Iepriekš tiesā vērsies kāds meža īpašnieks, kurš lūdza piešķirt kompensāciju,jo viņa īpašumā izveidots mikroliegums īpaši aizsargājamai sugai – melnajam stārķim. Pamatojoties uz ST apstrīdēto normu, pirmās instances tiesa un apgabaltiesa noraidīja personas pieteikumu, jo ierobežojums mežam noteikts brīdī, kad persona to bija iegādājusies, taču savas īpašuma tiesības vēl nebija nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Meža īpašnieks uzskatīja, ka likumā noteiktajam ierobežojumam saņemt kompensācijas, ja īpašums nav nostiprināts Zemesgrāmatā, nav leģitīma mērķa.
Lai tiktu sasniegts likuma mērķis, pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, valstij būtu jāpievērš uzmanība nevis nostiprinājuma datumam zemesgrāmatā, bet gan tam, kad persona ieguvusi tiesības uz zemi par noteiktu vērtību, proti, kad ir noslēgts tiesisks darījums.
ST atzina, ka nosakot mežsaimnieciskās darbības liegumu, tiek ierobežotas tā īpašnieka tiesības uz īpašumu. Atlīdzība Kompensāciju likuma izpratnē ir maksājuma no valsts vai pašvaldības budžeta. Tā kompensē tos zaudējumus, kuru zemes īpašnieks neiegūst tāpēc, ka teritorijai ir noteikta īpaša aizsardzība un ar to saistīti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
ST norāda, ka īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā prasa zināmu laiku un nekustamā īpašuma iegādes brīdis nesakrīt ar brīdi, kad īpašuma tiesības tiek reģistrētas zemesgrāmatā. Tādējādi, nosakot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu laika posmā starp darījuma noslēgšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, personai tiek būtiski apgrūtināta iespēja izlietot tai no tiesiska darījuma izrietošās tiesības.
Turklāt mežsaimnieciskās darbības ierobežojums ietekmē nekustamā īpašuma vērtību. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo tiesības saņemt atlīdzību par nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu personām, kuras nekustamo īpašumu ieguvušas uz tiesiska darījuma pamata, bet nav reģistrējušas īpašuma tiesības zemesgrāmatā pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas.
Līdz ar to, ST šīs likuma "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" normas atzina par neatbilstošu Satversmei. Spriedums nav pārsūdzams.