IZM liek Zinātņu akadēmijai izlemt, ko iesākt ar 'Staļina torti'  (131)

Portāls "Delfi" turpina rakstu sēriju par Latvijas Zinātņu akadēmiju, kuras lietderību nesen auditā izvērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas nolīgtā SIA "CSE COE". Pirmajā rakstā lasāmi galvenie auditoru secinājumi, tostarp fakts, ka LZA savām vajadzībām izmanto vien aptuveni trešdaļu ēkas un tās apsaimniekošanā iesaistīti divreiz vairāk darbinieki, nekā pamatfunkciju pildīšanā. Otrajā rakstā lasāms, ko potenciālie investori varētu iesākt ar "Staļina torti", ja tagadējie iemītnieki nolemtu pārvākties. Ar pienācīgu ieguldījumu tā varētu kļūt par viesnīcu vai biroju centru, uzskata nekustamo īpašumu vērtētāji. Bet trešajā rakstā portāls "Delfi" meklē vietas, kur nepieciešamības gadījumā LZA varētu pārcelties.

Pēc portāla "Delfi" lūguma IZM noņēma LZA lietderības auditam ierobežotas pieejamības informācijas statusu, tāpēc tagad sabiedrībai iespējams uzzināt sīkāku informāciju par "Staļina tortes" apsaimniekošanas niansēm.

LZA darbinieki auditoriem sniegtajās intervijās atzina, ka augstceltne nav ekonomiski izdevīga būve. Kopējā LZA augstceltnes platība ir 13 500 kvadrātmetri, bet no tiem lietderīgā platība ir 6500 kvadrātmetri. LZA savām vajadzībām izmanto 2000 kvadrātmetrus, bet pārējos 4500 kvadrātmetrus mēģina iznomāt interesentiem.

2017. gadā kopējā augstceltnes iznomātā platība bija 3500 kvadrātmetri, tādējādi īrniekiem bija nodoti 77% telpu. Ēkas augšējos stāvus LZA iznomā telekomunikāciju uzņēmumiem, kas tur izvieto tehniskās iekārtas, bet pieprasītas ir arī akadēmijas auditorijas un konferenču zāles.

Vairāk nekā puse no iznomātās platības nonāca komercstruktūru rīcībā, bet aptuveni piektā daļa – pie zinātniskajiem institūtiem. LZA ēkā telpas atradušas arī organizācijas, kas nepavisam nav saistītas ar zinātni, piemēram, biedrība "Latvijas tautas dziednieki" un izdevniecība "Zintnieks".

2017. gada izskaņā augstceltnē bija brīvas 25 telpas 575 kvadrātmetru platībā, kas veido 9,5% no kopējās lietderīgās ēkas platības, rakstīts auditā. 2017. gadā LZA no ēkas apsaimniekošanas guva 503 080 eiro ieņēmumus, kas bija par 67 493 eiro vairāk, nekā ēkas uzturēšanas izmaksas.

Šo pārpalikumu LZA novirzīja pamatdarbības nodrošināšanai, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta rīkojumu, kas paredz saimnieciskās darbības ieņēmumus izlietot ar ēkas ekspluatāciju un remontu saistītiem darbiem. IZM kā vienu no augstas prioritātes izpildāmajiem ieteikumiem izvirzījusi grozījumu veikšanu rīkojumā, ļaujot saimnieciskos ieņēmumus novirzīt pamatfunkciju pildīšanai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka viens no auditoru ieteikumiem LZA ir attīstīt tagadējo īpašumu par multifunkcionālu zinātnes popularizēšanas centru vari arī pārcelties uz mūsdienu Latvijas zinātnes tēlam atbilstošām telpām, kur struktūrvienības varētu pamatā nodarboties ar pamatfunkcijām, nevis īpašuma apsaimniekošanu.

Arī IZM līdz šā gada beigām LZA uzdevusi izstrādāt detalizētu un pamatotu nākotnes redzējumu, kur jāizskata gan iespēja palikt tagadējās telpās, gan mainīt atrašanās vietu. Tāpat LZA piekodināts apsvērt iespēju, vai kādas ar ēkas apsaimniekošanu saistītās aktivitātes varētu tikt nodotas ārpakalpojumā.

Auditori no SIA "CSE COE" uzsver, ka kopumā izveidotā LZA darbības struktūra ļauj īstenot visus Zinātniskās darbības likumā un Hartā noteiktos uzdevumus un var uzskatīt, ka LZA darbība tiek realizēta sistemātiskā loģiskā secībā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Taču uzņēmuma eksperti atklājuši arī vairākus trūkumus.

Viens no tiem ir zinātnes popularizēšana, kuru par būtisku uzdevumu izvirzījusi arī IZM. "Tas, ko IZM uzsver un vēlas ir, lai LZA nevis pati nodarbojas ar zinātni vai apsaimnieko un izīrē telpas, bet gan lai apvieno un pārstāv zinātniekus un popularizē Latvijas zinātnes sasniegumus, kā arī veicina sadarbību ar citu valstu zinātniekiem," portālam "Delfi" saka IZM pārstāve Inta Bērziņa.

Stratēģijā līdz 2020. gadam LZA raksta, ka zinātni plāno popularizēt ar Zinātnes piedzīvojumu parka izveidi, Zinātnes portāla izveidi, regulāru dalību Zinātnes naktī, Zinātnes kafejnīcas izveidi, Latvijas zinātnieku kluba izveidi, Latvijas Zinātnes un tehnikas sasniegumu izstādes organizēšanu un Zinātnes muzeja izveidi. Stratēģijā arīdzan ierakstīts plāns izveidot struktūrvienību Zinātnes popularizācijas centrs.

Auditori secinājuši, ka līdzekļu trūkums piebremzējis gandrīz visus LZA plānus. Piemēram, netiek attīstīta Zinātnes piedzīvojumu parka ideja. Zinātnes portālam paredzēto informāciju iekļauj LZA mājaslapā. LZA aktīvi neiesaistās Zinātnes nakts pasākumos. Iestrēgusi arī Zinātnes muzeja koncepcija. Dienas gaismu līdz šim nav ieraudzījis arī Zinātnes popularizācijas centrs.

Toties LZA organizē Zinātnes kafejnīcas ideju, bet Zinātnieku kluba koncepciju izdodas iedzīvināt, zinātniekiem regulāri tiekoties LZA nodaļu sanāksmēs. Auditā uzteiktas arī LZA organizētās izstādes un balvu pasniegšanas pasākumi.

IZM ieteikumu ieviešanas plānā uzdevusi LZA līdz 30. jūnijam aktualizēt Stratēģijas dokumentu, kur Zinātnes parka izveides iecere un citi plāni būtu sasaistīti ar reālām finanšu iespējām.

Neaktuāli uzdevumi rodami arī citos dokumentos. Piemēram, LZA Harta paredz, ka LZA pienākums ir Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Misiņa bibliotēkas un Latviešu folkloras krātuves zinātniskā pārziņa. Taču Latvijas Akadēmiskā bibliotēka kā valsts uzņēmums nepastāv kopš 2006. gada, Akadēmiskā bibliotēka ir Latvijas Universitātes pārziņā, bet Misiņa bibliotēka ir Akadēmiskās bibliotēkas struktūrvienība.

IZM uzdevusi LZA līdz 30. jūnijam ieviest auditoru ieteikumu, kas paredz pārtraukt LZA iesaisti uzņēmējdarbībā, jo peļņas radīšana nav akadēmijas pamata mērķis.

Lai gan LZA Harta paredz, ka LZA var būt tikai saistītas zinātniskās pētniecības iestādes, biedrības, fondi, zinātniski tehniskas organizācijas universitātes un augstskolas, LZA pieder daļas trīs sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Tās ir "Latvijas Zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centrs", kur LZA pieder 20% akciju, "Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts", kur LZA pieder 70% akciju un apgāds "Zinātne", kur LZA pieder 20% akciju.

"Sertifikācijas centrs" ir dibināts 1994. gadā ar LZA Senāta lēmumu. Tā ir valsts pilnvarota sertifikācijas institūcija būvmateriālu atbilstības novērtēšanas reglamentētajā sfērā. Centra izsniegtie sertifikāti ir atzīti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 2017. gadā uzņēmums apgrozīja 67 678 eiro, nopelnot 657 eiro, liecina "Lursoft" pieejamā informācija.

"Ekonomikas institūts" reģistrēts 1997. gadā. Tas ir iekļauts Zinātnisko institūtu reģistrā kā zinātniski pētniecisks institūts un tas darbojas pēc pašfinansēšanās principa – finanšu resursu pamats ir noslēgtie līgumi par pētniecības darbu. 2017. gadā "Ekonomikas institūts" apgrozīja 12 556 eiro, nopelnot 3904 eiro.

Savukārt 2002. gadā reģistrētais apgāds "Zinātne" nodarbojas ar zinātniskām un citām publikācijām. Apgāds ir Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas biedrs, piedalās tās rīkotajos grāmatu gadatirgos, starptautiskajās izstādēs un ikgadējos grāmatu mākslas konkursos. 2017. gadā "Zinātne" apgrozīja 52 474 eiro, nopelnot 509 eiro.

Auditori norāda, ka visu trīs uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte nav liela un nav ļoti cieši saistīta ar LZA pamatuzdevumiem. Izņēmums ir "LZA Ekonomikas institūts", kas ir zinātniski pētniecisks institūts. "Esot mazākuma akcionāram divos uzņēmumos, nav viegli sasaistīt uzņēmumu darbību ar LZA stratēģiskiem mērķiem," rakstīts auditā, kur arīdzan piebilsts, ka LZA stratēģisko mērķu sasniegšanu veicinātu plaša saistīto organizāciju tīkla izveide, nevis uzņēmējdarbība.

Pērn LZA par valsts budžeta līdzekļiem atalgoja 24 darbiniekus. 18 no tiem strādāja nepilnu slodzi. LZA vadībā strādā pieci darbinieki, mēnesī nostrādājot vidēji 33 līdz 59 stundas. Ja vadībai maksāto algu pārrēķina uz pilnu slodzi, tā ir 2890 līdz 3860 eiro liela mēnešalga. Tādējādi LZA vadība pelna krietni mazāk par Latvijas augstskolu rektoriem, norāda auditori.

LZA zinātnisko darbību nodrošina deviņi cilvēki, tostarp četri nodaļu vadītāji un piecas sekretāres. Gandrīz visas sekretāres strādā par atalgojumu, kas līdzinās minimālajai algai. Bet LZA darbību tehniski nodrošina 10 cilvēku plašs kolektīvs. Šajā kategorijā ir tikai trīs pilna laika darbinieki, bet pārējie mēnesī nopelna summu robežās no 86 līdz 403 eiro.

Auditori secinājuši, ka dažos gadījumos pārklājas LZA darbinieku amata pienākumi. Auditori arīdzan mudina izskatīt iespēju palielināt atalgojumu pamatdarbības atbalsta funkcijās iesaistītajam personālam, lai tas atbilstu amatam nepieciešamajām zināšanām, kompetencēm un būtu konkurētspējīgs.

Savukārt LZA Lietu pārvaldē, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, strādā 45 darbinieki, tostarp IT speciālisti un grāmatveži. Tādējādi lielākais skaits apmaksāto LZA darbinieku nodarbojas ar atbalsta funkcijām, uzsver auditori.

Lietu pārvaldes darbiniekiem maksātās algas veido lielāko daļu no LZA ēkas apsaimniekošanas izmaksām, norādīts auditā.

IZM pārstāve Bērziņa portālam "Delfi" norāda", ka 2019. gada LZA finansēšanas līguma gatavošanā ņemts vērā auditoru ieteikums, kas paredz finansējumu piešķirt pa "lielākām" grupām, nesadalot likmju un algu apmēru katrai darbinieku grupai.

Algu jautājums ir atkarīgs arī no tā, kur LZA redz savu nākotni. Pārvākšanās uz piemērotām telpām ļauti atteikties no liela valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas. Bet palikšanas gadījumā LZA jāapsver apsaimniekošanas nodošana ārpakalpojumā.