IVP pārstāve Šarlote Konova norāda, ka padomes kārtējās sēdes galvenais temats bija balstvakcinācija. Sēdē tika izstrādātas balstvakcinācijas pagaidu rekomendācijas, kas pamatojas uz pašreizējo Latvijas epidemioloģisko situāciju un šobrīd pieejamās zinātniski apstiprinātās informācijas, datiem un pierādījumiem. Tāpat arī tika analizēts un spriests, vai, kad un kādām sabiedrības grupām būtu nepieciešams uzsākt balstvakcināciju jeb trešās devas saņemšanu, kā arī tika uzsvērts, ka balstvakcinācija nevar būt obligāta.
“Vairāku pētījumu dati rāda, ka balstvakcinācija jeb trešā deva uz laiku atkal paaugstina vakcīnu efektivitāti attiecībā uz saslimstību un vīrusa transmisiju. Taču vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt balstvakcinācijas ieguvumus un riskus, vakcinējot to sabiedrības daļu, kurai Covid-19 nerada nopietnu veselības apdraudējumu. Tāpēc pagaidām cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem un ir bez nopietnām blakusslimībām balstvakcinācija visā populācijā nebūtu rekomendējama. Izņēmums šajā vecuma grupā varētu būt augsta riska profesijas, piemēram, kurām ir ilgstošs kontakts ar slimiem vai nevakcinētiem cilvēkiem,” norāda profesore Zavadska.
Konova informē, ka sēdē tika uzsvērts, ka brīdī, kad balstvakcinācija tiks uzsākta plašākai sabiedrībai, tās laikā nepārtraukti ir jāprioritizē iedzīvotāju grupas, jo balstvakcinācijas programmas mērķis ir novērst hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi tajās sabiedrības grupās, kur, balstoties uz pierādījumiem, ir zināms, ka primārā imunizācija varētu vairs nenodrošināt optimālu imūno aizsardzību.
Sēdes laikā vairākkārt tika akcentēts, ka arvien absolūta prioritāte gan katra individuālās veselības, gan sabiedrības epidemioloģiskās situācijas labā ir nodrošināt nepārtrauktu un viegli pieejamu primāro vakcināciju, secīga prioritāte – sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 ir nodrošināt senioru un imūnsupresēto pacientu balstvakcināciju un tās ātru un vieglu pieejamību.
“Pēdējā laika pētījumu un valstu novērojumu dati pārliecinoši parāda, ka laika gaitā vakcīnu efektivitāte pret vienkāršu saslimstību un transmisiju samazinās, tajā pašā laikā saglabā augstu efektivitāti pret hospitalizāciju, smagu slimības gaitu un mirstību, kas vienmēr ir bijis vakcinācijas galvenais mērķis. Tomēr ļoti augstas saslimstības apstākļos, kā tas šobrīd vērojams Latvijā, saslimstības pieaugums un transmisija vakcinēto cilvēku vidū var ietekmēt slimības ierobežošanu, kā arī mazināt profesionālo pienākumu un citas svarīgas sociālās funkcijas,” skaidro profesors Uga Dumpis.
IVP atsaucoties uz pētījumiem, skaidro, ka balstvakcinācija jeb trešā deva vismaz uz kādu laiku atkal paaugstina vakcīnu efektivitāti attiecībā uz saslimstību un vīrusa transmisiju. Tādēļ, gan nākot klāt zinātniskajiem datiem par balstvakcinācijas radīto ietekmi, gan vakcinācijas jaudu atbrīvošanās gadījumā ir apsverama un plānojama pakāpeniska to iedzīvotāju balstvakcinācija, kuriem pēc otrās vakcīnas devas ar “Comirnaty”, “Vaxzeria” ir pagājuši vismaz 6 mēneši vai 6–8 mēneši pēc “Spikevax” otrās deva saņemšanas. Balstvakcinācija noteikti nepieciešama arī vienu devu “Janssen” vakcīnu saņēmušajiem, un jau pēc 2–3 mēnešiem. Balstvakcinācijas programma uzsākama ar gados vecāko iedzīvotāju grupām, pacientiem ar hroniskām slimībām vai augsta profesionāla riska darbiniekiem, secināts IVP sēdē.
Vienlaikus profesore Zavadska sēdes laikā vērsa uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt ne tikai balstvakcinācijas ieguvumus, bet arī riskus: “Ir svarīgi un nepieciešams izvērtēt balstvakcinācijas ieguvumus un riskus, vakcinējot to sabiedrības daļu, kurai Covid-19 nerada nopietnu veselī-bas apdraudējumu. Tāpēc pagaidām cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem un ir bez nopietnām blakusslimībām balstvakcinācija visā populācijā nebūtu rekomendējama. Izņēmums šajā vecuma grupā varētu būt augsta riska profesijas, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacien-tiem, gan pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem, līdz ar to ir augsts profesionālais un lokāla uzliesmojuma risks.”