Kā informēja ST, lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Lietā apstrīdētā likuma "Par valsts pensijām" norma noteica, ka, ja personai ir piešķirta citas valsts pensija par apdrošināšanas periodiem, kas ņemti vērā, piešķirot vai pārrēķinot Latvijas pensiju, Latvijas pensija pārrēķināma vai tās izmaksāšana pārtraucama, šos periodus izslēdzot, ja konkrētā regulā vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.
Pieteikumu ST iesniegušas vairākas fiziskas personas. Pieteikuma iesniedzēji pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās saņēmuši gan Latvijas vecuma pensiju, gan Krievijas piešķirto izdienas pensiju kā bijušās militārpersonas. Piemērojot apstrīdēto normu, viņu Latvijas maksātā vecuma pensija tika samazināta vai pensijas izmaksu pārtrauca.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Satversmē viņiem ir garantētas tiesības turpināt saņemt piešķirto Latvijas vecuma pensiju un viņiem bija pamats paļauties, ka pensija saglabāsies un tās izmaksa netiks pārtraukta. Apstrīdētā norma, pēc pieteikuma iesniedzēju domām, neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, tiesībām uz īpašumu, kā arī vienlīdzības principam un tiesiskās paļāvības principam.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Satversmes 91.pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Visbeidzot Satversmes 109.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
ST savā lēmumā secināja, ka pieteikumu iesniedzējiem nekad nav bijis subjektīvu tiesību par vienu un to pašu sociālās apdrošināšanas periodu vai tam pielīdzināmu periodu vienlaikus saņemt vairāku valstu piešķirtas pensijas. Šādas tiesības neizriet no līguma "Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" nosacījumiem, un tās neaizsargā arī Satversmes 109.pants. Tādējādi arī dubulto sociālās apdrošināšanas periodu izslēgšana no personas sociālās apdrošināšanas stāža un tam sekojošā pensijas pārrēķināšana nerada personas pamattiesību ierobežojumu.
Vērtējot iespējamo vienlīdzības principa aizskārumu, ST atzina, ka vienlīdzības princips neprasa nodrošināt kādai personu grupai tiesības saņemt divas pensijas par vienu un to pašu sociālās apdrošināšanas periodu. Tieši pretēji, šādu tiesību piešķiršana kādai personu grupai to nostādītu labvēlīgākā situācijā nekā citus pensionārus un tādējādi radītu vienlīdzības principa pārkāpumu.