Izglītības un zinātnes ministrija izmaiņas skolu tīklā dēvē par optimizāciju, lai gan Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) pašreizējo finansiālo apstākļu dēļ apšauba optimizācijas mērķus.
Izglītības izmaksu optimizācijas nolūkos no jaunā mācību gada plānots ieviest finansējuma modeli "nauda seko bērnam", kas paredz, ka valsts piešķirtais finansējums seko bērnam līdzi uz novadu un tikai novada kompetencē saskaņā ar noteiktiem kritērijiem būs lemt par savā teritorijā esošā skolu tīkla attīstību.


LIVA prezidente Dzintra Kohva norādīja, ka arodbiedrības rīcībā nav konkrētāku datu par to, cik un kādas skolas plānots slēgt, tomēr viņa nenoliedz, ka noteikts skolu skaits varētu tikt slēgts un lēmums dažām pašvaldībām par to būs jāpieņem spaidu kārtā. Viņa gan izteica varbūtību, ka varbūt kāda pašvaldība pieņems lēmumu, ka izglītība būs prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos.


Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) oktobra beigās sniegtā informācija liecina, ka dažās pašvaldībās, virtuāli modulējot situāciju, kāda tajās izveidosies pēc jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas, varētu nākties slēgt divas trešdaļas skolu. Taču dzīvē šī situācija varētu būt arī citāda, norāda Kohva.


Tomēr Kohva uzsver, ka ziņas par iespējamu skolu likvidāciju pēdējo gadu laikā izskanējušas jau vairākas reizes, tādēļ nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus spriedumus. LIVA prezidente arī norāda, ka ministre solījusi, ka, izvērtējot skolu lietderību, vērā tiktu ņemts nevis skolēnu skaits skolā, bet skolotāju darba kvalitāte.


Vienlaikus Kohva norāda, ka spēj saprast kolēģus, kuri strādā mazās skolās. "'Būtu ļoti grūti būt šo skolu direktoru vietā, ja šīs skolas nāktos slēgt, līdz ar to atbrīvojot no darba skolotājus," saka Kohva. Viņa pieļauj iespēju, ka mazās skoliņas varētu tikt pārveidotas par citu skolu filiālēm vai pēkšņi varētu sākt piedāvāt interesantu programmu, kas mudinātu vecākus savus bērnus sūtīt attiecīgajā skolā.


Turklāt Rīgā joprojām trūkst skolotāju - varbūt pedagogi no lauku skolām atradīs darbu tur, piebilst Kohva.


Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs nenoliedz skolu slēgšanas iespējamību, kas nepieciešama, lai optimizētu izglītības izmaksas, tomēr norādīja, ka par konkrētu skolu skaitu runāt ir pāragri.


Tomēr Gruškevics norādīja, ka, "redzot demogrāfisko tendenci, varam precīzi prognozēt to, kāds būs skolu piepildījums līdz 2015. gadam, kad parādās pirmās pazīmes, ka demogrāfiskā situācija nostabilizējas un vērojams pieaugums".


Līdz ar to šis periods Latvijai būs jāizdzīvo ar savilktas jostas principu, norāda valsts sekretārs, "ir skaidrs, ka izmaksu efektivitāte izglītībā finansētās institūcijās ir jāceļ un skolotāju skaita attiecība mums ir divreiz par sliktu salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju, tādēļ secinājumus varam izdarīt paši".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit