Foto: DELFI

Tā kā "izlaušanās spēļu" pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums pašiem pieteikties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), lai tas veiktu pārbaudes, dienests pats centīsies apzināt vietas, kur tiek rīkotas "izlaušanās spēles", galvenokārt meklējot informāciju par tiem tīmekļavietnēs, portāls "Delfi" uzzināja VUGD.

Pirmdien LNT ziņu raidījums vēstīja, ka VUGD pēc traģiskā negadījuma Polijā, kur šīs spēles laikā bojā gāja piecas pusaudzes, lēmis tuvāko trīs nedēļu laikā pārbaudīt "izlaušanās spēļu" telpas Latvijā.

VUGD pats centīsies apzināt vietas, kur tiek sniegti "izlaušanās spēļu" pakalpojumi, un informācija galvenokārt tiks meklēta tīmekļvietnēs, portālam "Delfi" pastāstīja VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Gunita Sudāre. Viņa skaidroja, ka šo spēļu pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums pieteikties, tomēr labprātīga pieteikšanās paātrinātu ugunsdrošības pārbaužu plānošanas un veikšanas procesu.

Vaicāta, kādā veidā pārbaudes notiks, Sudāre norādīja, ka ugunsdrošības pārbaudes notiks tādā pašā kārtībā kā līdz šim, tas ir, VUGD amatpersonas pārbaudīs ar ugunsdrošību saistīto dokumentāciju, telpas, gan teritoriju, ja tāda ir, kā arī praktiski tiks pārbaudīta ugunsaizsardzības sistēmu darbspēja. Konkrētajā gadījumā vietās, kur tiek sniegti "izlaušanās spēļu" pakalpojumi, VUGD amatpersonas veiks neplānotās ugunsdrošības pārbaudes.

Proti, "izlaušanās spēļu" pakalpojumu sniedzēji iepriekš netiks informēti par ugunsdrošības pārbaudes veikšanu. Savukārt, ar tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieteiksies labprātīgi, ugunsdrošības pārbaudes veikšanas laiks tiks saskaņots.

Šo spēļu vietām ir jāatbilst tām ugunsdrošības prasībām, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām. Šīs prasības noteiktas Ministru kabineta izdotajos Ugunsdrošības noteikumos. "Vietām, kur tiek sniegti "izlaušanās spēļu" pakalpojumi, nav noteiktas speciālas ugunsdrošības prasības, līdz ar to šajās telpās, ņemot vērā izklaides pasākuma specifiku, jāparedz tādi ugunsdrošības risinājumi, kas nav pretrunā ar Ugunsdrošības noteikumiem. Tāpat jāīsteno citas ugunsdrošības prasības. Piemēram, vietām, kur tiek sniegti "izlaušanās spēļu" pakalpojumi, jāizstrādā ugunsdrošības instrukcija, kur jāapraksta attiecīgajās telpās paredzētie ugunsdrošības risinājumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā," skaidro VUGD amatpersona.

Ar ugunsdrošības instrukciju ir jāiepazīstina visi nodarbinātie, savukārt, kārtību, kādā ar ugunsdrošības instrukciju (vai attiecīgo tās daļu) iepazīstina personas, kas nav nodarbinātie, piemēram, "izlaušanās spēļu" dalībnieki, nosaka šo spēļu pakalpojumu sniedzējs. Telpas jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un ugunsaizsardzības sistēmām (ja tas nepieciešams) un jāveic elektroinstalācijas pārbaude un citas lietas, uzsver Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve.

VUGD var par pienākumu šo vietu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem uzlikt labot neatbilstības gadījumā, ja tādas tiks atklātas. Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu VUGD amatpersonai ir pienākums uzdot par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai novērst normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Tāpat šis likums nosaka, ka par objekta atbildīgajai personai ir pienākums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Līdz ar to objekta atbildīgajai personai tiks uzdots un tai būs pienākums novērst konstatētās nepilnības. Objekta atbildīgajai personai tiek izsniegts pārbaudes akts ar konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem un to novēršanas termiņiem. Ja objekta atbildīgā persona nepilda pārbaudes aktu jeb nenovērš norādītos pārkāpumus, tai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 368. un 370.pantu, var piemērot piespiedu izpildes līdzekli – piespiedu naudu.

Minimālā piespiedu nauda ir 50 eiro, bet maksimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 5000 eiro, bet juridiskajai personai - 10 000 eiro.

Savukārt, ja ugunsdrošības pārbaudes laikā tiek konstatēti tādi ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas saistīti, piemēram, ar cilvēku evakuāciju, ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju, var tik uzsākta administratīvā pārkāpuma procesa lietvedība, norāda Sudāre. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 1. daļu par ugunsdrošības prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām - no 280 eiro līdz 1400 eiro.

Sudāre arī norāda, ka nepilnību novēršanas laiks ir atkarīgs no konstatētā pārkāpuma būtības. Konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršanas termiņš tiek saskaņots ar objekta atbildīgo personu. Ja konstatētie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir saistīti, piemēram, ar cilvēku evakuāciju, tad tie jānovērš nekavējoties, savukārt, piemēram, ugunsaizsardzības sistēmu darbspēja jāatjauno pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, norāda VUGD pārstāve.

Vaicāta, kādi drošības pasākumi būtu jāievēro pašiem šo vietu apmeklētājiem, lai parūpētos par savu drošību, ugunsdrošības speciāliste pauž, ka, pirmkārt, jau ikvienai personai, vai vecākiem, ja "kvestā" piedalās bērni, jānovērtē sava psiholoģiskā sagatavotība, lai piedalītos "izlaušanās spēlēs", zinot to norises apstākļus. Otrkārt, jau uz vietas pakalpojumu sniegšanas vietā ar atbildīgo personu jāizrunā un jāpārrunā rīcība ugunsgrēka vai cita apdraudējuma gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!