Vēstulē IUB norāda, ka kompāniju "IBM Latvija" un Lietuvas "Sonex Kompiuteriai" piedāvājumu noraidīšana bijusi formāla un ar tādiem pašiem iemesliem varēja noraidīt visus konkursa pretendentus. IUB pauž uzskatu, ka tas liecina par steigu, kādā iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par konkursa uzvarētāju. Tāpat nepietiekami pamatotie un formālie noraidīšanas iemesli rada IUB aizdomas, ka kandidātu piedāvājumi ir vērtēti neobjektīvi.
Piemēram, "IBM Latvija" piedāvājums noraidīts, jo uzņēmumam esot nepārliecinošs finansiālais stāvoklis, par ko liecinot revidentu atzinumi. Tomēr konkursa nolikumā vienīgais prasītais finanšu kritērijs ir apgrozījums pēdējos trīs gados, kam uzņēmums atbilst. Kā noraidījuma iemesls minēts, ka "IBM Latvija" vēlas slēgt trīspusēju līgumu, taču nav pamatots, kāpēc nebūtu pieņemama trīspusēja līguma slēgšana, ja kandidāts garantē pasūtījuma izpildi u.c.
Savukārt "Sonex Kompiuteriai" piedāvājums noraidīts, jo nav iesniegta pilna statūtu kopija latviešu valodā, bet tikai tās izraksts, kaut arī no tā ir iespējams secināt visu par uzņēmuma darbības veidiem. Turklāt IUB norāda, ka tikai izrakstu iesniedzis arī uzvarētājs BIT. Tāpat pārmests, ka "Sonex Kompiuteriai" nav iesniedzis revidenta vai auditora atzinumu par 2000.gadu, kaut arī Lietuvā reģistrētais uzņēmums paskaidro, ka šajā valstī tāds nebija jāapstiprina. Minēti arī citi iemesli, kas, pēc IUB domām, nav pamatoti.
Turklāt no sarunu procedūras protokoliem IUB nav viennozīmīgi secinājis, vai kandidātiem bija izteiktas skaidras prasības attiecībā uz papildus iesniedzamo informāciju un tās iesniegšanas termiņiem, kā arī vai visi kandidāti izmantojuši iespēju sarunu laikā mainīt piedāvājumu cenu.
IUB arī vēstulē pievērš uzmanību tam, ka abu noraidīto kandidātu piedāvājumi bijuši lētāki par konkursa uzvarētāja BIT.
Iepriekš Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS), kura ietvaros notiek konkurss, projekta vadītājs Jānis Bičevskis BNS sacīja, ka konkursa komisija izvēlējusies visizdevīgāko piedāvājumu.
Latvijas skolu datortehnikas konkurss noslēdzās 22.augustā un par uzvarētāju konkursa komisija atzina uzņēmumu BIT. Šajā pašā datumā tika noslēgts līgums ar datortehnoloģijas kompāniju par tehnikas piegādi skolām. Līguma kopējā summa ir aptuveni 520 tūkstoši latu. Savukārt Lietuvas kompānijas "Sonex Kompiuteriai", kas ir "Sonex Rīga" mātes uzņēmums, piedāvājums bija 426 tūkstošu latu vērtībā.
Tostarp "Sonex Rīga", protestējot pret konkursa likumību, vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo nebija apmierināta ar konkursa rezultātiem. Kompānija uzsvēra, ka, vēršoties KNAB, cer pārtraukt situāciju, ka divus gadus pēc kārtas konkursā par datortehnikas piegādi Latvijas skolām neuzvar lētākais piedāvājums.
KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs BNS sacīja, ka šonedēļ, iespējams, būs zināmi KNAB pārbaudes galīgie rezultāti.
Vitenburgs atzina - ja KBAB atklās pārkāpumus, kas saistīti ar amatpersonu darbības likumību, konkrētajai amatpersonai var piemērot administratīvu sodu, taču, ja pārkāpums nebūs saistīts ar amatpersonu darbību, informāciju nosūtīs IUB izvērtēšanai.
Savukārt IUB palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Agnija Tiļļa BNS atzina, ka IUB iepirkuma procedūru pārbaudīja jau pēc līguma noslēgšanas un tādēļ IUB nav tiesīgs to pārtraukt vai citādi ietekmēt. "IUB un KNAB pārbaužu rezultāti vienīgi varētu palīdzēt firmai "Sonex Kompiuteriai", ja tā vērsos tiesā pret konkursa organizētājiem," sacīja Tiļļa.
Šogad konkursā par Latvijas skolu nodrošināšanu ar datortehniku piedalījās pagājušā gada uzvarētājkompānija "MicroLink", Lietuvas datortehnoloģiju uzņēmums "Sonex Kompiuteriai", IBM, bijušais telekomunikāciju monopolists "Lattelekom" un "Baltijas informācijas tehnoloģijas".
LIIS laikā paredzēts katru Latvijas skolu nodrošināt ar vismaz sešiem datoriem. LIIS projekta darbības pamatmērķi ir nodrošināt Latvijas skolas ar datoriem un pastāvīgā interneta pieslēgumu, attīstīt e-mācīšanās iespējas, kā arī nodrošināt e-pārvaldi katrā izglītības iestādē un elektronisko dokumentu apmaiņu. Projekts ir sācies 1997.gadā.