Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperte Ingas Freibergas pauda, ka fiziski vājākiem un jaunākiem putniem uguņošanas radītais izbiedējums var būt letāls.

Tam piekrita Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Kalnis Kalniņš. "Ja runā par putniem – diez vai pilsētvidē ligzdo kādi specifiski putni. [Pilsētvidē jau] ir skaļa mūzika, tramvaji, vilciens – fona skaņas piesārņojums," teica Kalniņš.

Tāpat vairāki Saeimas komisijas dalībnieki norādīja, ka uguņošanas laikā cilvēki savainojas ļoti reti. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Dzintars Mozgis pauda, ka ar uguņošanas laikā gūtām traumām 2015. gadā stacionēja piecus cilvēkus, 2016 – divus, 2017. gadā – trīs, 2018. un 2019. gadā nevienu, savukārt 2020. gadā – divus

"Par traumām runājot, tas arī īsti neiztur kritiku – šogad septiņus gadus veca bērna rokās esot uzsprādzis pirotehnikas izstrādājums. Kur viņš to dabūjis? Pats viņš nopirkt nevar. Vecāki iedevuši bērnam šo raķeti – tā nav pirotehnikas, tā ir vecāku nepieskatīšanas vaina," Saeimas komisijā pauda Nutovcs.

Kā iepriekš sacīja iniciatīvas iesniedzēja, tad 2020. gada sagaidīšanai astoņas pilsētas – Ventspils, Rīga, Valmiera, Jūrmala, Liepāja, Jelgava, Jēkabpils, Daugavpils – kopā svētku uguņošanai iztērēja aptuveni 85 000 eiro. Nutovcs uzskata, ka svētku uguņošanai atvēlētie līdzekļi ir pavisam neliela daļa. "Par budžeta tērēšanu – Rīgas 2019. budžets bija 935 miljoni eiro. Tie daži , ko izšauj salūtā, ir trešais, ceturtais cipars aiz komata," viņš teica.

Deputāte Anita Muižniece (JKP) gan norādīja, "kamēr visi cilvēki ar invaliditāti netiek pie pašvaldību dzīvokļiem, tas [līdzekļu atvēlēšana salūtam] nešķiet samērīgi".

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure izteica priekšlikumu, ka jāļauj vietvarām pieņemt lēmumu par to, kā svinēt svētkus un vai tā rīkos svētku uguņošanu. "Mēs vēsturē redzam, ka ar aizliegumiem mēs nevaram panākt vēlamo efektu", paskaidroja Dundure.

Kopumā vairāki Saeimas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka aizliegt svētku uguņošanu nevajadzētu, jo aizliegums pats par sevi varot radīt daudz blakņu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Ornitoloģijas biedrība Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form