Foto: F64
"Šis ir īstais brīdis, lai sāktu aktīvu darbu pie pārejas uz mācībām tikai valsts valodā," piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina izglītības ministre Anita Muižniece (JKP). Viņa uzsvēra, ka šajā jautājumā, kā arī tajā, ka pakāpeniskais process ir atbilstošs un samērīgs, abi ar prezidentu bijuši vienisprātis.

Kā portālam "Delfi" norādīja ministres padomniece Marta Mackēviča, piektdien, 11. martā, Levits tikās ar muižnieci un pārrunāja Ukrainas bēgļu izglītības iespējas Latvijā, pāreju uz mācībām latviešu valodā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lomas stiprināšanu skolu tīkla optimizācijas jautājumos.

Prezidents esot atzinīgi novērtējis IZM paveikto attiecībā uz Ukrainas bērnu un jauniešu iespējām turpināt mācības pirmsskolas un skolās.

Kā liecina aktuālā informācija IZM mājaslapā, ikvienam bērnam, kas Latvijā ieradies bēgļu gaitās no Ukrainas, ir iespējas iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautību valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē. Tāpat ukraiņu bērni bez jebkādiem ierobežojumiem varēs apmeklēt interešu izglītības pulciņus.

Atbalstu Ukrainas kara bēgļiem koordinē katra pašvaldība. Algoritms Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai izglītības iestādē pieejams šeit.

Valsts prezidenta kanceleja preses paziņojumā medijiem norādīja, ka pānota paralēlklašu veidošana Rīgas Ukraiņu vidusskolā, tālmācības programmu nodrošināšana, kā arī vispārējs finansiāls atbalsts skolām, kurās mācīsies skolēni no Ukrainas.

Levits norādīja, ka izglītības nodrošināšanā ukraiņu bēgļiem svarīgi ņemt vērā ukraiņu diasporas vēlmes, kā arī rūpēties par ukraiņu valodā runājošu pedagogu piesaisti arī no bēgļu vidus.

"Delfi" jau rakstīja, ka arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīkoja vairākas skolu vadītāju tikšanās ar nozares politikas veidotājiem, lai spriestu par Ukrainas bēgļu ģimeņu bērniem, kuriem jānodrošina izglītība Latvijā.

Ministre ar Levitu piektdien pārrunāja arī pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, ko nolemts īstenot sešu gadu laikā, sākot no 2023./2024. mācību gada.

Viņa iepriekš skaidroja – lai stiprinātu valsts valodu, ir jāsniedz iespēja visiem bērniem, neraugoties uz to, kādā valodā viņi runā ģimenē, mācīties un iegūt izglītību latviešu valodā, ja nepieciešams, sniedzot papildus atbalstu latviešu valodas apguvei pirmajos skolas gados.

Tāpat amatpersonas piektdien pārrunāja jaunumus, kas saistīti ar skolu tīkla optimizāciju un nozares ministrijas lomu šajā procesā.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Daugavpils pašvaldības plānu izglītības iestāžu reorganizācijā. Aprīlī Levits dosies reģionālajā vizītē uz Daugavpili, kad apmeklēs Daugavpils 12. vidusskolu.

Šobrīd par izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu lemj pašvaldības, bet Izglītības un zinātnes ministrija tikai saskaņo vai nesaskaņo to. Gadījumos, ja ministrija neakceptē vietvaras lēmumu, tas var stāties spēkā tik un tā.

Ministre uzsvēra, ka nepieciešams atrast balansu starp ministrijas lomas stiprināšanu un samērīgu birokrātisko slogu ministrijai. Iespējamie risinājumi vēl tiks vērtēti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!