Pirmo reizi apmeklējāt Rīgu 1990.gada janvārī. Kas no tā laika jūsu atmiņā palicis visspilgtāk?
Tolaik Rīgā ierados no Viļņas, tā bija sava veida Baltijas apceļošana, iepazīšanās. Atceros, ka bija pamatīgas atšķirības tajā, kādos stāvokļos atradās Baltijas galvaspilsētas, piemēram, no Rīgas bija krietni sarežģītāk veikt starptautiskos zvanus.
Arī tolaik paliku šajā viesnīcā (Intervija norit "Radisson Blu Hotel Latvija") un, cenšoties atrast viesnīcas restorānu, klauvēju pie puspavērtām viesnīcas administratora durvīm. Lai durvis neaizvērtos, ieliku savu kāju durvju spraugā, uz ko administrators reaģēja, man pa kāju pamatīgi iesperot, atstājot nepatīkamu un asiņainu zilumu.
Bet, protams, atmiņā palicis ne tikai viesnīcas atgadījums. Tolaik satiku jauno Ilmāru Rimšēviču un daudzus citus Tautas frontes līderus, kas veidoja jaunas valsts pamatus. Tas bija iespaidīgi.
Kopš šīs 1990.gada ziemas pagājuši 24 gadi. Vai, šeit atgriežoties, redzat, ka valsts kļuvusi par nobriedušu un kvalitatīvu demokrātiju?
Domāju, ka šiem 25 gadiem ir savs veiksmes stāsts, pirmkārt, jau pievienošanās Eiropas Savienībai, eirozonai un NATO. Dalība šajās organizācijās Latvijai ļāvusi mūsdienās būt soli priekšā vairākām citām Eiropas valstīm.
Bet, protams, būtiski, kā tieši Latvija izmanto šo piederību starptautiskajām organizācijām. Piemēram, jūs nespējat nodrošināt savu aizsardzības budžetu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā ir nopietna problēma. Jūs lūdzat citu valstu karavīriem būt gataviem mirt par Latvijas drošību, tajā pašā laikā nebūdami gatavi izdarīt visu, ko iespējams paveikt pašiem.
Runājot par demokrātijas kvalitāti, nopietna problēma ir arī emigrācija. Tūkstošiem cilvēku Latviju jau pametuši. Jūsu pilsoņi, vērtējot valsts attīstību, balso, paliekot Latvijā vai dodoties prom. Tas, protams, saistās ar valsts piedāvāto dzīves labklājības līmeni, to, kāda infrastruktūra valstī pieejama. Mazliet aizmirstot krīzi ar Krieviju, nākamajos 25 gados Latvijai būtisks uzdevums būtu cilvēkus atgriezt šeit atpakaļ.
Pieminējāt šos NATO prasītos 2%. Valdības gaiteņos runā, ka vairāki valsts varas pārstāvji uzskata: nav tik būtiski viens, divi, vai trīs procenti, jo Krievijas iebrukumā gadījumā tas rezultātu nemainītu...
Jā, tā ir tiesa. Krievijas uzbrukumu arī neapturētu 100% IKP ziedošana aizsardzībai, ja tas - Latvijas ieņemšana - būtu Krievijas mērķis. Latvija ir ļoti maza, bet Krievija ir ļoti liela, tā tas vienkārši ir. Šie 2% ir ārkārtīgi būtiski, lai arī sabiedrotie Latvijas drošības jautājumu uztvertu nopietni. Runa ir arī par nacionālo pašcieņu, lai iedzīvotāji redz, ka valsts drošības vārdā ziedo līdzekļus, un ka valstij ir stratēģisks skats uz aizsardzības spējām.
Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs savā 13.septembra Rīgas uzrunā uzsvēra, ka Krievija aizvien ir gatava aizsargāt savus tautiešus ārzemēs. Kā Latvijai vajadzētu uztvert šo Krievijas diplomātijas signālu?
Tas ir tiešs piemērs Krievijas retorikas līdzībai ar kādreizējo nacistu stilu, Hitlera pausto ideoloģiju. Un jā, jums šādu vēstījumu vajadzētu uztvert nopietni. Jums vajadzētu būt gataviem un saprast, ka šobrīd Krievija testē to, cik modras ir visas trīs Baltijas valstis. Neilgā laika intervālā aizturēts Lietuvas zvejas kuģis, nolaupīts Igaunijas drošības policists un tagad Latvijā šī Dolgova uzruna.
Pirmkārt, vajadzētu uztraukties, nevis par to, ka sekos Krievijas militārs trieciens, bet gan par iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā - notiks etniskā šķelšana, informatīvā propaganda, organizētā noziedzība, korupcija. Visās manis nosauktajās jomās Latvijai vēl ir ko uzlabot, tādējādi uzlabojot savu nacionālo drošību.
Kā vērtējat Velsas NATO samitā pieņemtos lēmumus? Vai tie bija pietiekami, lai pārstrukturētu NATO austrumu robežas drošības stratēģiju?
Tie bija ļoti nepieciešami lēmumi, tomēr aizvien ir gana daudz darāmā. Domāju, ka Latvija kļūdījās, tik lielu uzmanību vēršot uz NATO bāzes nostiprināšanu. Tas, kas Latvijai būtu svarīgāk, ir pastāvīga sabiedroto spēku rotācija Baltijas valstīs. Lai gan bāzes arī ir svarīgas, mums jānostiprina sava aizsardzības stratēģija, kura jāpielāgo jaunajiem apstākļiem. Krievi mūsu priekšā mīl vicināties ar kodolieročiem kā tādiem truliem zobeniem, jābūt gataviem nepakļauties šādām Krievijas provokācijām.
Tāpat uzdevums ir panākt krietni lielāku sadarbību aizsardzības jomā ar Zviedriju un Somiju. Lai gan vairākus gadus par vēlu, protams, Velsā pieņemtie lēmumi vērtējami kā solis uz priekšu.
Esat izteicies, ka aizstāvēt Baltijas valstis ir tas pats, kas aizstāvēt Rietumberlīni Aukstā kara laikā. Jābūt gatavam draudēt ar pasaules mēroga cīņu, citādi vari iet mājās. Rietumvalstis šobrīd ir gatavas šai cīņai?
Teorētiskā izpratnē rietumvalstis ir gatavas šai cīņai, bet ne līdz galam praktiskā ziņā. Ja pieņemam, ka pastāv uzstādījums, ka NATO teritorijā militārā ziņā ir vienota izpratne par drošību, tad tā, visticamāk, arī ir. Lielāka problēma ir ar politisko izpratni, kurā rietumvalstīm jāspēj pieņemt, ka ar Krieviju vairs nevarēs sadarboties tā, kā tas ticis darīts līdz šim.
Kāds būs šis jaunais Rietumu un Krievijas sadarbības veids?
Mums jāmācās izdzīvot bez Krievijas. Rietumiem jāspēj sevi nodrošināt enerģijas sektorā, piemēram, vairākām dalībvalstīm iegūstot enerģētikas neatkarību. Jātiek vaļā no Krievijas netīrās naudas. Eiropā ir daudzas Krievijas kompānijas, kurām nav caurredzama biznesa plāna un struktūras, bet kontos apgrozās miljoniem ASV dolāru.
Tiem krievu spekulantiem, kuri šeit darbojas ar saviem banku un enerģētikas biznesiem, vajadzētu baidīties, ka, piemēram, naudas atmazgāšana tiek bargi sodīta. Eiropas Komisija sodījusi "Microsoft" ar simtiem miljonu dolāru sodu, "Gazprom" būtu jābūt gataviem saņemt tādu pašu sodu.
Kā Jūs raksturotu šī brīža konflikta stāvokli Ukrainā?
Tur šobrīd ir iestājies tā dēvētais iesaldētais konflikts. Nākamie desmit gadi paies, risinot teritoriālos jautājumus, ekonomikas problēmas, stiprinot konstitūciju un drošību. Ukrainai šo laiku būs ļoti grūti pārciest. Tas ir ārkārtīgi skumji, ka valsts, kas varēja būt lielisks rietumu sabiedrotais, tagad balansē uz valstiska bankrota robežas.
Paredzat, ka Rietumvalstis apgādās Ukrainu ar ieročiem?
Tas noteikti būtu labi, jo spēcīga Ukrainas armija nozīmē arī to, ka Krievijai būtu sarežģīti savus plānus izvērst tālāk par Ukrainu. Ir gan arī jāpieņem, ka esam nokavējuši iespēju Ukrainu saglabāt tās iepriekšējā pirmskonflikta teritorijas izskatā.
Šobrīd Krievija karā pret Ukrainu uzvar. Vai domājat, ka tāds būs arī gala rezultāts?
Es domāju, ka rietumvalstis neizbēgami atmodīsies, - militāri nostiprinās austrumu robežu, izcīnīs enerģētikas neatkarību.
Rietumi iznīcinās "Gazprom" korumpēto Eiropas biznesu, atbrīvosies no netīrās krievu naudas. Rietumi kādā brīdī arī atjēgsies un uztvers Krievijas režīmu tādu, kāds tas ir patiesībā. Diemžēl pirms tas viss notiks, vispirms rietumus sagaida arī papildus zaudējumi...
Tas ir kā brīdinājums Latvijai?
Latvijai nevajadzētu baidīties, bet gan būt gatavībā pret Krievijas gājieniem. Pie tā, ka Latvija šobrīd ir ievainojama, vainīga ir jūsu pašu valsts. Latvija izveidoja finanšu sistēmu, kurā lielā apjomā brīvi apgrozās Krievijas līdzekļi; Latvija pieļāvusi augstu korupciju; Latvija pati izlēmusi aizsardzībai neziedot šos 2% no IKP; Latvija pati vainojama pie tādām vājām institūcijām kā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs; Latvija pati pieļāvusi, ka valstī tiek atmazgāti Krievijas netīrie finanšu līdzekļi. Tikai Latvijas rokās ir sniegta iespēja šos trūkumus izlabot.
