Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V) atvainojas mediķiem par viņus aizkaitinājušajiem izteikumiem, ka viņu algu palielināšana neesot tik svarīga kā skolotāju atalgojuma celšana. Ministrs norāda, ka pedagogu un ārstu algu salīdzinājums bijis neveiksmīgs un tika pārprasts, portālu "Delfi" informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Otrdien, uzrunājot Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus ministrs norādīja, ka pedagogiem Latvijā ir nepiedodami zemas algas, un arī mediķu, glābēju un policistu algas ir zemas, taču pēc ministra domām, skolotāju algu celšana ir prioritāte, jo mediķiem ir iespēja darboties komerciālās medicīnas jomā un pelnīt vairāk.
"Lai piedod man veselības ministre, taču, ja jāizvēlas starp mediķiem un skolotājiem, tad skolotājiem algas jāceļ primāri," Dombrovska teikto citēja aģentūra BNS.
Tas aizkaitināja medicīnas darbiniekus, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība arī pieprasīja atvainošanos.
Ministrija trešdien portālam "Delfi" skaidroja, ka ministra izteikumi bijuši neveiksmīgi un tika pārprasti. Dombrovskis vēlējas uzsvērt, ka valsts budžetā naudas visām nozarēm nepietiks, un pedagogiem algu pielikumam obligāti ir jābūt jau no nākamā gada sākuma, un, ja starp valsts sektoriem algu paaugstināšanas jautājumā ir jāizvēlas prioritātes, tad jāņem vērā, ka, piemēram, mediķiem ir iespēja darboties arī komercmedicīnas jomā, strādājot privātklīnikās, savukārt skolotāju iespējas strādāt savā profesijā uz komerciālajiem noteikumiem ir stipri ierobežotas, skaidroja IZM.
Ministrs pauda cerību, ka veselības ministre Ingrīda Circene neapvainosies par šādiem izteikumiem. Ministrs arī no sirds atvainojas visiem mediķiem, kurus aizskāra viņa izteikumi.
"Šā brīža situācija ir tāda, ka valsts burtiski "plīst pa vīlēm" un finansējums steidzami ir vajadzīgs ļoti daudzās jomās. Lai būtu iespēja celt algas valsts pakalpojumu sektorā, ir jārūpējas par ekonomikas attīstību un jādomā par uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē, lai valsts budžetā ienāktu vairāk līdzekļu," uzskata Dombrovskis.
"Vienlaicīgi mums ir jāsaprot, ka ilgtermiņā šī būs problēma un esam dilemmas priekšā - ko darīt ar tām skolām, kur skolēnu skaits ir pavisam mazs. Šī nav tikai izglītības jomas problēma, tādi paši jautājumi ir gan ar slimnīcu pieejamību, gan ar policijas un glābēju pieejamību, ar ceļiem un arī vēl citām jomām. Depopulācija ir kopējā valsts problēma un mums jāsāk par to atklāti runāt," norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka Dombrovskis (RP) maija sākumā pēc iecelšanas amatā kā savu prioritāti amatā izvirzījis pedagogu novērtējuma sistēmas izveidi, atalgojumu saistot ar skolotāju darba kvalitāti, panākot, ka zemākais slieksnis skolotāju atalgojumam ir 530 lati.
Taču valdības atbalstītais variants paredz, ka no nākamā gada 1. septembra zemāko pedagogu mēnešalgas likmi plānots palielināt no 280 latiem līdz 310 latiem jeb 3,69 latiem par darba stundu. Izglītības un zinātnes ministrija lēš, ka skolotāju zemākās mēnešalgas likmes palielināšanai un citiem ar programmas ieviešanu saistītiem pasākumiem nākamgad nepieciešams papildu finansējums 9,9 miljonu latu apmērā. 2015. un 2016. gadā nepieciešamā papildu finansējuma apmērs ir ievērojami lielāks - aiznākamgad budžetā palielināto skolotāju algu izmaksai nepieciešami jau 45,4 miljoni latu, bet 2016. gadā - jau teju 100 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
