Izglītība valsts valodā būs arī privātajās izglītības iestādēs, lemj Saeimas komisija
Foto: Shutterstock

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmdien, 15. augustā, noraidīja priekšlikumu atļaut privātajās skolās mācību procesu nodrošināt citā valodā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien Saeimas komisija otrajā lasījumā sāka skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem iecerēts pakāpeniski – līdz 2025. gadam – izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.

Komisija noraidīja deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu papildināt Izglītības likumu, kas atļautu privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūt ne tikai valsts valodā, bet arī citā valodā.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, ka citā valodā izglītību varēs iegūt tajās izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Tāpat komisija vienojās, ka citā valodā izglītību nevarēs iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē.

Kopumā komisija pirmdien izskatīja mazāko daļu no iesniegtajiem 44 priekšlikumiem Izglītības likuma grozījumiem.

Deputāti abu likumu grozījumus otrajā lasījumā turpinās skatīt šonedēļ plānotās trijās sēdēs.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 16. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja IZM izstrādāto priekšlikumu pakāpeniski – līdz 2025. gadam – izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā, vienlaikus paredzot, ka valsts valodas zināšanas konkrētā līmenī būs obligātas arī pedagogiem.

Nākamgad pirmsskolas izglītība tikai valsts valodā

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

IZM piedāvā veikt grozījumus likumā, nosakot, ka sākot ar 2023. gada 1. septembri pašvaldības un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības notiks valsts valodā. Tādējādi ar šo datumu paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.

Vienlaikus mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.

IZM uzsver, ka ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve.

Pamatizglītībā pakāpeniska pāreja uz izglītību latviski

Tāpat likumprojekts paredz pakāpeniski ieviesiet valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē - sākot ar 2023. gada 1. septembri vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.

IZM norāda, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.

Minētās programmas apguvi varēs īstenot tajā pašā izglītības iestādē, kurā pie mazākumtautībām piederošais izglītojamais apgūst pamatizglītības programmu vai arī, ņemot vērā šādas programmas pieprasījumu no izglītojamo puses, pašvaldības varēs īstenot minēto interešu programmu, kādā no pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm vai arī kādā no pašvaldības interešu izglītības iestādēm.

Ministrijā piebilda, ka projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros ir izveidots mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda un literatūra" programmas paraugs. Īstenojot iecerēto interešu izglītības programmu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, iespējams izmantot jau definētos skolēnam sasniedzamos rezultātus, izveidoto mācību priekšmeta programmas paraugu un mācību materiālus.

Pedagogs nedrīkstēs neprast valodu

IZM arī norāda uz nepieciešamību veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu "C" līmeņa 1. pakāpē.

Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotajai informācijai no 2019. gada līdz 2022. gadam, Valsts valodas centrs kopumā ir konstatējis 235 pedagogu valsts valodas nezināšanu un līdz ar to nespēju to lietot "C" līmeņa 1. pakāpē.

Patlaban mācības mazākumtautību valodā – 29 skolās

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamiem datiem 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.

Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni, tajā skaitā speciālās izglītības programmu apgūst 518 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tajā skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Š.Dubnova Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu igauņu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu.

Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā.

Nepieciešams papildu finansējums

IZM apkopotie dati liecina, ka mācību līdzekļu nodrošinājumam mazākumtautību interešu programmu īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 92 415 eiro, 2024. gadam – 138 171 eiro, bet 2025. gadam – 183 927 eiro.

Mācību līdzekļu nodrošinājumam latviešu valodā 1.-6. klases skolēniem mācību līdzekļu nomaiņai papildu nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 161 194 eiro, 2024. gadam – 161 347 eiro, bet 2025.gadam – 172 550 eiro.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumiem papildu nepieciešamais finansējums 2022. gada četriem mēnešiem ir 35 856 eiro, 2023. gadam – 120 940 eiro, 2024. gadam – 85 420 eiro, 2025. gadam – 81 420 eiro, bet 2026. gadam – 75 420 eiro.

Plānots, ka finansējums pirmsskolas pedagogu darba samaksai bērniem no 1,5 gadu vecuma līdz 4 gadu vecumam nodrošināms no pašvaldību budžetiem, bet izglītojamajiem no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai – no valsts budžeta līdzekļiem.

Nepieciešamā finansējuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2023. gadam aplēsts 138 092 eiro apmērā, 2024. gadam – 484 572 eiro, 2025. gadam – 704 892 eiro, bet 2026. gadam un turpmāk ik gadu – 864 348 eiro.

Nepieciešamā finansējuma apmērs no pašvaldību budžeta līdzekļiem 2023.gadam aplēsts 25 772 eiro apmērā, 2024. gadam – 77 316 eiro, 2025. gadam – 77 316 eiro, bet 2026. gadam un turpmāk ik gadu – 77 316 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Izglītības un zinātnes ministrija Saeima Valsts valodas centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form