Intrigas un vaļsirdīgas diskusijas – izskan 'Lampas' pirmā diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Ministru Kabinets

Piektdien, 28. jūnijā, Cēsu pils parkā sākās ikgadējais sarunu festivāls "Lampa", kurā divās dienās kopumā norisinās vairāk nekā 350 pasākumi. Portāls "Delfi" visu dienu sekoja notikumiem Cēsīs teksta tiešraidē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Festivāls 'Lampa 2019'
Līdz ar "Cepiena" izskaņu, noslēdzam arī video un teksta tiešraides. Paldies, ka pavadījāt abas sarunu festivāla "Lampa" dienas kopā ar mums! https://g2.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138819
https://twitter.com/IlzeJaunberga/status/1145059457438801920
Kā ierasts, “Dots” skatuves apkārtne pulcē gandrīz visus festivālā palikušos apmeklētājus, dalībniekus un citus interesentus, kas gatavi viegli paskatīties uz politiku un pasmieties par politiķiem. Tas ir laiks “Cepienam”.
"Lai gan festivāls "Lampa" kopumā tiek uzskatīts par liberālu un iekļaujošu sarunu pasākumu, diemžēl pieejamība personām ar kustību traucējumiem pasākumā nav pilnvērtīgi nodrošināta. Var novērot vairākas teltis/notikumu vietas, kurās piekļuve ratiņkrēslā ir liegta, jo tās ir izbūvēta uz platformas bez uzbraukšanas rampas," portālam "Delfi" raksta kāda pasākuma apmeklētāja. "Pielikumā attēlos daži piemēri, no kuriem viens diemžēl ir valsts mājas telts." https://g3.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138815
Kopumā jau piekto reizi sarunu festivālu "Lampa" noslēgs "Politiķu cepiens" – iespēja caur atklātu, cilvēcīgu un vieglu sarunu paskatīties uz politiku. Proti, komiķi publiski pasmiesies par politiķiem. 
No pulksten 22.45 video tiešraidē var sekot līdzi "Politiķu cepienam". Tas ierasti ir viens no visvairāk gaidītajiem notikumiem "Lampā". Šogad uz festivāla "Lampas" skatuves ierastajā politiķu cepienā kāps Evija Papule ("Saskaņa"), Rihards Kols (NA), Daniels Pavļuts (A/P) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bet pieredzes bagātajiem "cepinātājiem" Rūdolfam Kugrēnam, Anetei Konstei un Edgaram Bāliņam pirmoreiz pievienosies Jānis Skutelis.
https://twitter.com/MaarisD/status/1145039025205665797
Otrā festivāla diena bildēs https://g4.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138813
Atgādinām, ka "Delfi" sociālo tīklu profilu satura redaktors Edgars Bāliņš kopā ar citiem jokdariem sestdienas vēlā vakarā trāpīgi smīdinās tradicionālajā "Politiķu cepienā", kas ierasti ir viens no visvairāk gaidītajiem notikumiem "Lampā". Tie, kuri to neredzēs klātienē Cēsīs, asprātīgās vārdu apmaiņas varēs baudīt video tiešraidē portālā "Delfi". Sākums pulksten 22.45.
https://twitter.com/sp_un_de/status/1145013978512396288
https://www.delfi.lv/news/national/politics/delfi-diskusija-festivala-lampa-ka-radit-saturu-kas-liek-apstaties.d?id=51233187
No pulksten 21 līdz 22.30 video tiešraidē varēs sekot līdzi sarunai "Drosme un mazpilsēta". Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, reklāmas tekstu autors un Alūksnes novada domes deputāts Druvis Mucenieks un pētnieks un vizionārs Māris Olte.
Savukārt uz jautājumu, vai kebabs var būt latvisks, mūziķis Gatis Irbe pārliecinoši atbildēja, ka tas ir iespējams, piebilstot, ka Latvijā jau ir kebabs no Latgales. Viņam piebalsoja arī Dzenis, vienlaikus retoriski vaicājot, - kas vispār ir latvisks ēdiens, kurš to vispār atceras un kurš to zina?
Atbildot uz skatītāju jautājumiem, kas ir svarīgāks – individuāla labklājība vai nacionālās identitātes saglabāšana, alus darītavas “Alķīmiķis” Ingemārs Dzenis sacīja, ka šis ir būtībā ir jautājums par īstermiņa vai ilgtermiņa labums. “Īstermiņā individuālā labklājība, bet ilgtermiņā nacionālās identitātes saglabāšana,” sacīja Dzenis. Butāns viņam piebalsoja, ka šim konkrēts piemērs ir situācija Rīgas domē.
Butāns skaidroja, ka viņam personīgi nacionālisms ir dzert mazās alus darītavas “Alķīmiķis” alu nevis “Carlsberg” piedāvāto alkoholisko dzērienu, turklāt svarīgi to ir darīt ar baudu nevis aiz pienākuma sajūtas. Tāpat Butāns atzina, ka viņš kā darba devējs, gadījumā, ja uz amata vietu piesakās vairāki savās kompetencēs līdzvērtīgi potenciālie darbinieki, vienmēr priekšroku dos tiem, kas krievu valodu zina sliktāk. “Lai mazinātu Latvijā esošo diskrimināciju,” paskaidroja Butāns.
Savukārt mūziķis Gatis Irbe, kas savulaik plašāk bija pazīstams kā “Gacho”, bet patlaban darbojas mūzikas projektā “Mesa”, runājot par to, vai nacionālisti jūtas pārāki par citiem, sacīja, ka jāatgriežas pie jautājuma, vai pārāks par citiem jūtas liels patriots, un vai tas ir slikti. Irbe pauda viedokli, ka, viņaprāt, liels patriotisms un, iespējams, pārākuma sajūta, kas no tā iziriet, nav vērtējama kā slikta parādība.
Diskusijā par jauno nacionālismu uzņēmējs, kurš 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta, Artūrs Butāns pauda viedokli, ka, viņaprāt, visas kultūras ir vienlīdz vērtīgas, bet “katra savā vietā un laikā”. Viņš norādīja, ka viņā nepatiku raisa tas, ja latvieši nevis paši ieved kādas jaunas kultūras vēsmas no ārvalstīm, bet to dara kāds cits un pēc tam to uzspiež.
Atgādinām, ka "Lampas" kulminācijai - "Politiķu cepienam" video tiešraidē varēs sekot līdzi portālā "Delfi". https://twitter.com/_liiga/status/1144990896007651334
No pulksten 20 līdz 21 video tiešraidē būs iespējams sekot diskusijai "Sievietes finansiālā neatkarība". Tajā piedalīsies Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, Ekonomikas ministra padomniece Beata Jonite ("KPV LV"), "Fontes" valdes locekle Anta Praņēviča, "Madara Cosmetics" dibinātāja un vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Diskusiju vadīs Karīna Kulberga, "Swedbank Private Banking" vadītāja. 
Diskusiju panelī "Jaunais nacionālisms" Ansis Pūpols (NA) norāda, ka jaunajam nacionālismam ir liela nozīme korupcijas mazināšanai un oligarhu ietekmes mazināšanai. Plašāk viņš gan nepaskaidro kā tieši izpaužas šī lielā nozīme.
https://twitter.com/delfilv/status/1144997817934602240?s=21
https://twitter.com/DelfiLV/status/1144994223063781376
https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/202798257293877
Beidzot uzpīdēja saulīte. Līdz ar saules stariem pieaug arī pieprasījums pēc saldējuma.
Foto: "Delfi" rīkotā diskusija "Kā latvieti izaudzināt par ģēniju?". https://g1.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138809
https://www.delfi.lv/news/national/politics/lu-sogad-absolve-viena-fizikas-skolotaja-pedagogu-deficits-nemazinasies-vesta-laikraksts.d?id=50182487
Runājot par drosmi būt pedagogam, jāatgādina, ka, piemēram, pērn LU absolvēja tikai viena persona, kuras iegūtā izglītība atļauj strādāt par fizikas skolotāju vidējās izglītības iestādēs. Toreiz laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka pieprasījums pēc šī mācību priekšmeta skolotājiem ir krietni lielāks. Laikraksts ziņoja, ka pedagogu deficīts tuvākajos gados nemazināsies.
No pulksten 18.30 tiešraidē vērojama diskusija par drosmi būt pedagogam no dažādiem skatupunktiem: jaunais pedagogs, kurš vēl tikai apgūst profesiju, pedagogs ar pieredzi izglītības sistēmā, izglītības iestādes vadītājs, pašvaldības vadītājs, nozares politikas veidotāji un vecāki. Diskusijā piedalīsies Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja un gide Ineta Amoliņa, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Vidzemes reģionālās programmas direktors Edijs Pētersons, kā arī 13. Saeimas deputāte Dana Reizniece - Ozola (ZZS), LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, Cēsu 2.pamatskolas direktore Ija Brammane un Valmieras Jaunatnes centra "Vinda" direktores vietniece izglītības jomā Agija Plauka.
https://twitter.com/konstantinschhh/status/1144971694697799680
Pulksten 17 uz skatuves "Dots" sāksies "Delfi" rīkotā diskusija "Kā latvieti izaudzināt par ģēniju?". Paneļdiskusija par mediju atbildību gudras un ieinteresētas sabiedrības audzināšanā. Vai Latvija ir nākotnes ģēniju paradīze Eiropā? Cik prasmīgi sabiedrība patērē mediju radīto saturu? Vai mēs zinām, kā Latvijai veidot gudru sabiedrību? Kopā ar tradicionālo un jauno formu mediju pārstāvjiem diskutēsim par satura radītāja un izplatītāja atbildību, samērojot biznesa intereses ar misijas apziņu un kvalitatīva satura ar pievienoto vērtību radīšanu cīņā par sabiedrības uzmanību. Tajā piedalīsies Radio SWH radošais direktors Ilgvars Rukers, TV un kino producente (Red Dot Media) Arta Ģiga, Bilingvālā grāmatžurnāla Benji Knewman izdevēja un galvenā redaktore Agnese Kleina un žurnāliste Ieva Alberte. Diskusiju vadīs portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
https://twitter.com/sp_un_de/status/1144961865795211269
https://twitter.com/my_rita/status/1144951409344962561
Pusdienlaikā Cēsu kafejnīcas netiek galā ar klientiem, populārajā Cēsu "Pagrabiņā" brīžiem rinda stiepjas pat ārpus telpām.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-lampas-sieviesu-stendaps-drosmei.d?id=51232815
https://twitter.com/dzhonijs/status/1144932014224752640
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Uģis Vējš atklāj, ka ir cilvēki, kas joprojām nezina, uz kādu vienoto numuru jāzvana nelaimes gadījumā. “Cilvēki joprojām zvana 911, jo ir aizvien populārais seriāls “Kobra”un arī citas ārzemju filmas,” atklāj Vējš, norādot, ka vienotais tālrunis operatīvajiem dienestiem ir 112.
No pulksten 15 līdz 16.30 portālā "Delfi" var sekot līdzi diskusijai "Mana dzīve 2030. gadā. Sapnis vai murgs Eiropas millenium paaudzei?". Tajā piedalās Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece, projektu vadītāja Elizabete Vizgunova, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente un LĀI praktikante Natālija Knipše, politisko zinātņu studente Budapeštas Andrassy universitātē Edina Osztrovszky, Konrāda Adenauera fonda stipendiāts Corrado Chirico un Jan Thomas Kettner, kurš darbojas Vācijas Kristīgo Demokrātu savienības CDU jaunatnes organizācijā "Junge Union". Diskusiju vada žurnāliste Ilze Nagla.
VUGD ugunsdzēsējs Uģis Vējš atcerējās gadījumu, kad ārpus darba laika ar kolēģi devies ieturēt maltīti. Netālu no vietas avarējis motorollera vadītājs, bijis redzams, ka transportlīdzekļa šoferis ir guvis galvas kausa lūzumu. Nedomājot tika izsaukta medicīniskā palīdzība, kamēr mediķi steigušies palīgā, tikmēr motorollera vadītājs noturēts miera stāvoklī un iespēju robežās aprūpēts. Kad sagaidīti mediķi, abi VUGD darbinieki arī mediķiem snieguši nepieciešamo roku. “Tas ir katra pilsoņa pienākums – redzot nelaimi, saņemt sevi rokās un palīdzēt,” pauda Vējš.
Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) Valmieras reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Toms Arnavs atzina, ka liela drosme bija piekrist piedalīties diskusijā par drosmi: “Nosēsties un diskutēt jūs visu priekšā.”
Operatīvo dienestu pārstāvji, vaicāti, kad pēdējo reizi bija drosmīgi, atzinās trīs dažādās situācijās. Valsts policijas pārstāvis Edgars Perijs pauda, ka pēdējo reizi bija drosmīgs, argumentējot savam priekšniekam, kuram bija citāds viedoklis par konkrēto jautājumu.
Foto: Festivāla "Lampa" otrā diena https://g4.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138805
https://twitter.com/zurnalistilv/status/1144924115146592257
Portāls "Delfi" savulaik ir intervējis Periju saistībā ar piedzīvoto bēgļu nometnēs Slovēnijā, kur viņš komandēja Latvijas Valsts policijas kontingentu starptautiskajā operācijā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/aukstie-ieroci-un-begsanas-meginajumi-policists-par-pieredzeto-beglu-nometne-slovenija.d?id=47002691
Te arī foto ar drosmīgajiem kungiem.
Par profesijām, kas paģēr zināmu drosmi, un to, vai drosme ir katra paša indivīda izvēle neatkarīgi no ārējiem faktoriem, kā arī neatkarīgi no profesijas, pulksten 14 diskutēs Valsts policijas Operatīvā vadības biroja priekšnieks Edgars Perijs, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Toms Arnavs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Uģis Vējš un Valsts asinsdonoru centra preses sekretārs Jānis Vecvagars.
https://www.delfi.lv/news/delfi-par-mums/delfi-celvedis-sarunu-festivala-lampa.d?id=51214051
Jautājumi skāra gan vēsturi, gan mūsdienu ārpolitikas dažādus aspektus, kā arī ļāva pārbaudīt ne tikai politiķu zināšanas, bet arī atjautību un asprātību. https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-arpolitikas-cempionats-politiki-pret-politikiem.d?id=51232721
Tikmēr Gulbenes novada domes vadītājs Normunds Audzišs sacīja: “Izskatās, ka viss ir kārtībā.” Pēc klātesošo pasprukušiem smiekliem, novada domes vadītājs pats mazliet smejoties precizēja: “Gulbenē viss ir kārtībā.” Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka kopumā lielais jautājums ir - vai izmērs nosaka efektivitāti un sociālo pakalpojumu, kā arī vai ir kādi ieguvumi. “Es nevaru ciparos saredzēt un sajust, kāds tad būs labums, būs kaut kād ekonomiskais pieaugums, labklājības sajūta naudā, ekonomikas indekss būs paaugstinājies tajos reģionos?” pauda Audzišs.
“Nevis optimizāciju, labklājības celšanu, bet koncentrēšanu. [..] Svarīgākais uzdevums ir lai cilvēki ir laimīgi,” rezumēja Rokpelnis. Vienlaikus viņš norādīja, ka dārgāk ir pārvaldīt teritoriju, kas ir mazāk blīvi apdzīvota. “Tas gan ir fakts. Te ir stāsts par blīvumu, Latvijā mēs esam ar ļoti mazu apdzīvotības blīvumu. Es redzu, ka gan valstiski, gan pašvaldībās ir sadarbības trūkums. Mēs visi esam viensētnieki,” sacīja Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs.
Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis pauda viedokli, ka “pareizas lietas nosauktas, bet kā tās risina robežmaiņa, man grūti iedomāties”. Viņš sacīja, ka apmeklējsi VARAM vadītāja Pūces vizīti Valmieras pusē, kur Pūce runājis par “resursu koncentrēšanu”.
Savukārt Pavļuts bija pārliecināts, ka ir jāpieķeras izmaksu efektivitātei. “Jo mazākas, jo dārgāk izmaksā, jo nabadzīgākas, jo vairāk tērē uz pašpārvaldi,” sacīja Pavļuts.
Opozīcijas deputāte Saeimā Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka jautājums ir, vai aktuālais reformas piedāvājums atbild uz šiem jautājumiem. “Sajūta, ka lielā mērā runā, vai izmēram ir nozīmē- lielāks vai mazāks,” skaidroja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka turpretī par tādiem jautājumiem, kā piemēram pašvaldību pašnoteikšanos, diskutēts tiek maz. Saeimas deputāte vērsa uzmanību uz to, ka, viņasprāt, valsts līmeņa pusē netiek izpildīts “mājasdarbs”, proti, kā tiek pārvaldītas iestādes un kā nodrošināts pakalpojums. “Mums ir 30 dažādas kartes kā pakalpojums tiek Latvijā sniegts. Mums būtu jāizdara savs mājasdarbs pirms prasām pašvaldībām apvienoties un pašorganizēties,” viedokli pauda Reizniece-Ozola.
Turpinot diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu, Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka plānotā administratīvi teritoriālā reforma, ko virza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), daļu no šīm problēmām novērsīs. “Mēs tiecamies izveidot veiktspējīgakas un ilgtspējīgākas pašvaldības. Gala mērķis ir cilvēku labklājība, un ka cilvēki neatstāj šīs teritorijas,” pauda Pavļuts.
Tehnoloģijām spēlējot arvien lielāku nozīmi ikdienas dzīvē, to, vai mūsu drošība netiks apdraudēta, noteiks arī sabiedrības humanitārā izglītība, sarunu festivālā "Lampa" paredz Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/muiznieks-tehnologiju-nakotne-ari-humanitaro-zinatnu-atbildiba.d?id=51232611
Žurnālists Jānis Domburs precizēja, ka būtībā pašvaldības ir nesaimnieciskas un necaurspīdīgas, un Krūmiņa atbildēja apstiprinoši.
Atbildot uz jautājumu par galvenajām problēmām, Krūmiņa norādīja, ka konceptuāli viena no problēmām ir tā, ka pašvaldības nerēķina savus līdzekļus – kam un kā tos tērē. “Nav sajūta, ka ir labs saimnieks. Redzam, ka attieksme pret publiskiem līdzekļiem nav tāda, kā mēs attiektos pret savu maciņu,” savu redzējumu, kas izriet no revīzijās secinātā, ieskicēja Krūmiņa. Savukārt otra būtiskā problēma esot informācijas nesniegšana – gan deputātiem, gan sabiedrībai.
Diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu un tās mērķiem Valsts kontroles (VK) vadītāja Elita Krūmiņa, atsaucoties uz secinājumiem, kas iziriet no veiktajām revīzijām pašvaldībās, norādīja, ka viens no VK uzdevumiem ir sekot līdzi kā tiek īstenotas reformas, kā piemēru minot izglītības un veselības aprūpes reformu. “Pieredze īpaši spīdoša nav, jo redzam, ka reformas ir skaisti uzrakstītas uz papīra, bet paskatoties rezultātus – aina nav tik spīdoša,” rezumēja Valts kontroliere. Pārsvarā revīzijās konstatētās problēmas ir saistītas ar pašvaldību saimniekošanu.
https://twitter.com/edgars_vorslovs/status/1144906876771065856
No pulksten 13 līdz 14.30 portālā "Delfi" var sekot līdzi diskusijai "Čempionu brokastis: Vai zīmoli drīkst glābt pasauli?". Diskusijā piedalās uzņēmējs Egils Grasmanis, žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis, uzņēmējs Normunds Bergs un labdarības fonda "Rozā vilciens" dibinātāja Zinta Uskale. To vada DDB Latvia stratēģiskā direktore Anna Celmiņa.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-sarunu-festivals-lampa-pirmaja-diena-pulcejis-ap-10-000-apmekletaju.d?id=51232567
https://twitter.com/Bertaane/status/1144863208437616647
Festivāla pirmā diena bildēs. https://g3.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138801
https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-festivala-lampa-balliti-iegriez-politiki.d?id=51232523
Pulksten 13 portālā "Delfi" video tiešraidē būs iespējams skatīties diskusiju "Čempionu brokastis: Vai zīmoli drīkst glābt pasauli?". Diskusiju rīko reklāmas aģentūra "DDB Latvia". Kā norāda diskusijas rīkotāji, DDB "Mīlētāko zīmolu topa" mērījumi parāda skaidru korelāciju starp to, ka cilvēcīgākie zīmoli – tādi, kuri ir godīgi, spēj atzīt savu vainu un dara labas lietas sabiedrībā – beigu beigās arī tiek visvairāk mīlēti un patērēti.
Daudz interesentu jau no pulksten 11 Tiesiskuma teltī klausās diskusiju par tiesnešu atbildības robežām, kā arī par viņu komunikāciju ar sabiedrību. https://twitter.com/Jurista_Vards/status/1144883393089409024
Diskusijā "Tehnoloģiju ķīlnieki" tiek apspriesta cilvēka un ikdienā pieejamu tehnoloģiju attiecības. "Skatoties uz savu automātisko zāles pļāvēju, es viņu sāku personificēt. Nebrīnītos, ja drīz būs nepieciešamas mūsu elektronisko ierīču kapsētas, jo mēs esam viņas iemīļojuši un uztveram tās kā daļu savas dzīves," pauž Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
No pulksten 11 līdz 12.30 portālā "Delfi" var sekot līdzi diskusijai "Vai mēs esam pietuvojušies postdigitalizācijas laikmetam? Baltijas un Ziemeļvalstu pieredze".Diskusijā piedalās LU profesore, Neatkarīgās Izglītības biedrības valdes locekle Zanda Rubene, mediju politikas eksperte, pētniece un uzņēmēja Brit Stakston, Accenture Technology Ziemeļvalstu izpilddirektors Tomas Nyström, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis
Labrīt! Portāls "Delfi" turpina ziņot no sarunu festivāla "Lampa". Šodien ir otrā - noslēdzošā pasākuma diena. Tā kā ierasts izskanēs ar politiķu cepināšanu.
Teksta un video tiešraides šovakar tiek noslēgtas. Jau rīt turpināsim vēstīt par notikumiem Cēsīs. Atgādinām, ka rīt, festivāla "Lampa" otrajā dienā, pulksten 17 norisināsies portāla "Delfi" rīkotā diskusija "Kā latvieti izaudzināt par ģēniju?". Tā būs skatāma video tiešraidē.
https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/tilde-un-mobilly-it-nozare-akuti-trukst-specialistu.d?id=51231721
https://twitter.com/mansLMT/status/1144685255439372290
https://twitter.com/kcrawded/status/1144660707293765634
No pulksten 21.30 līdz 22.30 portālā "Delfi" skatāma tiešraide sarunai "Kāpēc kavēt attīstību?". Diskusijā piedalās pārstāvji no pašattīstības programmas "Go Beyond" un "International Coach Federation Latvia", kā arī NVO darbinieki un jaunieši.
Foto: "Delfi" rīkotā diskusija "Kā radīt saturu, kas liek apstāties?" https://g2.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138789
Kas gan būtu festivāls bez noteikumiem!
Daudzi interesenti sapulcējušies, lai gūtu atbildi uz jautājumu: “Kāpēc puikas neraud?”
https://twitter.com/SandraGalgane/status/1144647562990936064
No pulksten 20 līdz 21.30 portālā video tiešraidē būs skatāma portāla "Delfi" rīkotā diskusija* "Kā radīt saturu, kas liek apstāties?". Diskusijas mērķis ir meklēt atbildi uz jautājumu, kā informācijas pārbagātībā un dinamiskajā ikdienas skrējienā pamanīt dažādu formu kvalitatīvu saturu. Kā to ne tikai piefiksēt, bet arī pilnvērtīgi un apzināti izdzīvot, gūstot gan emocionālo, gan intelektuālo baudījumu. Kopā ar satura radītājiem no dažādām nozarēm, kas dažādās izpausmes formās likuši sabiedrībai aizdomāties, un publiku meklēsim atbildi uz jautājumu, kā radīt un patērēt saturu, kas raisa domāšanu un atstāj pēdas. Diskusijā piedalīsies mediju politikas eksperte, pētniece un uzņēmēja Brit Stakston, komponists, pedagogs, publicists Andris Dzenītis, "Headspace" vadītājs Fredericijā, Dānijā Anders Friche un ilustratore, fotogrāfe Agnese Aljēna. *Diskusija notiek angļu un latviešu valodā.
Levits papildināja, ka šobrīd vienīgā alternatīva, kas vairāk apspriesta, ir federatīvā Eiropa jeb Eiropas Savienotās Valstis, taču šī opcija patlaban nebūtu labāka par pašreizējo ES modeli.
Vaicāti, vai ir kāda labāka alternatīva par Eiropas Savienību, jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits noteica, ka, viņaprāt, patlaban labākas alternatīvas nav. “Ja mēs nosvītrojam ES no kartes, tas nozīmē Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes samazināšanos,” pauda Levits. Viņam pievienojās arī politiķis Roberts Zīle (NA), sakot, ka Latvijas interešu vārdā nav labāks alternatīvas kā būt ES dalībvalstij, jo visas citas ir sliktākas attiecībā uz gan uz brīvībām, gan vienlīdzību.
"Mēs vairs nevaram operēt ar vienu rāmi, kas tieši ir ģimene. Jo tās prakses ir ļoti dažādās. Piemēram, viena vecāka ģimene ir jau kaut kas pavisam ļoti tradicionāls," sacīja eksperts. https://www.delfi.lv/news/national/politics/sedlenieks-juristiem-noderetu-antropologisks-ieskats-taja-kas-isti-ir-gimene.d?id=51231677
Kariņš arī sacīja, ka vienmēr būs tādi, kas sarežģītām problēmām piedāvās vieglus risinājumus, bet, ja cilvēki būs apmierināti ar esošo situāciju, tad padomās: “Tas cilvēks ir nedaudz jucis, labāk prom.” Savukārt, ja iedzīvotājs būs neapmierināts ar esošo kārtību, tad ies pretējā virzienā, proti, piesliesies. “Tās ir finanšu krīzes tiešas sekas. Latvijā, ja skatāmies pēdējās vēlēšanas, tad vēlētājs nav radikalizējies. Nu Saeimas vēlēšanas padarīja parlamentu mazliet sadrumstalotāku – tas vienkārši padara manu darbu mazliet interesantāku,” noteica premjers.
https://twitter.com/EolusSIA/status/1144628704297062403
“Par vēlētāju... Es nezinu, es pieņemu, ka vairums te esošo ir vēlētāji – gan Saeimas, gan pašvaldības, gan Eiroparlamenta vēlēšanās. Par populismu, tas nav tāds Eiropas politikas trūkums, bet vairāk vietējo pārvalžu trūkums. Kad ir vēlētājs ir neapmierināts, tad reaģē, piemēram, balsojot. Ja esmu neapmierināts ar dzīvi, tad balsošu par tiem, kas nav pie varas. Man ir pilnīgi skaidrs, ka lielākais izaicinājums ir domāt par to, kādus lēmumus mēs varam pieņemt, lai uzlabotu dzīves apstākļus iedzīvotājiem, lai cilvēki justu, ka rīt būs labāk nekā šodien. Ja iet pretējā virzienā, tad iet uz nestabilo pusi. Tādiem kā man ir atbildība, vai populisms valstī aug vai samazinās,” sacīja Kariņš.
Vaicāts, vai nepieciešama intensīvāka komunikācija ar vēlētāju, Kariņš smaidot atbildēja: “Tāpēc šeit arī sēžu.”
Runājot par vēlētāju, populismu un vēlēšanām, Levits skaidroja, ka EP ir kļuvis sadrumstalotāks, bet vēlētājs, attiecīgi balsojot, devis uzdevumu – sarunu procesu veidot aptverošāku, iekļaujošāku, ietvertu arī domas, idejas, valstis un grupas, kas varbūt stabilākā parlamentārā situācijā netiktu uzklausītas. “Tā jau ir faktiski tā ietekme, vēlētājs ir ietekmējis, dodot uzdevumu, lai interešu iesaiste būtu pēc iespējas plašāka.,” sacīja Levits. Ir jāizvēlas starp ātru risinājumu un iekļaujošu risinājumu, atbildot uz jautājumu, vai tas nepagarina procesu, sacīja Levits. “Nevari vienlaicīgi ātri un iekļaujoši, ir jāizzina un jāizvērtē attiecīgās intereses,” tā jaunievēlētais Valsts prezidents.
Runājot par ietekmi Eiropas Parlamentā (EP), Kariņš noteica, ka diez vai kāds domā par kādām abstraktām vērtībām, drīzāk - katrs domā par savām interesēm – vai nu valstiskām, partejiskām vai, piemēram, reģionālām. Kā piemēru viņš minēja Eiropas Komisijas vadītāja meklējumus. “Tiek meklēts risinājums, kas apmierina lielos un mazos,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka tieši šī visu iesaistīto “apvienošana” nozīmē to, ka process ir garš. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis process ir svarīgs – tas ir vērtību atspulgs.
Tāpat jāatgādina, ka arī mūsu kaimiņi – Igaunija – nebija mierā ar šādu EPPA lēmumu. Igaunijas prezidenta Kersti Kaljulaida šo lēmumu nodēvēja par apkaunojošu. "Šo sankciju iemesls bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums no Krievijas puses. Neviens no iemesliem, kuru dēļ 2014.gadā Krievijas balsstiesības tika apturētas, nav zudis," uzsvēra Kaljulaida. https://www.delfi.lv/news/arzemes/eppa-lemums-par-krievijas-balsstiesibu-atjaunosanu-ir-apkaunojoss-pazino-kaljulaida.d?id=51220717
https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijai-atjauno-balsstiesibas-eiropas-padomes-asambleja.d?id=51218533
Portāls “Delfi” jau vēstīja, ka, Krievijas balsstiesības EPPA tika atjaunotas, neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību. Par nobalsoja 118 EPPA locekļi, pret – 62, bet desmit balsojumā atturējās.
Diskusijā par ES nākotni Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle atgādināja par šīs nedēļas notikumu, kad Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) otrdien vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības. Tās tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. “Tas ir kliedzoši,” noteica Zīle. Viņš arī norādīja, ka viņu nepārliecina arguments, ka tādā veidā tiks labāk aizsargāti Krievijas iedzīvotāji. “Tie nav tie argumenti, kas izšķīra šo jautājumu. Tie, kas pieņēma šo lēmumu, ir parādā Eiropas sabiedrībai paskaidrot kāpēc un ko tas dos Eiropas sabiedrībai kopumā,” sacīja Zīle.
Savukārt diskusijā "Mākslīgais intelekts - ideāls žurnālists vai bīstams satura manipulators?" eksperte no no Somijas norāda, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug arī ētikas prasības cilvēku uzvedībai internetā. "Ja tu tviterī ieraksti "igauņi nav pārāk gudri," mākslīgais intelekts to izlasa un veido savu priekšstatu par igauņiem. Mūsdienās mums jābūt atbildīgākiem par to, ko publicējam internetā," norāda Kristina Andersone, uzņēmēja un valdes locekle uzņēmumā "Airawise Oy".
“Es esmu vienmēr vadījies un vadīšos politikā pēc principa - tas kas ir labi Latvijai, Lietuvai, Polijai un, piemēram, Vācijai, ir jābūt labi arī Eiropai. Mani nekad nepārliecinās, ka tas ir slikti Latvijai, Lietuvai un daļai Austrumeiropas valstu, bet labi Eiropai,” strikts bija Zīle.
Savukārt Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) pauda viedokli, ka Eiropas vērtības būtībā ir vēsture, kas “gājusi pāri Eiropas kontinentam”.
“Ja agrāk bija domstarpības, tad tās risināja ar fiziskām cīņām caur kariem. Kopš Otrā pasaules kara ir attīstījies cits modelis, kur mēs tās risinām ar strīdiem un pārliecināšanu, ar bezgalīgām runām. Ja kāds ciešs, tad žoklis un sēžamvieta,” sacīja Kariņš.
“Ja tā padomā, kas šodien ir Eiropa. Tad tas ir ļoti attīstījies no 14. gadsimta, 15. gadsimta un 16. gadsimta. Šodienas Eiropas vērtības ir brīvība, demokrātija un likuma vara jeb pretī nebrīvībai autoritārismam un spēku varai. Tāda valsts un tauta kā Latvijai šīs trīs vērtības izprotam labāk, ar asāku tautas atmiņu nekā daudzi citi eiropieši. Pavisam nesen, pirms 30 gadiem, mums nebija brīvības, mums nebija demokrātijas un bija vara, bet ne likuma vara mūsdienu izpratnē,” savas domas pauda premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Tāpat viņš pauda, ka ir arī globālais līmenis, kur risināti vairāki jautājumi, tostarp klimata pārmaiņu jautājums. “Manis pēc Saeima var pieņemt likumu par klimata pārmaiņām, bet tas neko neietekmēs, šis jautājums jārisina globālā līmenī. ES tiek deleģēta risināt jautājumus, kurus valstis nevar atrisināt,” skaidroja Levits.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits diskusijas sākumā norāda, ka nepieciešams darboties visos līmeņos, lai atrisinātu nozīmīgus jautājumus. Pašvaldības līmenī ir jārisina tie uzdevumi, kas nozīmīgi pašvaldībā, Latvijas līmenī jārisina valstī svarīgie jautājumi, un ar to līdz 20. gadsimta vidum pietika. “Jo mēs gandrīz visus jautājumus varējām atrisināt ar mūsu valsts lēmumiem. Ja Saeima pieņēma kādu likumu, tad tas darbojas. Ir vesela virkne problēmu, ko mēs nevaram atrisināt ar valsts lēmumiem. ES ir unikāls veidojums. Pasaulē vienreizējs. Savienība, kurā valstis apvienojušās, lai kooperētos attiecīgo jautājumu risināšanā,” norādīja Levits.
Domapmaiņā "Izglītība 4.0: nākotnes skola jau šodien" uz akūto IT speciālistu trūkumu Latvijas tirgū norāda arī "Mobilly" vadītājs Ģirts Slaviņš: "Ja tad, kad meklējam programmētāju, uz vakanci piesakās pieci vai seši kandidāti, tie jau ir svētki. Parasti piesakās viens vai divi, un nav tā, ka mēs piedāvātu minimālo algu."
No pulksten 18.30 līdz 19.30 portālā "Delfi" video tiešraidē var sekot līdzi viktorīnai, komandu spēlei un sarunām: "Ārpolitikas čempionāts 2019: politiķi pret politiķiem". Ārpolitikas čempionāts notiks viktorīnas veidā, kurā punktus par pareizām atbildēm vāks un par balvu sacentīsies divas politiķu komandas.Ārpolitikas čempionātu vadīs Edijs Bošs, LĀI asociētais pētnieks, RSU asociētais profesors un žurnālists.
Par Eiropas Savienības (ES) nākotni pulksten 18 diskutēs Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA). Kā norāda diskusijas rīkotāji, aizvien aktuālāka kļūst dilemma par nacionālo vai federālo Eiropu, bet līdz šim ES vērtību pamati, kas ietver likuma varu, individuālas brīvības un demokrātiju, nav bijuši apšaubīti. Taču ES valstu līderiem un to sabiedrībām priekšā ir izvēle – vai nu vaidot ciešāku uz liberālām vērtībām balstīto savienību vai drīzāk raudzīties uz to kā nacionālo valstu ekonomiskās integrācijas projektu.
https://twitter.com/ak_ance/status/1144610594244444161
Domapmaiņā "Izglītība 4.0: nākotnes skola jau šodien" eksperti diskutē par programmēšanas speciālistu trūkumu nozarē. "Ik gadu beidz 700-800 IT speciālistu, bet industrijas pieprasījums ir vismaz 3000," pauž Uldis Dzenis, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas un SIA "Tilde" valdes loceklis.
Portāla "Delfi" sociālo tīklu redaktors Edgars Bāliņš speciālreportāžā no festivāla "Lampa". https://www.facebook.com/watch/?v=416331015621247
"Lampā" piedalās arī jaunievēlētāis Valsts prezidents Egils Levits. Viņš brīvā sarunā diskutē par valsti un tiesiskumu. https://www.facebook.com/LatvijasVestnesis/videos/424970054759246/UzpfSTcwNzIwNDI5OTQxMTA2NToxNTc2NjgwODYyNDYzNDAw/
https://twitter.com/vaivarei/status/1144581131704197121
Virzienā uz Cēsīm veidojas sastrēgumi. https://twitter.com/Maija_Brt/status/1144591072728928256
Uz skatuves "Dots" norisinās diskusija "Kāda ir krievu valodas vieta Latvijas sabiedrībā?". Tajā piedalās arī "rus.delfi" redaktore Ksenija Koļesņikova.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-redzet-sarunu-festivala-lampa-iesaka-sabiedriba-zinamas-personibas.d?id=51168967
Šobrīd teltī "Valsts māja" iespējams sekot līdzi diskusijai "Vai valstij drīkst būt noslēpumi?". Tajā bez Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jēkaba Straumes un Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa piedalās arī portāla "Delfi" žurnāliste Gunita Gailāne.
Policija uz "Valsts māju" atvedusi arī dienesta auto ar jauno trafarējumu.
No pulksten 16 līdz 17.30 portālā "Delfi" tiešraidē skatāma saruna "Maldināšana – katra diena kā 1. aprīlis?". Tajā piedalās "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, NATO Stratēģiskās Komunikācijas Izcilības Centra vecākais eksperts, pētnieks Sebastjans Bejs, filozofs un publicists Artis Svece un CERT.LV Attīstības projektu vadītājs Egils Stūrmanis. Pasākumu vada publiciste un pilsoniskā aktīviste, komunikācijas vadītāja Linda Curika.
No pulksten 14 līdz 15.30 norisinās diskusija "Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuvinieki un izdegšana. Kas tas ir un ko ar to darīt?". Tajā piedalās arī "Delfi" žurnāliste Laura Dzērve.
https://twitter.com/BaibaBicena/status/1144566801575141376
Tvisteris ekspertiem.
Drošība pirmajā vietā. Šo kungu var atrast pie Ieslodzījuma vietu pārvaldes telts. Šajā vietā festivāla apmeklētāji var pataustīt un iepazīt arī dažādus "gadžetus".
Īsais kurss - kā droši aizturēt likumpārkāpēju.
https://twitter.com/Sat_Min/status/1144552208677113856
Foto: Aizrit pirmās festivāla "Lampa 2019" diskusijas https://g1.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138767
“Žurnālisti nevar izsekot visam, atalgojuma publicēšana ir viens no veidiem, kā katra iestāde... Bija gadījums, ka darbinieki atklāja sarakstā cilvēkus, kurus viņi vispār nav redzējuši. Katrs no darbiniekiem var dot ziņu žurnālistiem, lai parok dziļāk. Mums nav to žurnālistu tik daudz, lai aptvertu visu,” savu viedokli izteica Poikāns.
“Es amatpersona esmu jau no 1994. vai 1995. gada. Pat neatceros, kad deklarāciju iesniegšanu iesniedza. Es deklarācijas esmu aizpildījusi no sākta gala, mani tas nav ne traucējis, ne mulsinājis. Man ir uzskats, ka saņemu nodokļu maksātāju naudu, un nodokļu maksātājiem ir tiesības saņemt informāciju,” atzina AT departamenta priekšsēdētāja.
No pulksten 14 līdz 15.30 portālā "Delfi" var sekot līdzi diskusijai ""Visi mani heito!!!": skolēnu kibervardarbības pieredze".Diskusijā piedalās: Rīgas Teikas vidusskolas psiholoģe Vineta Drāzniece, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics,Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un Sociālantropoloģijas studente Elžbeta Vītiņa.Pasākumu vada sociālantropologs, vardarbības pētnieks Artūrs Pokšāns.
Savukārt attiecībā uz valsts amatpersonu atalgojuma publicēšanu Salinieka sacīja, ka viņa kā valsts pārvaldes darbiniece ar atalgojumu, kas pieejams publiski, ir dzirdējusi par tādām kā nepatīkamām replikām par atalgojumu – ko vari un ko nevari atļauties. Savukārt pozitīvais aspekts ir tas, ka bija iespēja salīdzināt dažādu valsts iestāžu darbinieku atalgojumu. “Mēs redzējām, ka nav tā, ka par līdzvērtīgu darbu saņem vienādu atalgojumu,” pauda Salinieka, piebilstot, ka tas arī ļāva secināt, ka nav sasniegts mērķis, kas bija plānots ar Atlīdzības likumu
https://twitter.com/Cesis_lv/status/1144551765809012736
Runājot par nesen kā spēkā stājušos Datu aizsardzības regulu jeb GDPR un to, vai tas samazina iespēju piekļūt informācijai, Tieslietu ministrijas pārstāve Salinieka paskaidroja, ka nevaru sniegt ministrijas kopīgo viedokli, bet pēdējā gada laikā kopš GDPR esot vērojama manāma panika. “Ka mēs neiedodam par daudz informācijas. Rodas iespaids, ka privātā dzīve tiek pārlieku aizsargāta, nenotiek vairs šī svēršana. Strādājot tāds iespaids mums rodas,” noteica Salinieka.
Noderīga informācija festivāla apmeklētājiem no "Pasažieru Vilciena". https://twitter.com/PVilciens/status/1144532983036162049
Neo atminējās, ka viņam bijusi tiesvedība ar “Latvenergo” par tarifiem, piebilstot, ka vēl viens iemīļots veids, kā aizbildināties ar informācijas nesniegšanu, ir komercnoslēpums. “Atsūtīja daudz lapas un lielākā daļa bija tukšas. Izcenzēts. Dabiskajos monopolos tur būtu jābūt daudz plašākai iespējai būt caurspīdīgumam. Pat ja tā nav tieši budžeta nauda vai valsts manta, bet dabiskais monopols – tur prasībām būtu jābūt lielākām,” noteica Poikāns.
Uz tādu kā repliku, ka valsts kapitālsabiedrības nesaņem naudu no budžeta, bet nodarbojas ar komercdarbība, no kā arī tām ir finansējums, AT departamenta vadītāja Krūmiņa gan norādīja, ka arī šie uzņēmumi izmanto valsts resursu, kas uzskatāms par publisko mantu.
“Es atceros 2010. gadā, kad pieņēma likumu, ka valsts iestādes publicēs amatpersonu ikmēneša atalgojumu, jau tad tika izplatīts, ka ģimenēs būs konflikti, zinās, kurus aplaupīt. Sāka publicēt, bet es neesmu dzirdējis, ka no tā kāds būtu nomiris. Ja tu kaut kādā veidā saņem budžeta naudu, tad tev ir papildu pienākums,” savu redzējumu skaidroja Poikāns.
Atbildot uz repliku par to, ka Eiropā pastiprinājusies fizisko personu datu aizsardzība, Poikāns atgādināja, ka jau sākumā uzsvēra - svarīgi valstij radīt uzticību. Tas panākams daļēji arī atskaitoties, kā tiek tērēta nauda. “Pretējā gadījumā nevienam arī negribas maksāt nodokļus,” noteica Poikāns.
Diskusijā par informācijas atklātību un pieejamību, Kažoka pauda stingru pārliecību, ka informācijai par iestāžu un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību štatā esošajiem darbiniekiem, kā arī atalgojumu ir jābūt pieejamai nevis pēc žurnālistu pieprasījuma, bet gan brīvi pieejamai sabiedrībai apskatei internetā.
Šovakar pulksten 20 uz sarunu festivāls "Lampa" skatuves "Prožektors" – Diskusija: Kā radīt saturu, kas liek apstāties? https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/2764324240263097/
https://twitter.com/jureits/status/1144537890149556225
Vairāki diskusijas dalībnieki piekrita, ka informācijas atklātības jautājumā lielākā problēma ir nevis ar tiesisko regulējumu valstī, bet gan ar piemērošanu. “Redzu lielas problēmas piemērošanas jautājumos. Saistībā ar iestāžu darbu redzu, ka ir neizpratne, ko darīt ar ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumiem. Tas arguments [ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija – red.] nav pietiekošs, lai nesniegtu šo informāciju. Iestādēs nav gatavas izsvērt, kurai interesei dot priekšroku,” paskaidroja AT departamenta vadītāja, piebilstot, ka, viņaprāt, piemērošana un interešu izsvēršana ir, visticamāk, sarunas un diskusijas jautājums.
Ar saviem novērojumiem vilcienā ceļā uz festivālu "Lampa" dalījies tvitera lietotājs Kārlis Langins. https://twitter.com/KarlisLangins/status/1144530734306213888
Vaicāts par caurspīdīgumu politikā, proti, kāpēc politiķi maina savu skatījumu, kad nonāk varas pozīcijā, Poikāns sacīja: “Viens aspekts ir tas, ka vieglāk prasīt no citiem, nekā pašam ievērot. Otrs – tad, kad pašam ir ko slēpt, tad kaut kā negribas. Solīt sabiedrībai vienmēr var kaut ko. Kā var nesolīt.”
“Informācijas atklātības jautājumam ir īpaša nozīme. Bez caurspīdības nebūs uzticības,” noteica Neo. Viņš arī piebilda, ka, piemēram, atalgojuma jautājumos izplatīti mīti - “visi zog” un “viss ir slikti”. “Ja paskatās, tad lielākā daļa valsts ierēdņu ir normāli un labi cilvēki. Tā viena melnā karote, tas darvas malks sabojā visu medus burku. Tās melnās avis ir kaut kā jāizķer. Tad labi būs visiem. Izņemot pašas melnās avis,” nosmēja Neo.
Poikāns vairāk ieteica palūkoties uz šo jautājumu no skatu punkta - “caurspīdība vairo uzticību”. Aktīvists, atsaucoties uz aptauju rezultātiem, sacīja, ka sabiedrības uzticība valdībai un Saeimai ir ļoti zema, tāpēc jārada uzticība, ka viss notiek caurskatāmi un godīgi.
Foto: Atklāj sarunu festivālu 'Lampa' https://g2.delphi.lv/dgs/loader.php#id=138761
AT departamenta priekšsēdētāja skaidro, ka parasti šajos gadījumos tas ir svēršanas jautājums, un iznākums katrā gadījumā var būt atšķirīgs. “Pamatā mēs esam devuši priekšroku sabiedrības interesei uzzināt šo informāciju, bet tas var būt arī citādi citos gadījumos,” tā Krūmiņa.
“Mūsu judikatūra ir vērsta, lai tas notiktu pēc iespējas atklātāk. Tajā pašā laikā neliela nianse ar ko saskaramies, ka informācija iedalīta vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācija. Ierobežotas pieejamība nenozīmē, ka tas ir NATO noslēpums, ir iespējams paprasīt iepazīties, bet tas ir jāpamato, ar kādu mērķi tā tiks izmantota,” skaidroja Krūmiņa, piebilstot, ka parasti šādos gadījumos saduras divas intereses – sabiedrības intereses iegūt un pārbaudīt informāciju un personas tiesības uz privātumu.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Krūmiņa pauda atbalstu Kažokas teiktajam, piebilstot, ka AT jau no laika gala, kad sākts izskatīt lietas par informācijas atklātības jautājumiem, vienmēr lēmumi tiek virzīti uz to, ka sabiedrībai ir būtiski sekot līdzi kā tiek tērēta budžeta nauda, publiskie līdzekļi, kā amatpersonas darbojas sabiedrības interesēs.
https://twitter.com/BaibaBicena/status/1144510367114190848
Kažoka rezumē, ka nebūtu jāpamato iemesli kāpēc informācijas atklātība nav svarīga. Tā vietā būtu jāpamato kāpēc informācijas pieejamība izņēmuma gadījumos būtu jāliedz.
Pētniece Kažoka pauž viedokli, ka jautājums, kādēļ nepieciešama informācijas atklātība demokrātiskā valstī, ir jāpavērš otrādi. Viņasprāt, informācijas atklātība ir ierobežojuma tikai izņēmuma gadījumos. “Demokrātija balstās uz to, ka pašam iedzīvotājam ir jāsaprot, vai iesaistīties vai nē, bet lai to izdarītu, ir vajadzīga informācija. Lai ir tā sajūta, ka pilsonim - vienalga izmanto viņš vai ne - informācija būtu pieejamai. Iemesli nav tikai tas, ka tā ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Informācijas pieejamība padara dažādus koruptīvus darījums neiespējamus,” pauž Kažoka.
Šogad festivāla "Lampa" ietvaros aicinām uz divām "Delfi" rīkotām diskusijām, bet tāpat mūsu pārstāvji ir atsaukušies citu pasākumu organizatoru aicinājumiem, abās festivāla dienās plānojot piedalīties 17 dažādās sarunās. Tostarp šobrīd, laikā no pulksten 12.30 līdz 13.30, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš piedalās diskusijā "Vai tiešām cīņa par klikšķiem?". Vairāk par "Delfi" sarunu festivālā "Lampa" var lasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/delfi-par-mums/delfi-celvedis-sarunu-festivala-lampa.d?id=51214051
Pirmā diskusija, no kuras piedāvāsim teksta tiešraidi ir par informācijas atklātību publiskajā sektorā. To rīko zvērinātu advokātu birojs “Fort”, bet moderē – zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Par to, kad atteikt informācijas sniegšanu, diskutēs Augstākās tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa, pētniece Iveta Kažoka, Tieslietu ministrijas pārstāve Inta Salinieka un sabiedriskais aktīvists Ilmārs Poikāns, kurš plašāk pazīstams kā Neo.
No pulksten 12.30 līdz 13.30 portālā "Delfi" video tiešraidē var sekot līdzi darbnīcai "Kā "spēlējoties" var apgūt eksaktos mācību priekšmetus?". Diskusijā piedalās Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra Prātnieku Laboratorijas programmas nodarbību vadītāja Babītes vidusskolas matemātikas skolotāja Marta Mikīte un Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra projektu koordinators Miks Dzenis.
Ar svinīgo atklāšanu sākās sarunu festivāls "Lampa 2019". Portāls "Delfi" divu dienu garumā sekos līdzi notikumiem Cēsīs.

"Lampa", kā norāda pasākuma rīkotāji, ir vieta vērtīgām sarunām, domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai – tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt, un visiem, kas gatavi uzklausīt. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā.

Uz "Lampu" kuplā pulkā devusies arī "Delfi" komanda, lai gan kā dalībnieki piedalītos dažādās diskusijās, gan informētu lasītājus par svarīgāko, kas šajā nedēļas nogalē norisināsies Cēsīs. Divu dienu garumā tiks nodrošināta video un teksta tiešraide.

Šogad uz "Lampas" skatuves ierastajā politiķu cepienā kāps Evija Papule (S), Rihards Kols (NA), Daniels Pavļuts (A/P) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bet pieredzes bagātajiem "cepinātājiem" Rūdolfam Kugrēnam, Anetei Konstei un Edgaram Bāliņam pirmoreiz pievienosies Jānis Skutelis. Cepiena video tiešraide būs vērojama arī portālā "Delfi".

Ar pasākuma programmu iespējams iepazīties šeit. Bet ar sabiedrībā zināmu cilvēku ieteikumiem, ko "Lampā" lūkoties, iespējams iepazīties šeit.

Festivāla vadmotīvs šogad ir drosmes jēdziens. Par to rīkotāji pirms pasākuma vaicāja viedokli arī rīdziniekiem:

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sarunu festivāls Lampa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form