Latvijas grāmatu un preses izdevēji iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu vērtē kā katastrofu nozarei.
Patlaban spēkā esošais likums par PVN noteic, ka nodokļa 5% samazināto likmi piemēro grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm, kā arī pazeminātā likme attiecas uz avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.


Tomēr valdība otrdien lemj par vērienīgām nodokļu sistēmas izmaiņām, kas paredz uz minētajām un vēl citām nozarēm vairs neattiecināt samazināto PVN likmi, bet gan parasto PVN likmi, kuru līdzšinējo 18% vietā plānots paaugstināt līdz 21%.


Latvijas Grāmatnieku ģildes valdes locekle Kultūras ministrijas Grāmatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un SIA "Jāņa Rozes apgāda" direktore Renāte Punka sacīja, ka šāds lēmums būtu katastrofa nozarei.


"Viņi [valdība] neapzinās, ko dara," vērtēja Punka.


Pēc šāda lēmuma cenas grāmatām pieaugs un kritīsies pirkšanas apjomi. Vislielākos zaudējumus, Punkas vērtējumā, cietīs tieši kvalitatīvā literatūra. "Dzeja, iespējams, pārstās iznākt," brīdināja grāmatnieku pārstāve.


Pēc Grāmatnieku ģildes valdes locekles teiktā, PVN ieņēmumi no grāmatu tirdzniecības gada laikā dod aptuveni 1-1,5 miljonus latu valsts budžetam. Pēc šīs likmes palielināšanas ieņēmumi valsts budžetā būtiski nepalielināsies.


Arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis sacīja, ka lielākai daļai preses izdevēju šāda valdības iecere ir šoks. "Ja tas būs likums, tā ir mērķtiecīga preses likvidēšana," vērtēja Līcis.


Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors norādīja, ka jau pašlaik ir notikusi laikrakstu abonēšana nākamajam gadam ar 5% PVN likmi, kas nozīmē, ka nākamgad būs jāstrādā ar 16% zaudējumiem, bet izdevēji nestrādā pat ar tik lielu peļņu. Šāda situācija, Līča vērtējumā, varētu novest pie bankrota.


Eiropas Grāmattirgotāju federācija (EBF) pagājušajā nedēļā ar vēstuli vērsusies pie finanšu ministra Ata Slaktera (TP), norādot, ka Latvijai nevajadzētu atkāpties no citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vispārpieņemtās labās prakses, iesakot pārskatīt ministra nostāju un piemērot grāmatniecības nozarei zemāko iespējamo PVN likmi.


EBF biedri ir 25 ES dalībvalstu un citu asociēto valstu, piemēram, Norvēģijas un Šveices, grāmattirgotāju asociācijas. EBF ar gandarījumu atzīst, ka Latvijas Grāmattirgotāju asociācija ir viens no aktīvākajiem tās biedriem, un ar lielām bažām uztver ziņas, ka Latvijas valdība tuvākajā nākotnē plāno paaugstināt PVN likmi grāmatām, informēja EBF prezidents Džons Maknamē.


EBF mērķis un misija ir aizstāvēt grāmattirgotāju intereses visā Eiropā un nodrošināt, lai politiķi izturas ar pienācīgu izpratni pret lasīšanas procesu un grāmatām, jo to milzīgā izglītojošā un kultūras vērtība dod lielu labumu sabiedrībai.


EBF skaidri apzinoties, cik grūts un sarežģīts ekonomiskais klimats pašlaik valda lielākajā daļā Eiropas valstu un ka valdības ir spiestas meklēt jaunus finanšu avotus, lai līdzsvarotu nacionālos budžetus. Tomēr EBF vēlētos pievērst Latvijas valdības uzmanību tam, cik liela loma grāmatām ir jebkuras nacionālas valsts, arī Latvijas, attīstībā. EBF ir nešaubīgi pārliecināta, ka nodokļu paaugstināšana lasīšanai varētu atstāt postošu iespaidu uz izglītību un kultūru.


Grāmatas ir būtiskākais līdzeklis lasītprasmes apgūšanai, visu veidu izglītības un zināšanu izplatīšanai un nostiprināšanai visās mērķauditorijās - pieaugušo un bērnu, speciālistu un jebkura interesenta. Grāmatas ir balsta Eiropas kultūras, zinātnes un vēstures attīstību, rakstītais vārds ir Eiropas identitātes pamatā.


Lai sasniegtu ambiciozos mērķus, ko Eiropas Padome izvirzījusi savā Lisabonas programmā, lasītprasme ir pirmais solis mācību iemaņu uzlabošanā - bez tās eiropiešiem nav izredžu saglabāt savu konkurētspēju. Augsts lasītprasmes līmenis ir priekšnoteikums, lai uzlabotu savus darba un sociālos apstākļus, uzsver EBF.


ES direktīva iesaka, lai dalībvalstis piemērotu grāmatām zemāko valstī iespējamo PVN likmi. Visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju, grāmatām tiek piemērota vai nu 0% likme, vai valstī zemākā likme, kas vidēji nav lielāka par 4% līdz 6%. Latvija šobrīd ir vienīgā ES valsts, kas plāno paaugstināt PVN likmi grāmatām, un tas rada milzīgu satraukumu, norāda Maknamē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!