To aģentūrai BNS sacīja IVI vadītājs Zigfrīds Grinpauks.
Viņš gan nevēlējās publiskot pārbaužu rezultātus, jo tie varētu vairot spriedzi sabiedrībā. "Negribam informāciju publicēt, jo tā ir pārāk laba," atzīmēja Grinpauks, norādot, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, situācija ir krietni uzlabojusies.
Tikai viena mazākumtautību skola vēl nav izstrādājusi mācību programmu 10.klasei - pasniegšanai latviešu valodā pietrūkst vienas mācību stundas nedēļā. Taču skola vēl var paspēt, jo programmas jālicencē līdz 20.maijam. Ja skola nepaspēs noteiktajā termiņā, tā programmu licencēt varēs arī vēlāk, norādīja Grinpauks.
Vērtējot pedagogu kvalifikāciju, inspekcija secinājusi, ka no pavisam Latvijā strādājošajiem 1016 mazākumtautību skolu pedagogiem 11 jeb aptuveni 1% neatbilst profesionālās sagatavotības prasībām. Savukārt 10% skolotāju ir tādā līmenī, ka no 1.septembra būs gatavi mācīt latviski, taču viņiem nākotnē vēl būs jāattīsta savas prasmes.
Arī metodisko līdzekļu un grāmatu pašvaldību atbalsta dēļ skolām netrūkstot. Īpaši labi par skolām rūpējoties Jelgavas un Liepājas pašvaldības, norādīja Grinpauks.
Skolēnu valodas zināšanas inspekcija nepārbaudīja, bet tās plānots analizēt, ņemot vērā pagājušā gada valsts valodas eksāmena rezultātus un skolu prognozes par šā gada eksāmenu.
Izglītības valsts inspekcija kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem bijusi visās Latvijas mazākumtautību skolās un runājusi ar visiem skolotājiem, izņemot tos, kas pārbaudes brīdī nav bijuši sastopami skolā.
Šobrīd Latvijā ir 111 mazākumtautību skolas un 46 jauktās - krievu/latviešu - skolas.
Plašus protestus izraisījušie grozījumi izglītības likumā paredz no 1.septembra mazākumtautību skolu 10.klasēs 60% priekšmetu mācīt valsts valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
