IZM cer līdz 2018.gadam pilsoņu skaitu Latvijā palielināt līdz 94%  (112)

Ose kā vīziju 2018.gadam izvirzījusi pilsonības veicināšanas pasākumus, lai pēc sešiem gadiem Latvijā būtu 94% pilsoņu, kas būtu būtisks pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas datiem pagājušā gada 1.martā Latvijā bija 83,8% pilsoņu un 14,1% nepilsoņu.

Jaunajā rīcības plānā kā vīzija izvirzīta arī iedzīvotāju lielāka uzticamība valsts institūcijām un plašāka līdzdalība politiskās un nevalstiskās aktivitātēs, tostarp dažādu kultūras ziņā daudzveidīgu nevalstisko organizāciju skaits pieaugtu par 30%, veidotos "saliedēta un iekļaujoša politiska nācija".

Par mērķi izvirzīta etnisko atšķirību mazāka uzsvēršana medijos, kā arī politikas un ekonomikas jomās un vienlīdzīga piekļuve valsts un pašvaldību pakalpojumiem mazākuma grupu pārstāvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ietu roku rokā ar kultūras daudzveidības pieaugumu un valodu prasmju paplašināšanu, izglītības iestādēs paplašinot franču, spāņu un citu valodu apguvi.

Par vienu no rīcības plāna galvenajām vīzijām norādīta uzticēšanās vairošana sabiedrībā, ar ko domāts ne tikai latviešu un nelatviešu sadzīvošanas jautājums, bet saliedētības nozīme valsts ekonomiskai izaugsmei. Izglītības jomā ir būtiski resursi, lai to sasniegtu, un integrācijas formula ir vienkārša – "visiem strādāt un mācīties kopā, nevis pasīvi gaidīt labumus no valsts. Lai jaunietis jau skolā iegūst pilsonisko izglītību un prasmi kritiski domāt un izvērtēt politiskos procesus", klāstīja Ose.

Viņa uzsvēra, ka jāpaplašina jaunatnes brīvprātīgā darba izmantošana un pieaugušo cilvēku līdzdalība, īstenojot idejas neformālajā izglītībā.

Vienlaikus sagatavotais plāns vairākās sadaļās aizvirzījies tālu ārpus formālās izglītības jomas, sacīja Ose un norādīja, ka tajā uzsvērta gan mediju loma, socializējot cilvēkus, gan arī sporta aktivitātes kā demokrātijas skola, saliedētības iespēja un citas, pavēstīja plāna veidotāja.

Deputāti pēc plāna prezentācijas uzklausīšanas gan aicināja sašķeltības samazināšanai fokusēties tieši uz izglītības jomu un tās "dziļi praktiskām lietām". Komisijas deputāts Dzintars Ābiķis ("Vienotība") pastāstīja, ka gadu gaitā mācības valsts valodā skolās pieaugušas no apmēram 50% līdz 73%, taču pēdējo triju gadu laikā tam ir tendence samazināties, kas saistāms ar migrāciju, līdz ar to plānā iestrādājami pasākumi, kā samazināt tieši latviešu ģimeņu aizbraukšanu.

Savukārt IZM Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe aicināja vērst uzmanību uz to, ka no reālajām vajadzībām ļoti atpaliek mācību līdzekļu sagatavošana valsts valodas mācībām. Plānā nepieciešamība vairot dažādu mācību līdzekļu pieejamību nav iekļauta, lai arī tā ir liela problēma, kuras dēļ ierobežota latviešu valodas apguve.

Sneibe informēja, ka pa vecuma grupām nepieciešami dažādi mācību līdzekļi, taču iezīmējas specializētu valodas apguves līdzekļu pieaugušajiem trūkums, līdz ar ko ierobežotas valsts valodas kā saziņas līdzekļa apguve, nemaz nerunājot par latviešu valodas apguvi "Raiņa valodas" līmenī.

Ābiķis, kurš arī vadīja šo sēdi, komisijas vārdā aicināja plāna īstenošanas laikā koncentrēties uz izglītības jomu, ņemot vērā jaunākos datus par pedagogu skaitu, mācību literatūras nodrošinājumu, izglītības jomas finansējuma virzību un citiem aktuālajiem nozares rādītājiem.