Foto: DELFI
Trešajā podkāsta "Saturs nav semočkas" epizodē kopā ar Latvijas Universitātes lektori un ziņu aģentūras LETA redaktori Anastasiju Teterenko un LTV raidījuma "Šodienas jautājums" redaktori, bijušo "Forbes Latvija" galveno redaktori Alinu Lastovsku spriežam, kādas ir žurnālistu prakses un standarti, strādājot ar sabiedrisko attiecību speciālistiem un materiāliem.

Trīs tēzes pēc sarunas

1. Žurnālisti aizvien mēdz mainīt profesiju, kļūstot par sabiedrisko attiecību speciālistiem. Otrā virzienā šāda pāreja novērojama ārkārtīgi reti. Kā sarunā minēja Lastovska, šāda karjeras maiņa ir saprotama, bet uztraucoši būtu tas, ja žurnālists pēc aiziešanas uz sabiedriskajām attiecībām vēlāk atkal atgrieztos žurnālistikā. Viņai piekrita Teterenko, norādot, ka šādā gadījumā būtu labi, ja starp darbu sabiedriskajās attiecībās un žurnālistikā tiktu paņemta pauze jeb atsildīšanās periods.

2. Sabiedrisko attiecību speciālisti mēdz prasīt un lūgt pirms interviju publicēšanas saskaņot tekstu. Šāda rīcība redakcijām nav rekomendējama un tai nevajadzētu piekrist. Taču ir izņēmumi, kad citāta saskaņošana pirms publicēšanas var būt nekaitīga, tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad citātā ir zinātniski skaidrojumi vai kāda tehniski precīza informācija, piemēram, ja minēti vairāki skaitļi un ir šaubas, ka tie precīzi piefiksēti. Šādā gadījumā nevajadzētu sūtīt visu rakstu, bet tikai konkrēto fragmentu, par kuru ir bažas, kā arī vēstulē piebilst, ka pārskatīt lūgts tikai konkrēto faktoloģisko daļu, nevis citātu kopumā. Pieņemami pirms publicēšanas citātus parādīt arī tādam intervējamajam, kas piedzīvojis smagus emocionālus vai traģiskus pārdzīvojumus un kuram nav atbildības vai pienākuma runāt ar medijiem.

3. Uztraucoši ir tādi gadījumi, kad valsts nenošķir sabiedriskās attiecības no žurnālistikas. Jau plaši spriests par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kas izlikās par medijiem. Dažas līdzīgas pazīmes novērotas arī Aizsardzības ministrijas (AM) darbā. Piemēram, 2020. gadā AM izsludināja vakanci, meklējot "Sabiedrisko attiecību speciālistu – žurnālistu". Ministrijas pārstāvji šī raksta publicēšanas brīdī vēl nav paskaidrojuši, ko ar šādu apzīmējumu domājuši. AM savā vietnē "Sargs.lv" iepriekš publicējusi "reportāžas" par situāciju Baltkievijas robežā laikā, kad neatkarīgiem medijiem piekļuve notikuma vietai bija ierobežota. Par žurnālistu grūtībām piekļūt robežai lasāms šajā Vitas Dreijeres rakstā, pēc raksta un kopējā mediju sašutuma iekšlietu ministre deva rīkojumu izveidot vadlīnijas, lai žurnālisti varētu apmeklēt pierobežu.

Podkāsts "Saturs nav semočkas" domāts atraisītai sarunai par sabiedrībai pieejamu saturu, par mediju vides kvalitātes, pārvaldības un nozares attīstību. Šogad sešās epizodēs plānots spriest par jaunākajiem mediju nozares attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. Šeit ir vieta diskusijai, kā medijiem nodrošināt neatkarīgu un finansiāli patstāvīgu darbību laikā, kad pasaules tehnoloģiju "giganti" mazina to ienākumus. Kā augt gan tehnoloģiski, gan vienlaikus satura kvalitātes ziņā? Tāpat polarizētā sabiedrībā arvien būtisks ir jautājums par uzticēšanos medijiem – kāda ir šī uzticēšanās un kā to nosargāt?

Raidījuma vadītājs – "Delfi" galvenā redaktora vietas izpildītājs un "DELFI plus" redaktors Filips Lastovskis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Covid-19 dienas apskats" saturu atbild AS "DELFI".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!