Īstenojot parlamentāro kontroli, galveno lomu paredzēs ģenerālprokuroram

Deputāti komisijā nepiedalās, norādīja Dzanuškāns. Saeimas Nacionālās drošības komisijai tiek saglabātas likumā jau noteiktās tiesības pieprasīt no drošības iestādēm — Satversmes aizsardzības biroja, drošības policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta — informāciju, kas neattiecas uz operatīvo darbību. Nacionālās drošības komisija veic drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli, kā arī noklausās šo iestāžu ziņojumus un pārskatus, izskata to darbības pārbaudes rezultātus.

Premjera biroja sagatavotās izmaiņas Valsts drošības iestāžu likumā tāpat kā Saeimas pieņemtie grozījumi paredz, ka Valsts drošības iestāžu padomi vada premjers, tajā ir četri ministri un tās darbu nodrošina Informācijas analīzes dienests. Taču premjers vairs nerosina izmaiņas likumā par valsts noslēpumu, kas deva iespēju valdībai pieņemt noteikumus, kuros Informācijas analīzes dienestam bija dotas tiesības savām amatpersonām piešķirt augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam. Šie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku, līdzko Saeima būs pieņēmusi konceptuāli jau atbalstītos likumus, kas paredz atcelt iepriekš pieņemtos grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos. Tos galīgajā lasījumā deputāti plānojuši pieņemt 29.martā.

Premjera pārstāvis informēja, ka biroja sagatavotie jaunie likuma grozījumi tuvākajās dienās tiks "pieslīpēti un iesniegti Saeimā". Pirmdien ar tiem iepazinās Nacionālās drošības padome. Valsts prezidentes padomniece Sandra Kukule "Dienai" sacīja, ka vēl nav pilnvarota paust prezidentes viedokli, jo V.Vīķe–Freiberga vēl vērtē jauno piedāvājumu.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga apturējusi valsts drošības likumu publicēšanu, iebilstot pret grozījumiem, kas deva iespēju veikt izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumības pārbaudi drošības iestādēs Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem un viņu pilnvarotām personām. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) portālam "Delfi" sacīja, ka amatpersonas vienojušās valsts drošības likumu grozījumiem jau otrajā lasījumā iesniegt priekšlikumus, kas apmierinātu valdību, Saeimu, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas un ārvalstu drošības dienestus. "Saeimā tiks iesniegti priekšlikumi, kas ies cauri parastajā kārtībā, " sacīja Jaundžeikars, paužot pārliecību, ka likumus izdosies izgrozīt līdz parakstu vākšanas sākumam.

"Ja operatīvi strādā, tad ir jāpaspēj, " sacīja Jaundžeikars, norādot, ka likumu grozījumu izstrādē patlaban iesaistīti visu ieinteresēto pušu pārstāvji, tostarp uzklausīti arī drošības iestāžu viedokļi, kā arī "bažas no ārzemēm".

Pēc Jaundžeikara teiktā, visas iesaistītās puses panākšot vienošanos ne vien par iepriekš strīdīgajiem jautājumiem, bet arī "par citām tehniskām lietām, kas interesējušas dienestus."

"Iedzīvotāji varēs tad izlemt, vai ir vērts parakstīties, vai ir vērts tērēt naudu referendumam. Viņiem būs iespēja paust savu viedokli, bet būs redzams, ka Saeima, valdība un prezidente var atrisināt šo jautājumu, " sacīja Jaundžeikars, atzīstot, ka notikušais esot "laba mācība, ka nevar tā likumprojektus steidzami pieņemt".

CVK no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt aptuveni 500 000. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums, kurš varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu. Referenduma organizēšana, ja vien negroza likumu par tautas nobalsošanu, nav apturama šādā gadījumā.