LZA pasniegtie atzinības raksti
1. Starpdisciplinārs pētījums, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformēt reālā "digitālā laikmeta" mācību ekosistēmā.
RTU Tālmācības studiju centrs kopš 2000. gada attīsta starpdisciplinārus pētījumus, lai radītu zināšanas, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformētu par reālu "digitālā laikmeta" mācību ekosistēmu.
ES FP6 projekta ELU ietvaros 2009. gadā pētnieki radīja interaktīvās televīzijas tehnoloģiju, kas iedvesmoja veidot, pētīt un plaši ieviest daudzekrānu e-studiju tehnoloģiju eBig3. Šī tehnoloģija e-kursa lietotāju no datora pārvietoja uz e-Ekosistēmu ar Internetu, televīziju un mobilo telefonu. eBig3 saņēma BOLDIC2013 balvu par labākajām e-studiju inovācijām Skandināvijā un Baltijā 2013. gadā.
Nākamā radītā tehnoloģija ir zināšanu uztveres monitorings e-studiju vidē ARTSS/TELECI. Ar to zinātnieki radīja jaunu e-studiju metriku un deva iespēju mācību procesā novērtēt e-satura atbilstību mācību dalībnieku vajadzībām, kā arī to pilnveidot.
Šī tehnoloģija paver iespēju e-studijas transformēt no apgrūtinājuma par palīgu skolotājiem ar iespējām, kas pārsniedz tradicionālās informācijas krātuves veida e-studiju vides. Starptautiskā CSEDU2020 konferencē ar 46 valstu pētnieku dalību raksts par jauno tehnoloģiju ieguva atzinību "Best Poster Candidate Award".
Pētījuma veidotāji: Dr.phys. Atis Kapenieks, Dr.sc.ing. Aleksandrs Gorbunovs, PhD Mērija Jirgensons, Dr.paed. Jānis Kapenieks sen., Mg.sc., Mg.oec. Iveta Daugule, BSc Žanis Timšāns, Mg.oec., MBA Jānis Kapenieks jun., Mg.sc.ing. Viktors Zagorskis, Mg.sc.ing. Bruno Žuga, PhD Ieva Vītoliņa, Bc.sc.comp., Bc.paed. Ieva Grada, MBA Guna Jākobsone-Šņepste, Mg.phys. Loreta Juškaite, Mg.sc.comp. Evija Mirķe, RīRTU, Tālmācības studiju centrs. E-satura paraugus veidoja un izmēģināja: Dr.sc.comp. Anita Jansone, Dr.paed. Lāsma Ulmane-Ozoliņa, Liepājas Universitāte, Dr.sc.ing. Arnis Cīrulis, Vidzemes Augstskola.
2. Rekomendācijas par Covid-19 infekcijas klīniskām, bioķīmiskām, imūnģenētiskām paradigmām.
Pētījumā izstrādātās rekomendācijas "SARS-CoV-2 infekcijas un Covid-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas" paredzētas visu specialitāšu ārstiem un vecāko kursu medicīnas studentiem, veselības politikas veidotājiem, aprūpes organizatoriem un plašam ārstniecības personu lokam.
Zinātniskās publikācijas, tehnoloģijas, datu kopas, studējošo karjeras izaugsme, sabiedrības informēšanas pasākumi ārkārtējās situācijas apstākļos.
Rekomendācijas izstrādātas valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projekta "Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem" ietvaros.
Darba autore ir LZA īstenā locekle Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
3. Genoma telpiska regulācija ar tās represīvas daļas tīklu var mainīt šūnas "likteni".
LZA norāda, ka daži audzēji padodas normalizācijai ar diferencējošiem aģentiem. Šūna var neatgriezeniski izmainīt savu 'likteni', kas uzreiz izsauc tūkstošu gēnu darbības pārmaiņas.
Pētnieki balstījās uz hipotēzi, ka šajos gadījumos genoms tiek regulēts telpiski, pēc fiziskas pašorganizācijas principa, tam izmantojot represīvo genomu daļas (heterohromatīna) tīklu. Eksperimenti parādīja, ka pēc vēža šūnu apstrādes ar induktoru 15 minūšu laikā, sadrumstalojoties heterohromatīna tīkla mezgliem, tiek atritināta DNS, un atbrīvots milzīgs genoma ekspresijas vilnis.
Tā virsotnē 1-3 stundu laikā nostabilizējas jauns šūnas 'likteņa' ceļš, lai sāktu normalizāciju. Šis "powerlaw" mehānisms tika pierādīts ar mikroskopiskām, biofizikālām un molekulārām metodēm. Citos eksperimentos pētnieki parādīja genoma tīkla radiāli-koncentriska elastiskā struktūru, kas pulsējot ļauj genoma ekspresijai pastāvīgi adaptēties vidē.
Pētījuma autori: LZA īstenā locekle Jekaterina Ērenpreisa, Bc. Jēkabs Krīgerts, Dr.biol. Kristīne Salmiņa, Dr.biol. Inna Inaškina, Fēlikss Rūmnieks, Dr.biol. Pāvels Zajakins, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, PhD Tālivaldis Freivalds, LU Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūts.
4. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.
Starpdisciplināra pētījuma ietvaros zinātnieki izstrādāja un demonstrēja jaunus tehnoloģiskos risinājumus inficēšanās riska mazināšanai slimnīcās un citās augsta riska zonās.
Tika izveidoti septiņi prototipi – gaisa dezinfekcijas iekārta, dezinfekcijas vārti, virsmu attīrošs robots ar iespēju atpazīt konkrētus objektus, roku dezinfekcijas kontroles iekārta, anti-virāls caurspīdīgs pārklājums, dabā pašdegradējošs masku filtra materiāls, dezinficējošs šķidrums ar ilgstošu anti-virālu iedarbību.
Tāpat pētnieki izveidoja aizsargapģērba ražošanas vadlīnijas un sagatavoja vairākas starptautiskas zinātniskās publikācijas. Visas tehnoloģijas mērogojamas līdz produktam īsā laikā, un to ieviešana slimnīcās, skolās, transportā varot samazināt inficēšanās ar Covid-19 riskus.
Pētījuma autori: LZA īstenais loceklis Tālis Juhna, Dr.sc.ing. Linda Mežule, LZA īstenais loceklis Ivars Kalviņš, LZA īstenais loceklis Juris Purāns, LZA īstenais loceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Inga Dāboliņa, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.med. Ivars Vanadziņš, LZA korespondētājloceklis Atis Elsts, Mg.iur. Andreta Slavinska, Dr.biol. Anna Zajakina, Dr.sc.ing. Andris Martinovs, Dr.phys. Atis Skudra, LZA korespondētājlocekle Gita Rēvalde, Dr.sc.ing. Agris Ņikitenko, Dr.chem. Kārlis Pajuste, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, RSU, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts.
5. Latvijai jauna DNS bakteriofāgu izolēšanas un padziļinātas izpētes virziena attīstība.
LZA norāda, ka baktēriju vīrusi – bakteriofāgi – ir visizplatītākie un daudzveidīgākie bioloģiskie objekti uz Zemes. Kopš to atklāšanas 20. gs. sākumā bakteriofāgiem vai to gēnu produktiem rasts pielietojums vairākās jomās, piemēram, molekulārā bioloģijā, medicīnā, pārtikas industrijā un lauksaimniecībā. Tiesa, vairums no plaši pielietotajiem bakteriofāgu produktiem līdz šim iegūti no pavisam neliela bakteriofāgu skaita. Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā laika posmā no 2006. līdz 2021. gadam no dažādiem vides avotiem pētnieki ieguva un daļēji raksturoja DNS bakteriofāgu kolekciju, kas šobrīd sastāv no vairāk nekā 50 atšķirīgiem izolātiem.
Lielākā daļa šo kolekcijas objektu ir pilnībā sekvenēti, un to anotētie genomi tiek sistemātiski deponēti publiskos bioloģisko sekvenču repozitorijos. Īpaši interesantie izolāti tiek padziļināti raksturoti, un iegūtie rezultāti tiek publicēti augstas raudzes zinātniskajos žurnālos.
Šo pētījumu gaitā ir atklāti vairāki unikāli bakteriofāgi, kas reprezentē jaunas bakteriofāgu ģintis, un līdz ar to ievērojami paplašina pētniekiem zināmo bakteriofāgu daudzveidību. Bakteriofāgu nozīme slēpjas apstāklī, ka to genomi ir ar līdz šim neizpētītām funkcijām apveltītu proteīnu krātuve, tāpēc paralēli fāgu genomu izpētei zinātnieki aizsākuši arī šīs "krātuves" proteīnu strukturāli-funkcionālus pētījumus, lai saprastu šo proteīnu bioloģiskās funkcijas un lomu fāgu un to saimniekbaktēriju dzīves ciklos.
Pētniekiem izdevies noteikt struktūru un funkciju dažiem interesantiem proteīniem, kas attiecināma arī uz šo proteīnu līdziniekiem citos bioloģiskos objektos. Tāpat arī zinātnieki domā par jaunatklāto fāgu un to genomu kodēto produktu praktiska pielietojuma iespējām.
Pētījuma autori: Mg.biol. Ņikita Zrelovs, Mg.biol. Elīna Černooka, Dr.biol. Jānis Rūmnieks, Dr.biol. Andris Kazāks, Dr.biol. Andris Dišlers, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
6. Mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā.
Kā norāda LZA, pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā – monogrāfijā apkopoti vairāku gadu zinātniski gramatikas teorijas, metodoloģijas un tipoloģijas pētījumi, kas balstīti latviešu valodas materiālā.
Monogrāfijas mērķis ir ziņas par latviešu valodu padarīt pieejamas plašākai auditorijai kā Latvijā, tā ārpus tās. Tas ir svarīgi gan cilvēkiem, kam latviešu valoda ir dzimtā vai kas prot latviešu valodu, gan arī tiem, kas interesējas par Latvijas kultūru, vēsturi un latviešu valodu.
LZA uzsver, ka arī ārzemju valodnieku vidū vērojams liels pieprasījums pēc sistēmiska un uzticama dzimtās valodas runātāju sagatavota mūsdienīga latviešu valodas apraksta angļu valodā, jo šāds materiāls ir vitāli nepieciešams latviešu valodas gramatiskās sistēmas kā zinātnisku pētījumu objekta nonākšanai starptautiskā apritē.
Darba autores ir Andra Kalnača, Ilze Lokmane, LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
7. Kolektīvā monogrāfija "Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts".
Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes pētnieki izdevuši kolektīvo monogrāfiju "Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts", kas ir divu gadu garumā veiktas analīzes rezultāts. Monogrāfija izstrādāta LZP fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā".
Monogrāfijā apskatīta zinātnes valodas saikne ar vispārlietojamo valodu, zinātnieku stratēģija un taktika zinātnes valodas izvēlē, daudzvalodība zinātnē un latviešu zinātnes valodas izpētes vēsture. Paredzēts, ka šis izdevums būs noderīgs skolēniem un skolotājiem, studējošajiem un docētājiem, pētniekiem un citiem interesentiem.
Projekta darbības rezultātā ir tapusi digitālā datubāze un mobilā lietotne "Zinātnes valoda", kas nodrošina praktisku palīdzību zinātnisko un akadēmisko tekstu izstrādē, sniedzot atbalstu skolēniem, studentiem, docētājiem un pētniekiem.
Pētījumu veidoja tā vadītāja Agnese Dubova un autoru kolektīvs.
8. Pētījums Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai pandēmijas ēnā un pēckrīzes apstākļos.
Inna Šteinbuka (zin.red.), autoru kolektīvs. "Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas = Latvian Economy in the Shadow of Pandemic and Opportunities of the Post-Crisis Recovery". Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021.
Kā norāda LZA, monogrāfijas mērķis ir prognozēt ekonomikas "slimības" turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai izveseļošanai. Pētījuma laikā izdevies apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.
Monogrāfija tapa valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes" ietvaros.
Pētījuma rezultātā izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem, lai mazinātu krīzes postošo ietekmi un izvestu ekonomiku no turbulences zonas.
9. Pētījums Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēc tās.
Autoru kolektīvs – 29 zinātnieki un studenti – pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dārzkopības institūta un galvenā redaktore LZA īstenā locekle Irina Pilvere, izmantojot uzkrātās zināšanas dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, veica pētījumu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēckrīzes laikā.
Analizētas iespējas, kā atjaunot pārtikas ķēdes pēc Covid-19 izraisītajiem ekonomiskās darbības ierobežojumiem septiņās lauksaimniecības nozarēs, pētījumā iesaistot nozaru ekspertus. Sagatavoti priekšlikumi uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Veikta detalizēta dārzkopības analīze, izvērtējot Latvijā audzēto 46 augļu un dārzeņu sugu svaigas produkcijas pieejamības periodu tirdzniecībā. Noteikts pašreizējais un nepieciešamais vietējās produkcijas nodrošinājums Latvijas tirgū.
LZA norāda, ka monogrāfijā atspoguļots zinātniski pamatots četru nedēļu pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos 1.-4. klašu skolēniem. Tas balstīts uz gatavo ēdienu uzturvērtības analīzi, kas atspoguļo patieso uzturvielu nodrošinājumu, sniegti videi draudzīgi iepakojuma risinājumi.
10. Grāmata par mežzinātnes institūtu "Silava".
Grāmata "Silavieši. Stāsti par Latvijas mežu un meža zinātniekiem" sagatavota un izdota par godu Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" dibināšanas 75. gadskārtai.
Grāmatā lasāmi stāsti par LVMI "Silava" darbību — pētniecības virzienu, institucionālo, administratīvo un kolektīvo attīstību — un svarīgākajiem notikumiem pēdējo 25 institūta darbības gadu laikā.
Grāmatas autori ir Ēriks Hānbergs un Jurģis Jansons.
11. Grāmata "Koksnes mācība".
Kā norāda LZA, šis ir pirmais latviešu autora darbs par koksnes makro, mikro un ķīmisko uzbūvi, par koku sugu koksnes vizuālo atpazīšanu, fizikālo un mehānisko rādītāju novērtēšanu un koku sugu raksturošanu.
Grāmatā detalizēti aprakstītas koksnes īpašību mainība no vietas stumbrā, augšanas reģiona, veikto mežsaimniecības pasākumu, ciršanas laika, fizikālo, bioloģisko un citu faktoru ietekmes.
Grāmatas autors ir Dr.sc.ing Leonards Līpiņš.
