Viņš atzina, ka asociācija vēl nav izstrādājusi savu pozīciju, jo par šāda dokumenta esamību uzzināja pirms dažām dienām. Paužot savu personīgo viedokli, Šeļmanovs-Plešs norādīja, ka neatbalsta Latvijas rīcību, parakstot nolīgumu, kā arī aktu pēc būtības. Dokuments faktiski paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, un tas, viņaprāt, ir pašā saknē nepareizi.
Nolīguma izraisītās izmaiņas gan patlaban ir sākuma stadijā, un tālāk iespējami dažādi scenāriji, taču viens no tiem var būt, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāvēro lietotāji un jāizspiego, vai kāds nav saglabājis multiplikācijas filmas varoņa Mikipeles bildīti un aizmirsis par to samaksāt, situāciju raksturoja Šeļmanovs-Plešs.
Nemaz nerunājot par to, ka tas būtu papildu slogs pakalpojumu sniedzējam, pēc Šeļmanovs-Pleša domām, pati ideja, ka cilvēks jāizseko it kā autortiesību aizsardzības vārdā, pieņemot jau uzreiz, ka viņš ir vainīgs, nav atbalstāma.
Viņš norādīja, ka aiz ACTA stāv milzīgas korporācijas, kuras tā vietā, lai izveidotu labus un vienkāršus produktus, ko var viegli nopirkt, cenšas izspiegot cilvēkus un piedzīt naudu.
Asociācijai pirms dokumenta parakstīšanas viedoklis neesot prasīts, un par šādu nolīgumu Šeļmanovs-Plešs uzzinājis, lasot avotus internetā. Pēc viņa domām, Latvijas nostāja nav korekta, ņemot vērā sekas, ko ACTA var radīt.
Kā ziņots, šodien Japānas Ārlietu ministrijā kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniekiem Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja "Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm".
Minēto nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Polijā trešdien tūkstošiem jauniešu protestēja pret šīs valsts valdības lēmumu parakstīt šo dokumentu. Kritiķu vidū ir arī hakeru grupējums "Anonymous", kas to uzskata par interneta brīvības ierobežošanu.
Protesta akcijas tiek rīkotas arī internetā, piemēram, tiek vākti paraksti aicinājumam Eiropas Parlamentam noraidīt ACTA ratifikāciju. Aktīvisti šo dokumentu uzskata par lielāku draudu nekā ASV tapušo pirātisma apkarošanas likumprojektu "Stop Online Piracy Act" (SOPA) un līdzīgo likumprojektu "Protect IP Act" (PIPA), pret kuriem vērienīgi protesti tika vērsti pagājušajā nedēļā.
"Postimees Online" savukārt ziņo, ka Igaunijas Ārlietu ministrija noraidījusi izskanējušo informāciju, ka arī tā grasās parakstīt dokumentu, jo par to vēl nepieciešama diskusija valdībā.