Satversmes tiesa izvērtēja likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta 2.daļas un pārejas noteikumu 7.punkta un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta 2.daļas un pārejas noteikumu 40.punkta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet Satversmes 105.pants noteic ikvienas personas tiesības uz īpašumu.
Lieta tika ierosināta pēc Soņas Traubes konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētajās normās paredzētais nomas maksas aprobežojums nesamērīgi ierobežo viņas tiesības uz īpašumu.
ST secināja, ka, lai gan apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir aizsargāt dzīvokļu īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem un zemes nomas maksas straujas palielināšanās, tomēr norādīto leģitīmo mērķi var sasniegt arī ar citiem līdzekļiem, vienlaicīgi mazāk ierobežojot zemes īpašnieku tiesības. Turklāt šobrīd ne visi dzīvokļu īpašnieki ir uzskatāmi par sociāli neaizsargātākiem civiltiesisko attiecību dalībniekiem zemes nomas attiecībās. Valstij ir pienākums rūpēties par sabiedrības interešu ievērošanu tiesiskajās attiecībās. Tomēr valsts nevar šo pienākumu pildīt, nesamērīgi ierobežojot kādas sociālās grupas, piemēram, zemes īpašnieku tiesības.
Tādējādi ST atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmes 105.pantam. Tiesa atzina apstrīdētās normas par spēku zaudējušām no 2009.gada 1.novembra.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja Traube apstrīdēja likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta 2.daļu, šī likuma pārejas noteikumu 7.punktu, kā arī likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta 2.daļas pirmo teikumu un šī likuma pārejas noteikumu 40.punktu.
Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta 2.daļa nosaka, - "ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības".
Savukārt šī paša likuma pārejas noteikumu 7.punktā teikts, ka "zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem".
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta 2.daļas pirmajā teikumā minēts, ka "zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības".
Savukārt šī likuma pārejas noteikumu 40.punktā norādīts, ka "privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam zemes gabala nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 54.panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem".
Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka viņai ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemesgabalu, uz kura atrodas citiem īpašniekiem piederoša dzīvojamā māja, tādēļ starp Traubi un mājas īpašniekiem izveidojās "piespiedu nomas" tiesiskās attiecības.
Traube uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilstot samērīguma principam un neparedzot taisnīgu līdzsvaru starp zemes un māju īpašniekiem, jo paredz nomas maksas ierobežojumus. Zemes īpašnieks ciešot zaudējumus, turklāt samazinoties zemesgabala ekonomiskā vērtība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
