Foto: Itar-Tass/Scanpix

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata par atbalstāmu izdienas pensiju piešķiršanu atsevišķām pedagogu grupām.


Kā informēja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā, pedagoga amats ir pieskaitāms pie profesijām, kurās ir augsts izdegšanas risks, un īpaši aktuāli tas varētu būt pedagogiem, piemēram, speciālajā izglītībā un pirmsskolas izglītībā. "Vienlaikus ar atbalsta sistēmas veidošanu pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, nodrošinot motivējošu un atbalstošu mācību un darba vidi, kā arī izveidojot pedagogu profesionālās izaugsmes atbalsta sistēmu, ir svarīgi sabiedrībā paaugstināt izpratni par pedagoga lomu un viņa darba novērtējumu," uzsvēra ministrijā.

IZM piekrīt, ka izdienas pensiju piešķiršana vai iespēja priekšlaicīgi pensionēties vismaz atsevišķām pedagogu grupām liecinātu par valsts ieinteresētību skolotāju sociālajā aizsardzībā pēc ilgstoša darba, kas skolotājam radījis profesionālu izdegšanu.

Ministrijā sacīja, ka šis jautājums aktualizēts arī Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programmas projektā, pie kuras Izglītības un zinātnes ministrija strādā kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepcijas projektu par izdienas pensiju piešķiršanu, aicina atjaunot izdienas pensijas pedagogiem.

LIZDA uzsver, ka pedagogi ir profesija, kurai attiecināmi Ministru kabineta noteikumi "Par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm", jo pedagoga profesija ir saistīta ar profesionālo iemaņu zudumu un izdegšanas sindromu, kā rezultātā darbinieks nav spējīgs kvalitatīvi strādāt. Turklāt pedagoga darba apstākļus neesot iespējams uzlabot, ieviešot jaunas tehnoloģijas, jo darba specifika - tiešā saskare ar bērniem - paliek. "Šo faktoru ietekmes rezultātā organismā notiek fizioloģiskas un psihoemocionālas izmaiņas, kas noved pie profesionālo iemaņu zuduma," uzskata arodbiedrība.

Saprotot, ka piešķirt izdienas pensijas visiem pedagogiem nav iespējams, arodbiedrība uzskata, ka ir nepieciešams rast iespēju piešķirt izdienas pensiju atsevišķām pedagogu specialitātēm, kurās darba apstākļi ir īpaši ietekmējoši, proti, sporta skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem un pirmsskolas izglītības skolotājiem. LIZDA domā, ka izdienas pensiju piešķiršana šīm pedagogu specialitātēm liecinātu par valsts ieinteresētību skolotāju sociālajā aizsardzībā pēc ilgstoša darba, kas viņiem radījis profesionālu izdegšanu.

Arodbiedrība uzsver, ka izdienas pensiju piešķiršanas pamatā ir konkrētas personas pieprasījums piešķirt izdienas pensiju, nevis noteikts datums, kad pensija pienākas, kā tas ir ar vecuma pensiju piešķiršanu. To personu skaits, kas, iespējams, pieprasīs izdienas pensijas, nebūs liels un varētu sasniegt 10-15% no attiecīgajā specialitātē un noteiktajā vecumā strādājošo skaita.

LIZDA dati liecina, ka vecumā no 52 līdz 62 gadiem strādā 1009 pirmsskolas izglītības skolotāji, 198 pirmskolas izglītības mūzikas skolotāji, 14 pirmskolas izglītības sporta skolotāji, 43 speciālie pedagogi, 181 speciālās izglītības skolotājs un 303 sporta skolotāji.


    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!