Norma, kas nosaka, ka dzīvojamo māju pārvaldniekam nepieciešama profesionālā izglītība šādam amatam, neatbilst Satversmei, lēmusi Satversmes tiesa (ST).

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Vitolds Peipiņš uzskatīja, ka Satversmei neatbilst norma, kas noteic, ka pārvaldniekam jābūt ieguvušam dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu.

ST secināja, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz personām, kurām ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā un cita attiecīga profesionālā izglītība, nav samērīga un neatbilst Satversmē nostiprinātajām tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, informēja ST priekšsēdētaja palīdze Līna Kovalevska.

Tiesa secināja, ka personas spēju veikt dzīvojamo māju pārvaldīšanu var novērtēt ne vien pēc profesionālo izglītību apliecinoša dokumenta, bet arī, noteiktā kārtībā pārbaudot tās zināšanas un prasmes.

ST atzina, ka apstrīdētā norma attiecībā uz personām, kurām ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā un cita attiecīga profesionālā izglītība, zaudē spēku no 2010.gada 1.jūlija, jo likumdevējam jāizvērtē vairāki iespējamie risinājumi pārvaldnieka profesionālās kvalifikācijas novērtēšanā un jānosaka, kurš no tiem ir vispiemērotākais.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!