Kā liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.decembrī Saeimā pieņemtos grozījumus prezidents otrreizējai caurlūkošanai nodevis 19.decembrī.
Pagaidām iedzīvotāji parlamenta vēlēšanās nevar balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka likuma izmaiņās paredzētās normas gan nevarētu saukt par iepriekšēju balsošanu, kas, piemēram, pašvaldību vēlēšanās ir pieejama visos iecirkņos.
Minētā iecere, kuru prezidents tās juridiskajā izpildījumā pagaidām ir noraidījis, paredz, ka balss nodošana glabāšanā nebūtu neatgriezeniska, jo vēlētājs vēlēšanu dienā vēl varētu mainīt savu izvēli. Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, tā nebūtu iepriekšējā balsošana tās pilnā izpratnē, taču tai piemistu "kaut kāds iepriekšējās balsošanas elements".
Vēlētājs, kurš nobalsojis iepriekš, bet pēc tam savu izvēli nolēmis mainīt, tajā pašā iecirknī vēlēšanu dienā drīkstētu pārbalsot. Šādā gadījumā iepriekš glabāšanā nodotā balss tiktu anulēta. Saskaņā ar prezidenta "izbrāķētajiem" grozījumiem, vēlētājs savu balsi nodot glabāšanā vēlēšanu iecirknī varētu trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu iecirkņus, kur varētu nobalsot iepriekš, noteiktu republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas.
Kā ziņots, jau 12.decembrī, kad minētais likuma grozījumu projekts galīgajā lasījumā tika skatīts Saeimā, tas izraisīja plašas parlamentāriešu debates.
Deputāts Valdis Liepiņš (RP) todien mudināja noteikt, ka parlamenta vēlēšanās varētu balsot ne tikai ar pasi, bet arī ar personas apliecību. Viņš uzsvēra, ka nākamā gada oktobrī, kad valstī notiks Saeimas vēlēšanas, bez derīgām pasēm, bet ar derīgām personas apliecībām būs ap 35 000 Latvijas pilsoņu. Tomēr Liepiņa priekšlikums neguva deputātu vairākuma atbalstu.
Vēlāk Liepiņš aicināja Valsts prezidentu neizsludināt Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) 12.decembrī vērsa parlamentāriešu uzmanību uz dažiem riskiem, pieņemot normu par balss nodošanu glabāšanā. "Godīgi sakot, tas ir tāds maigs vai elegants mēģinājums apiet Satversmes 11.pantu," pauda Dolgopolovs skaidrojot, ka pašlaik Satversme nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek pirmajā oktobra nedēļā.
Politiķis arī sacīja, ka Latvijā būs 63 iecirkņi, kuros būs iespējams glabāt balsis depozītā un no 119 pašvaldībām tādas iespējas veidot šāda veida iecirkņus būs tikai 40 pašvaldībām. "Līdz ar to jau šodien var pateikt droši, ka daļai no iedzīvotājiem būs apgrūtināta iespēja izmantot šo ļoti demokrātisko, skaisto resursu," 12.decembrī pauda Dolgopolovs.
Tomēr Saeimas vairākums atbalstīja ieceri par iespēju balsot iepriekš, nododot balsi glabāšanā.
Todien deputāti atbalstīja arī priekšlikumus, kas paredz atvieglot balsošanas kārtību karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās misijās. Saskaņā ar grozījumiem, karavīri balsot varētu starptautiskās operācijas rajonā, un vēlētāja pasē tiktu izdarīta atzīme par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Par vēlēšanu norisi atbildīgs būtu nacionālā kontingenta komandieris vai viņa pilnvarota persona.
Līdzšinējā balsošanas kārtība starptautiskajās misijās nav pietiekami efektīva, jo karavīru pases jānogādā tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, tostarp formalitāšu kārtošana atrauj karavīrus no dienesta pienākumu veikšanas, iepriekš par grozījumu virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uzsvēra likumprojekta autori.
Grozījumi arī paredzēja, ka, kandidējot Saeimas vēlēšanās, kandidātam rakstiski būtu jāapliecina, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Patlaban Saeimas deputāta kandidātam ir jāsniedz vien latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.
