Iespējams, šie līdzekļi no sava maka būs jāatmaksā Daugavpils Universitātei (DU) vai pašam stipendiātam, ziņo laikraksts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savu viedokli sola formulēt nedēļas laikā, jo situācija, kad vienam doktorantam izdevies iegūt stipendiju divās mācību iestādēs, esot precedents. DU un \Stankevičs, kurš turklāt ieņemamā amata dēļ nonācis konfliktsituācijā ar pirmās stipendijas piešķīrēju Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), pēc savas valdības noteikumu interpretācijas uzskata, ka apjomīgo stipendiju saņemt divreiz nav liegts.
Laikraksts skaidro, ka MK noteikumos, kas regulē stipendiju piešķiršanas kārtību, teikts, ka mērķstipendiju var piešķirt tikai vienas doktora studiju programmas apguvei un doktora zinātniskā grāda ieguvei. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), pie kuras pirms stipendijas piešķiršanas Stankevičam konsultējusies DU, minēto interpretē atšķirīgi no IZM, kas noteikumus sastādījusi.
VIAA pārstāvis Ansis Pekšs pauž, ka, viņuprāt, stipendiju nevar saņemt vienlaikus divās mācību iestādēs, taču darīt to atkārtoti citā universitātē neesot liegts. "Diena" vēsta, ka Stankeviča vārds RSU stipendijas saņēmēju sarakstā parādās 2009./2010. gadā, savukārt DU tā piešķirta, sākot no pērnā gada oktobra. Tā kā attiecīgais noteikumu punkts atrodas zem sadaļas, kas paredz projekta īstenošanas nosacījumus, un īstenotājs šajā gadījumā ir DU, noteikumi pārkāpti neesot. Savukārt IZM pārstāve Edīte Pavlovska uzskata, ka šāda interpretācija neatbilst MK noteikumu mērķim. "Noteikumos neskatās vienu punktu, bet gan kopumā pret viņu mērķi. Mērķis ir palielināt grādu ieguvēju skaitu," viņa teic.
IZM jautājumu sola atrisināt šīsnedēļas laikā, tādēļ pagaidām norādīt uz vainīgo nesteidzas. Taču saņemt stipendiju cita grāda ieguvei, ja iepriekšējā programmā saņēmējs nav spējis "aizvilkt līdz grādam", nav korekti, piebilst Pavlovska. Pirmā kursa doktorantūras studentiem stipendijas apjoms ir līdz 600 latiem mēnesī.
Lai gan promocijas darbs RSU socioloģijas programmā līdz šim nav aizstāvēts, pats Stankevičs uzskata, ka studijas divās programmās vienlaikus nenorit. Taču promocijas darba aizstāvēšanu plaši apspriest nevēlas, jo tas esot viņa personīgais jautājums. Patlaban viņš ir vērsies RSU ar iesniegumu mainīt savas promocijas padomes sastāvu "interešu konflikta dēļ". Nesaskaņas viņa un padomes locekļu starpā izcēlušās pēc tam, kad promocijas darbu divas reizes lūgts labot. Darba autors teic, ka labošana esot "pilnīgi normāla", taču aptaujātie promocijas padomes locekļi stāsta, ka pēc viņu divkārtēja lūguma būtiski labojumi darbā parādījušies neesot.
Padomes locekle profesore Agita Lūse, kas izšķīra viņa darba virzīšanu tālākai virzīšanai, stāsta, ka viņas iebildumi bijuši par darbā izmantotajiem avotiem, jo IKVD vadītājs bija citējis Eiropas socioloģijas klasiķus nevis pēc oriģinālmateriāliem, bet atstāstiem Krievijas konferenču izdevumos. Pierādījumu, ka darbs nebūtu rakstīts paša spēkiem, Lūsei nav, taču retorisks jautājums - kā cilvēks, strādājot pilnas slodzes darbu, īsā laikā var uzrakstīt promocijas darbu, turklāt paralēli sākt studijas otrā doktorantūrā? Stankevičs saka, ka studijām viņam pietiekot ar darba dienu vakariem, nedēļas nogalēm un atvaļinājumiem.
Promocijas padomes priekšsēdētāja Ritma Rungule savukārt ir viena no profesorēm, kuras dēļ Stankēvičs lūdzis mainīt padomes sastāvu. Pats IKVD vadītājs, neieslīgstot detaļās, norāda, ka esot saņēmis sūdzības par diviem padomes locekļiem, tādēļ vēloties viņu maiņu. Rungule stāsta, ka viņas un padomes locekles Signes Dobelnieces izdarītais, kas tagad jāvērtē Stankevičam kā IKVD vadītājam, ir tikai vienlaicīga atrašanās divu augstskolu promocijas padomēs. Rungulei šķiet aizdomīgi, ka IKVD vadītājs to sācis vērtēt labu brīdi pēc notikušā, turklāt laikā, kad padome lūgusi veikt labojumus promocijas darbā. "Kāpēc viņš ne reizes neaizrādīja, kamēr es biju ievēlēta divās padomēs," viņa norāda.