Foto: Publicitātes foto
Lai gan daudzās skolās vecākiem jāpērk mācību līdzekļi, viņi varētu tērēt mazāk un bērniem pirkt lētākas lietas, intervijā aģentūrai BNS atzina Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ineta Tamane.

"Bieži vien vecāki skaita tās lietas, kuras viņi ir nopirkuši. Naudas izteiksmē tā ir ļoti dārga skolas soma, koši flomāsteri, bieži vien šādas lietas var nopirkt arī lētāk," sacīja Tamane.

Tomēr viņa uzsvēra, ka ar mācību grāmatām bērni būtu jānodrošina skolām, nevis tās būtu jāpērk pašiem vecākiem.

LIVA prezidente teica, ka daudzas mācību grāmatas ir dārgas, turklāt izdevēji, lai vairāk nopelnītu, bieži vien tās izdod kopā ar darba burtnīcām. "Diemžēl tādas grāmatas ir un tas mums kā skolu direktoriem sarežģī šo mācību procesu," paskaidroja Tamane.

Uz jautājumu, vai skolas vairāk varētu izmantot tikai mācību grāmatas bez darba burtnīcām, Tamane gan atbildēja, ka mācību process tad bērniem varētu kļūt vienveidīgāks un mazāk interesants.

"Mēs jau gribam, lai šis mācību process būtu interesants. Iedomājieties – sākumskolas bērns, kurš mācību procesā pārraksta no grāmatas. Nu viņam vajag to burtnīcu, kur viņš krāso, kur viņš darbojas. Mēs no tā pilnībā nevaram atkāpties, bērni ir aktīvi, enerģiski, viņiem šīs lietas ir vajadzīgas. Daudzas darba burtnīcas ir ļoti labas, tikai mēs tās nevaram atļauties," klāstīja Tamane.

LIVA prezidente arī atgādināja, ka pirms sākt nopietnas diskusijas par bezmaksas izglītību skaidri jādefinē, kas tieši tajā ir iekļauts. Tamane norādīja, ka joprojām nav skaidrs, vai, piemēram, tādas lietas kā olas un milti mācību procesā ir pieskaitāmi pie mācību līdzekļiem vai nav. Tāpat pagaidām nav skaidrs, vai piemēram, sporta inventāru var ierindot starp bezmaksas mācību līdzekļiem.

Runājot par skolu rocību skolēnu nodrošināšanā ar grāmatām, Tamane pastāstīja, ka tas ir atkarīgs no pašvaldībām, kurās skolas atrodas, – jo pašvaldības ir bagātākas, jo vairāk var atļauties. Turklāt daudzas nabadzīgākās pašvaldības tā vietā, lai iepirktu jaunas grāmatas, izvēloties līdzekļus tērēt, lai skola būtu labiekārtota.

LIVA prezidente atzinīgi vērtēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosināto mācību līdzekļu digitalizāciju, kas, viņasprāt, arī varētu būt viens no soļiem ceļā uz bezmaksas izglītību.

"Es arī atbalstu to, ko saka ministrs par digitālo mācību līdzekļu ieviešanu, mēs arī esam par. Vienlaikus gan jāteic, ka arī šos mācību līdzekļus neviens par velti nedos, arī tam būs nepieciešams finansējums. Bet tas noteikti dažādā ziņā atvieglos darbu, arī skolēniem skolas somu smagumu, kā arī to, ka ir iespējams mācīties no attāluma, jo daudzas skolas veido tālmācības vidusskolas," sacīja Tamane.

Jau vēstīts, ka tiesībsargs solījis tiesu darbus gadījumā, ja skolas arī turpmāk vecākiem pašiem liks pirkt mācību līdzekļus, jo Izglītības likumā ir noteikts, ka mācību līdzekļiem skolās ir jābūt bez maksas – tie ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas.

Savukārt Ķīlis paudis izbrīnu par šādu tiesībsarga rīcību, jo pavasarī ar viņu tika panākta vienošanās, ka tiesībsargs, saprotot ekonomisko situāciju, no šādām darbībām atturēsies. Līdz gada beigām ministrija apņēmusies tikt skaidrībā, kas tad ir iekļaujams bezmaksas mācību līdzekļu sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!