Trešdien, 25. augustā, Saeimas Ārlietu komisijā, atbildot uz deputātu jautājumiem par patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas un atbalstu studentiem, ko varas iestādes varētu izslēgt no augstskolas, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) atzina, ka interese par patvērumu patlaban ir mērena.
Kalniņa-Lukaševica pastāstīja, ka Latvijas valdība ir paudusi gatavību palīdzēt cilvēkiem, kam nepieciešams patvērums. "Šobrīd interese saņemt politisko patvērumu ir salīdzinoši mērena. Ir bijuši atsevišķi telefona zvani uz Latvijas vēstniecību Baltkrievijā vai institūcijām Latvijā. Tie ir aptuveni 20 cilvēki, kas ir izrādījuši interesi. Daļa no tiem ir interesējusies tikai konceptuāli par tādu iespēju, sevi neidentificējot, bet citi jau izrādījuši konkrētāku interesi," atzina ministrijas pārstāve.
Lai lūgtu politisko patvērumu Latvijā, saskaņā ar Patvēruma likuma 6. pantu patvēruma pieteikumu persona iesniedz Valsts robežsardzē. "Tātad tas ir iespējams uz Latvijas robežas vai, jau atrodoties Latvijā. Tas nozīmē, ka, lai cilvēks šādu patvēruma pieteikumu varētu iesniegt, viņam ir jānokļūst līdz Latvijas robežsardzei, un reālākā iespēja to izdarīt ir saņemt Latvijas iebraukšanas vīzu, lai uz tās pamata dotos cauri Baltkrievijas robežsardzes postenim ceļā uz Latviju," deputātiem skaidroja Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre deputātus informēja, ka ir panākta vienošanās, ka ne tikai tādas vīzas tiek vispār izsniegtas, neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, bet, ka tās tiek izsniegta nekavējoties. "Parasti tas prasa vismaz trīs dienas drošības un dokumentu pārbaudei, bet tagad, ņemot vērā šos īpašos apstākļus, ja atnāk cilvēks, kurš lūdz vīzu ar mērķi lūgt patvērumu Latvijā, viņam tā tiks izsniegta nekavējoties tajā pašā dienā," skaidroja Kalniņa-Lukaševica.
Pēc tam jau tālāk, nokļūstot Latvijā, tiek īstenotas nepieciešamās papildu procedūras un pārbaudes. Cilvēkiem, ierodoties uz Latvijas robežas, uzreiz ir iespēja aizpildīt patvēruma pieteikumu, gan arī darīt to jau pēc iebraukšanas Latvijā.
"Viņiem nav paredzēta nekāda aizturēšana, jo ieceļošana uz vīzas pamata ir likumīga. Viņiem ir tiesības lūgt uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" brīvā režīmā vai informēt Latvijas varas iestādes par adresi, ja uzturas citā vietā Latvijā, piemēram, pie radiem vai draugiem. Tādas tiesības cilvēkiem ir, protams, ievērojot divu nedēļu pašizolāciju Covid-19 dēļ. Attiecīgi jau pēc tam robežsardze un PMLP izskata patvēruma lūgumu," teica parlamentārā sekretāre.
Par augstskolām un studentiem Kalniņa-Lukaševica pastāstīja, ka publiski jau izskanējusi informācija par Vidzemes augstskolas gatavību uzņemt Baltkrievijas studentus, piešķirot stipendijas. "Droši vien būs nepieciešama papildus komunikācija, jo pēc šī paziņojuma augstskola jau lūgusi valsts palīdzību šo studentu izmitināšanai. Tas ir jautājums, kas jārisina kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju," teica parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka turpinās arī citu augstskolu apzināšana par iespējām baltkrievu studentiem un mācībspēkiem.
"Tas, ko mēs esam konstatējuši līdz šim, ir, ka salīdzinoši daudz studentu ir studējuši Rīgas Ekonomikas augstskolā un pēc atgriešanās Baltkrievijā tie turpina uzturēt kontaktus un ir viens no drošiem un uzticamiem informācijas avotiem. Daži no viņiem ir palikuši arī Latvijā," teica Ārlietu ministrijas pārstāve. Kalniņas-Lukaševicas rīcībā ir informācija, ka šie bijušie studenti grasās dibināt diasporas organizāciju, kas būtu vērtīgs dialoga partneris.
Jau ziņots, ka otrdien, 25. augustā, Ministru kabinets nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Ārlietu ministrijai finansējumu 150 000 eiro apmērā Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Ar valdības lēmumu Ārlietu ministrijai uzdots noslēgt līgumu 52 800 eiro apmērā ar biedrību "Latvijas platforma attīstības sadarbībai", lai sadarbībā ar Baltkrievijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām sniegtu juridisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, un sniegtu atbalstu vardarbības seku dokumentēšanā.
Ārlietu ministrijai uzdots arī noslēgt līgumu 36 000 eiro apmērā ar biedrību "Centrs MARTA", lai sadarbībā ar Baltkrievijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām sniegtu psiholoģisko, praktisko, juridisko un medicīnisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām.
Ar biedrību "Centrs MARTA" tiks slēgts arī līgums 9500 eiro apmērā, lai nodrošinātu psihologu kvalifikācijas celšanas apmācības Baltkrievijas speciālistiem.
Ārlietu ministrijai uzdots noslēgt līgumu ar biedrību "Baltijas Mediju izcilības centrs" 51 700 eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai Baltkrievijā.
Valdības rīkojums paredz saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. panta 14. punktu noteikt, ka atbalsts Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai ir saistīts ar ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, un nepiemērot Publisko iepirkumu likumu 2., 3., 4., un 5. punktā minēto līgumu slēgšanai.
Rīkojuma anotācijā Ārlietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 9. augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, ir izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.
Protesti laika posmā no 9 .augusta līdz 13. augustam tika apspiesti pielietojot nepamatotu spēku. Ap 6000 cilvēku tika aizturēti, ap 600 ir iesnieguši sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem un nehumānu apiešanos aizturēšanas laikā.
Sabiedrības reakcija 13. augustā tika papildināta ar streiku, kurš aptvēra visus lielākos Baltkrievijas uzņēmumus. 17. augustā streikam pievienojās arī valsts televīzija, kura pārtrauca raidīt iepriekš sagatavoto un apstiprināto programmu, kas cenzēja plašos protestus, un ziņoja par masīvajām demonstrācijām visā Baltkrievijā. Vairākos valsts uzņēmumos ir izveidotas streiku organizācijas komitejas.
Nevardarbīgas protestu akcijas turpinās, uzsver Ārlietu ministrija. Tāpat turpinās varas iestāžu pretdarbība miermīlīgajiem protestiem. Masveidīgus arestus un vardarbību ir nomainījušas selektīvas aizturēšanas.
Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir ignorējusi savas kā EDSO dalībvalsts saistības nodrošināt saviem pilsoņiem tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās, kā arī to, ka Baltkrievija ir Austrumu Partnerības dalībvalsts, Latvija un Eiropas Savienība nevar nereaģēt uz uzskatāmiem cilvēktiesību un politisko brīvību pārkāpumiem, kā arī valsts varas nepamatotu un neproporcionālu vardarbību pret saviem pilsoņiem, norāda ministrija.
Gan 14. augusta Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes laikā ārlietu ministri, gan 19. augusta Eiropadomes ārkārtas sanāksmes laikā ES dalībvalstu vadītāji vienojās par nepieciešamību nodrošināt plašu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Latvijas atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai paredz arī 17. augusta Latvijas nacionālā pozīcija Nr. 8. "Baltkrievija", atgādina Ārlietu ministrija.
18. augusta Saeimas paziņojums saistībā ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām "aicina Latvijas Republikas valdību un Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
