2017. gadā medijos izskanēja informācija par vairākiem maksātnespējas administratoriem, par kuru darbībām un rīcību gulst aizdomas par nelikumībām. 2017. gada izskaņā toreiz vēl Maksātnespējas administrācija (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) no amata bija atstādinājusi sešus maksātnespējas administratorus, kuriem bija piemērots aizdomās turētā statuss kādā kriminālprocesā.
Šogad līdz 4. jūlijam Maksātnespējas kontroles dienests pieņēmis divus lēmumus par administratora atstādināšanu no administratora amata, jo administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā, portālu "Delfi" informēja Maksātnespējas kontroles dienestā.
2017. gada jūnijā tagadējais Maksātnespējas kontroles dienests saņēma no Valsts policijas informāciju saistībā ar sāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem vienā aizdomās turētā statuss tika piemērots arī maksātnespējas administratoram Naurim Durevskim (attēlā) un lēma viņu atstādināt no amata. Tā paša gada septembrī policija lietu nodeva prokuratūrai, bet šā gada aprīlī lieta nonāca Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
20. novembrī Durevskis kopā ar citu maksātnespējas administratoru – Sandi Saulīti – sēdīsies uz apsūdzēto sola, liecina informācija tiesu kalendārā. Durevskis krimināllietā apsūdzēts par izspiešanu un tirgošanos ar ietekmi, bet Saulītis apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību.
Durevskis pērn strādājis kā maksātnespējas administrators SIA "Larelini", Cēsu rajona zemnieku saimniecībā "Kalna-Bērziņi", SIA "Korfa", SIA "Electric Arc", SIA "Jauns Piens", SIA "Hants", SIA "B9B", SIA "Soundwave", SIA "Balt Energo Wood" un SIA "Karāts Dls", liecina viņa iesniegtā deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā.
Viņam īpašumā, tāpat kā gadu iepriekš, bija dzīvoklis Rīgā un dzīvoklis Jelgavā, kā arī zeme Indrānu pagastā un zemes un ēkas īpašums Mālpils novadā. Tāpat viņa īpašumā ir 2007. izlaides gada "Jeep Grand Cherokee" un divi motocikli – 2011. izlaides gada "Yamaha FZ8" un 1996. izlaides gada "Honda CBR 600".
Algā kā saimnieciskās darbības veicējs Durevskis deklarējis 6480 eiro, bet par konsultāciju pakalpojumiem no Aivitas Melceres saņēmis 6120 eiro.
2017. gadā viņa parādsaistības bija 35 940, 93 eiro. Gadu iepriekš parādsaistības bija 38 384 eiro.
Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 2016. gadā bija 12 718, 65 eiro. 2017. gadā Durevskis nav deklarējis uzkrājumus, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Saulītis kā administrators darbojās kopš 2013. gada, bet viņa sertifikāta darbība tikai izbeigta 2017. gada 20.jūnijā. Amatpersonas deklarācija, kas VID iesniegta 2017. gada 24. augustā liecina, ka viņš strādājis kā juridiskās struktūrvienības vadītāja vietnieks AS "Baltic International Bank", kā arī bijis valdes priekšsēdētājs SIA "SS MediaRoom", kurai viņam piederējušas 2840 akcijas 2840 eiro vērtībā.
Strādājot bankā, viņš bija saņēmis 15 342 eiro, kā arī par 134 555 eiro bija pārdevis īpašumu.
Tajā laikā viņam kopīpašumā piederējusi zeme Garkalnes novadā, bet īpašumā bijis zemes un ēkas neksutams īpašums Garkalnes novadā. Īpašumā bijis 2006. izlaides gada vieglais auto "Volkswagen Touareg" un 2006. izlaides gada "Suzuki" kuģa motors.
Bankā bija uzkrāti 9625 eiro, kā arī deklarētas parādsaistības ap 182 813 eiro apmērā. Tāpat viņš deklarācijas pārskata periodā bija aizdevis 47 475 eiro.
2018. gada 24. aprīlī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki kādā iepriekš sāktā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā aizturēja četras personas, kuru vidū bija bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti. Aģentūra LETA vēstīja, ka starp aizturētajiem bija citā krimināllietā apsūdzētā statusā esošais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un administrators Aigars Lūsis.
Sāktā krimināllieta saistīta ar Ķekavā esošo noliktavu īpašnieces SIA "Roņu ieleja 2" maksātnespējas procesu.
29. aprīlī raidījums "De facto" ziņoja, ka krimināllietā aizdomās tur arī kādreizējo "Nordea" bankas darbinieku un maksātnespējas administratoru Saulīti un Raivi Stumbergu, kurš ir administrators un arī advokāta palīgs Oskara Rodes birojā. Tāpat raidījums vēstīja, ka jau pirms gada policija vērsās arī pret SIA "Roņu ielejas 2" iepriekšējo administratori Lieni Ābolu, kurai Maksātnespējas administrācija tolaik pārmeta Sprūda un Lūša kā speciālistu algošanu, novirzot tam lielu daļu no maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem.
Raidījums ziņoja, ka Ābola no 2010. gada līdz 2017. gadam administrēja uzņēmumu "Roņu ieleja 2". 2013.gada rudenī Valsts policija sāka kriminālprocesu par maksātnespējas procesa kavēšanu, bet 2017. gada martā piemēroja aizdomās turētās statusu Ābolai arī par piesavināšanos lielā apmērā. Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska portālu "Delfi" informēja, ka šajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana un izmeklēšanas darbības tiek veiktas sadarbībā ar prokuratūru.
Ābolas deklarācija par 2017. gadu liecina, ka viņa bijusi administratore SIA "Rasa Investments", SIA "AP Group", SIA "AGK-Fabrika", SIA "MB Akva", SIA "AgrEko", SIA "Tendere Frakt", SIA "BB9 Group", SIA "Umbrella forest", D. Babres individuālajā uzņēmumā "Atkalni E", SIA "Akva NMP", kā arī SIA "Roņu ieleja 2" un SIA "LFM Advisors".
Tāpat kā gadu iepriekš, arī 2017. gadā Ābolai īpašumā deklarēta zeme Garkalnes novadā un kopīpašumā ir zemes un ēkas nekustams īpašums Rīgā.
2017. gadā kā pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņa saņēmusi aptuveni 910 eiro, bet kā ienākumi no Maksātnespējas administrācijas deklarēti 307 eiro, savukārt kā ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības deklarēti 5212 eiro.
Nav deklarēti uzkrājumi, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. 2016. gadā Ābola kā bezskaidrās naudas uzkrājumus bija deklarējusi aptuveni 357 eiro. Parādsaistības 2017. gadā sasniegušas 43 268 eiro, kas ir par aptuveni 5,5 tūkstošiem eiro mazāk nekā 2016. gadā, kad parādsaistību apmērs bija 48 664 eiro.
Savukārt kādreizējais maksātnespējas administrators Aigars Lūsis pēdējo reizi deklarāciju iesniedzis 2015. gada 26. jūnijā kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Patlaban Lūsis praktizē kā zvērināts advokāts.
2017. gada jūnijā Ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors veic pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos. Finanšu policijas pārvaldes darbinieki prokurora uzdevumā 2017. gada 9. jūnijā saistībā ar kriminālprocesu veica deviņas kratīšanas, un par aizdomās turētajām atzina divas personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Turklāt tika aizturēta sertificēta maksātnespējas administratore, kura nākamajā dienā atzīta par aizdomās turēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
2017. gada 14. jūnijā par aizdomās turēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piesavināšanā atzīts maksātnespējas administrators, kurš tobrīd bija atstādināts no administratora amata, bet tā gada 15. jūnijā par aizdomās turēto divos noziegumos tika atzīts bijušais maksātnespējas administrators, kurš tobrīd bija zvērināts advokāts. Savukārt 16.jūnijā par aizdomās turēto atzīta vēl viena persona. Aģentūra LETA tolaik ziņoja, ka kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos starp aizdomās turētajiem ir tobrīd no amata atstādinātais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, viņa dzīvesbiedre Ilze Gulbe, kā arī bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.
Ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību prokurors portālu "Delfi" informēja, ka pašreiz kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana un par lietas nodošanu tiesai sabiedrība tiks informēta. Prokurors arī norādīja, ka kriminālprocess par iespējamām nelikumībām "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un tā sauktā "Trasta komercbankas" krimināllieta ir apvienoti vienā lietvedībā un pie kriminālatbildības ir sauktas 11 personas. Visām personām ir celtas un izsniegtas apsūdzības.
Nu jau bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kas iesniegusi deklarāciju, beidzot pildīt amata pienākumus 2017. gada 11. jūlijā, norādījusi, ka ir valdes locekle SIA "Pulksteņa ezers", SIA "Dzimtās Sētas īpašumi", SIA "Augu serviss", SIA "Katrīnas iela" un valdes priekšsēdētāja AS "BMG", kur viņai pieder 35 560 akcijas ar vērtību 35 560 eiro. Gulbes deklarācija par 2016. gadu liecināja, ka bez jau minētajiem uzņēmumiem, tolaik viņa bijusi valdes locekle arī SIA "Tipo īpašums".
Viņai nomā ir dzīvoklis Rīgā un būve Rīgā. Beidzot pildīt amata pienākumus, viņai īpašumā bijis 1987. izlaides gada vieglā automašīna "Alfa Romeo". Tāpat viņa deklarējusi skaidrās naudas uzkrājumus 30 000 eiro, bet bezskaidrās naudas uzkrājumi bijuši ap 16 702 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2016. gada deklarāciju secināms, ka aptuveni uz pusi sarukuši bezskaidrās naudas uzkrājumi, jo 2016. gadā bankās Gulbei bija aptuveni 30 759 eiro.
Beidzot pildīt pienākumus, Gulbe deklarējusi algu no "Pulksteņa ezera" 2850 eiro apmērā, ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības – aptuveni 951 eiro – un pabalstu no VSAA aptuveni 136 eiro apmērā. 2016. gads bijis ražīgāks arī ienākumu ziņā – tolaik viņa saņēmusi 24 000 eiro kā uzturlīdzekļus no Māra Sprūda, ienākumi no saimnieciskās darbības bija 46 178 eiro, VSAA pabalsts – 273 eiro, bet alga no "Pulksteņa ezers" bija 5401 eiro.
Nav deklarētas parādsaistības, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Pārskata periodā Gulbe deklarējusi izsniegtus aizdevumus – 149 939,83 eiro un 8200 eiro apmērā.
2016. gadā Gulbe kā deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktos darījumus bija reģistrējusi trīs aizdevumus, kuru kopējā summa bija 60 000 eiro. Savukārt pati bija izsniegusi aizdevumus – 145 890 eiro un 8200 eiro apmērā.
Valsts policija vēl 2017. gada nogalē prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodeva tā dēvēto AS "Trasta komercbanka" likvidācijas krimināllietu, kurā iesaistīti maksātnespējas administratori, kopumā lūdzot apsūdzēt sešas personas.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina maksātnespējas administratorus Sprūdu, Ilmāru Krūmu, kā arī finansistu Jorenu Raitumu. Trijotnes aizturēšana saistīta ar likvidējamo "Trasta komercbanku". Likumsargi iepriekš skaidroja, ka ENAP rīcībā nonāca informācija par iespējamiem pārkāpumiem "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā un 2017. gada 27. janvārī pārvalde sāka kriminālprocesu par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.
Kā izriet no deklarācijas nu jau bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms 2017. gadā bijis maksātnespējas administrators, valdes loceklis "Borisa Karebina Basketbola skolā", SIA "JK&IK", SIA "Furfurola Eksporta sabiedrība", Latvijas Šaha federācijā, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijā un "Norbert i partnjeri". Tāpat viņš deklarējies kā padomes loceklis SIA "Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrā" un AS "Strēlnieku nams", un AS "CA Re", savukārt kā direktors - "Ethanol technologies". Savukārt vēl 2016. gadā, kā liecina tā gada deklarācija, Krūms bijis maksātnespējas administrators SIA "Konsultācijas pakalpojumi", SIA "Arcis", SIA "LL Premium Designs", SIA "Prof Markets", SIA "Pro Up" un SIA "Delector", bet likvidators - bezpeļņas organizācija dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrībā "Strēlnieku iela 9" un AS "Trasta Komercbanka".
Krūms 2017. gadā deklarējis zemi un ēkas nekustamu īpašumu kopīpašumā, savukārt īpašumā – divus zemes gabalus Jelgavā.
Krūmam 2017. gadā piederēja 66601 akcija SIA "JK&IK", kuru vērtība ir aptuveni 94 764 eiro, 2800 akcijas SIA "RVS Management" 2800 eiro vērtībā, 3750 akcijas "Norbert i partnjeri" – to vērtība ir 3750 Bulgārijas levu – , 505 "Latvijas kuģniecības" akcijas, kuru vērtība ir ap 240 eiro, 196 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas aptuveni 609 eiro vērtībā un 510 Šeišelu salās reģistrētā uzņēmuma "Ethanol Technologies" akciju – to vērtība ir 510 ASV dolāru. Papildus šīm, 2016. gadā Krūmam bija arī 42065 AS "Strēlnieku nams" akcijas, kuru vērtība bija 58891 eiro, un 100 SIA "Labvakar" akcijas 11 590 eiro vērtībā.
2017. gadā viņam īpašumā deklarēts 2016. izlaides gada "Volvo XC90" vieglais auto. "Luminor" bankā Krūmam bijuši aptuveni 8037 eiro uzkrājumi, bet "Reiffeisen bank" bijuši 200 000 eiro.
Kā ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības 2017. gadā deklarēti aptuveni 1 532 486 eiro, bet ienākumi no juridiskās personas bijuši aptuveni 10 eiro.
Krūms 2017. gadā veicis vairākus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, proti, viņš deklarējis 300 000 eiro vērtu akciju pirkumu, 632 900 eiro vērtus savstarpējus norēķinus, 100 000 tērēti mājas remontam, 120 000 deklarēti kā savstarpēji norēķini nodokļu samaksai, vēl seši darījumi, kas atšifrēti kā savstarpēji norēķini, kopumā 629 778 eiro apmērā. Tāpat šajā sadaļā deklarēts 50 000 eiro liels dāvinājums pateicībā par sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš pārdevis akcijas 117 782 eiro vērtībā un gleznas 30 000 eiro vērtībā. 60 000 eiro deklarēti kā parāda atdošana, bet 8400 eiro kā parāda saņemšana. Vēl 11815 deklarēts kā ziedojums. 5000 eiro bijusi daļēja aizdevuma atgriešana, 9554 eiro – rēķina apmaksa, bet 12100 eiro – rēķina priekšapmaksa.
Bijušais maksātnespējas administrators deklarējis arī vairākus aizdevumus, kurus izsniedzis. To kopējā vērtība ir 233 950 eiro. Parādsaistības 2017. gadā bijušas 75000 Šveices franki, kas nozīmē, ka gada laikā viņš dzēsis 66 403 eiro lielas parādsaistības.
2016. gada deklarācija liecina, ka tolaik viņa bijuši arī skaidras naudas uzkrājumi 16800 eiro apmērā, savukārt bankās "Luminor" un "Swedbank" kopējā uzkrājumu summa 2016. gadā bija 1 124 745 eiro.
Krūms iesniedzis arī deklarāciju, beidzot pildīt amata pienākumus šī gada 4. jūnijā, taču tās dati vēl nav publicēti.
Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš ir viens no apsūdzētajiem tā dēvētajā "Trasta komercbankas" krimināllietā, 2016. gadā nopelnījis 833 400 eiro, liecina Sprūda iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija. 748 975 eiro Sprūds guva kā ienākumus no "saimnieciskās darbības un komercdarbības". Ienākumus viņus guvis arī no sev piederošajiem uzņēmumiem.
Sprūdam 2016. gadā bija 812 238 eiro lieli iekrājumi. Skaidrā naudā Sprūds uzkrājis 310 000 eiro, bet bezskaidrās naudas uzkrājumi veido 502 238 eiro. Sprūds togad bija kapitāldaļu turētājs AS "MAX Group", kā arī SIA "Grāmatvedības standarts", kuru akciju kopējā nominālvērtība ir 156 516 eiro.
Administrators 2016. gadā īpašumā bija deklarējis divas "Bentley" markas automašīnas. Sprūds deklarācijā bija arī norādījis veiktos ziedojumus 30 000 eiro apmērā, kā arī viņam bijušas ceļojumu izmaksas 39 939 eiro apmērā. Sprūds 2016. gadā maksājis arī uzturlīdzekļus 24 000 eiro apmērā, un izsniedzis aizdevumus 7725 eiro un 300 000 eiro apmērā.
Deklarācija par 2017. gadu nav iesniegta. Pērnā gada 15. augustā tika izbeigta maksātnespējas administratora sertifikāta darbība. Par to ar lūgumu administrācijā bija vērsies pats Sprūds.
2017. gada septembrī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kādā kriminālprocesā par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēja un vēlāk atbrīvoja maksātnespējas administratoru Valdi Levkānu. Pirmoreiz Levkāns ieguva atpazīstamību, kad Rīgas rajona tiesa ierosināja viņu iecelt par maksātnespējas administratoru SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) maksātnespējas procesā, taču maksātnespējas process tika izbeigts pirms administratora iecelšanas.
Aizturēšanas brīdī Levkāns darbojās kā maksātnespējas administrators FK "Skonto" maksātnespējas procesā, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecināja, ka ENAP sāktā lieta nav saistīta ar klubu "Skonto".
Valsts policijas preses pārstāve Gžibovska portālam "Delfi" pastāstīja, ka 13. aprīlī kriminālprocess par maksātnespējas procesa administratoru Levkānu nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai. Kriminālprocess vajāšanai nosūtīts par naudas līdzekļu piesavināšanos un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu maksātnespējas procesā.
Levkāna deklarācija par 2017. gadu liecina, ka viņš ir valdes priekšsēdētājs "Ogresgala Centrālajā sporta klubā", valdes loceklis SIA "B2b law office", SIA "B2B M&A", SIA "Odis Food", SIA "Forte Timber" un padomes loceklis AS "Idep", kā arī reģistrējies kā pašnodarbināta persona.
Īpašumā deklarēts dīvoklis Ogresgala pagsatā un nomā atrodas divi nedefinēti nekustamie īpašumi Rīgā.
Levkāns deklarējis, ka viņam pieder 2845 SIA "B2B law office" kapitāldaļas 2845 eiro vērtībā un 2842 "B2B M&A" kapitāldaļas 2842 eiro vērtībā, kā arī 2828 "Forte Timber" kapitāldaļas, kuru vērtība ir 2828 eiro.
Maksātnespējas administrators deklarējis, ka viņam pieder 2010. izlaides gada vieglais auto "KIA Carnival" un 2004. izlaides gada "Audi A6", savukārt valdījumā ir 2014. izlaides gada "Chrysler Town&Country" markas auto.
2017. gadā Levkānam bankā uzkrāti 7770 eiro, bet parādsaistības sasniegušas 23 795 eiro.
Pērn kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības Levkāns deklarējis aptuveni 18 900 eiro, bet algā no "Odis Food" nopelnījis 960 eiro.
Deklarācijā viņš norāda, ka dati par deklarācijā iekļautajām ziņām vēl tiks precizēti.