IZM ņems vērā VK konstatētos trūkumus revīzijā par profesionālo izglītību
Foto: LETA

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par profesionālo izglītību ir pievērsis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzmanību vairākām jomām, kurās veicami uzlabojami, un ministrija paralēli jau uzsāktajiem darbiem veic pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai, paziņoja ministrijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministrijā uzsver, ka tā ir iepazinusies ar VK revīzijas ziņojumu par profesionālās izglītības jomu un novērtē revīzijas gaitā konstatētās nepilnības un priekšlikumus, kas ļaujot novērtēt paveikto ar skatu no malas.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka VK revīzijā konstatētie fakti ir vērtējami tikai kontekstā ar pēdējo gadu plašajām profesionālās izglītības reformām, kas esot veicinājušas gan profesionālās izglītības prestižu, gan nodrošinājušas atbilstošu izglītojamo kvalifikāciju darba tirgum aktuālajām kompetencēm.

Pēc IZM paustā, šobrīd galvenais šķērslis pilnvērtīgai profesionālās izglītības funkcionēšanai ir esošā profesionālās izglītības programmu finansēšana, tāpēc ministrija sadarbībā ar partneriem izstrādā nepieciešamos risinājumus pilnveidei.

Ministrijā sola, ka drīzumā tiks pabeigts konceptuālais ziņojums par profesionālo programmu finansēšanas pilnveidi, kurā pārskatītas izmaksas un izstrādāti priekšlikumi pakāpeniskai bāzes finansējuma paaugstināšanai. Jaunā finansēšanas sistēma ne tikai tuvināšot izmaksu finansēšanu atbilstoši reālajām izmaksām, bet arī veicināšot profesionālās izglītības stratēģiskā mērķa "50/50" sasniegšanu.

Tāpat ministrijā apgalvo, ka tā turpina "sistēmisku darbu profesionālās izglītības reformā", jo īpaši akcentējot profesionālās izglītības satura reformu un pāreju uz mācīšanās rezultātos balstītu pieeju un programmu modularizāciju. Lai nodrošinātu mūsdienīgu un dinamisku profesionālās izglītības sistēmu mūžizglītības kontekstā, esot izstrādāti un drīzumā tikšot iesniegti valdībā grozījumi Profesionālās izglītības likumā.

Ministrijas ieskatā, gan izglītības politikas veidotājiem, gan dažādām publiskām institūcijām, sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā ir jārūpējas, lai stiprinātu resursus turpmākajai profesionālās izglītības attīstībai.

"Jo īpaši ņemot vērā to, ka tieši no profesionālās izglītības panākumiem un veiksmes lielā mērā atkarīga sabiedrības kopējā labklājība, ko nodrošina pietiekamā skaitā sagatavoti augsti kvalificēti vidēja līmeņa dažādu jomu speciālisti tautsaimniecībai būtiskās nozarēs," pauda IZM.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, Latvijā profesionālās izglītības programmās, sākot no pamatizglītības otrā posma līdz pirmā līmeņa augstākajai izglītībai, mācās 32% audzēkņu un tas atbilst vidējam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD) valstu rādītājam (32%). Savukārt 89% profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu Latvijā apgūst programmas, kas sniedz pieeju studijām augstākajā izglītībā, kamēr vidēji OECD valstīs šajā izglītības veidā un pakāpē tāda iespēja ir 70% audzēkņu - tā secināts jaunākajā OECD ziņojumā "Education at a Glance 2020", pauda IZM.

IZM uzsver, ka profesionālās izglītības sistēmas reformas un attīstības mērķu sasniegšanai IZM 15 gadu laikā veikusi ievērojamus Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumus, kuri tikai šobrīd sākot sniegt rezultātus.

Ministrijā apgalvo, ka pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis jauniešu īpatsvars, kuri pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs. Vienlaikus tiek attīstītas arī īsā cikla profesionālās izglītības programmas un veiktas mērķtiecīgas investīcijas pieaugušo izglītības attīstībā.

"Tas viss kopumā ļāvis mazināt prognozēto darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību, veicinot vidējas kvalifikācijas speciālistu ienākšanu darba tirgū," klāstīja IZM, pieminot OECD pētījumu, kurā uzsvērts, ka nepastarpināta pāreja no profesionālās izglītības programmām uz augstākām izglītības pakāpēm arī palielina cilvēku iespējas iegūt darbu un augstākus ienākumus.

Tāpat ministrijā norāda, ka pateicoties modernajai infrastruktūrai, mācību videi un mūsdienīgam mācību satura piedāvājumam, ko nodrošinājuši apjomīgie Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda ieguldījumi, Latvijas profesionālajā izglītībā tika pilotētas un ieviestas vērienīgas pārmaiņas un ievērojami pieaudzis profesionālās izglītības prestižs.

Par to liecinot ne vien audzēkņu pozitīvais novērtējums aptaujās, bet arī konkurence vairākās programmu grupās. Kā piemēru IZM minēja to, ka 2020. gada uzņemšanā tās padotībā esošajās profesionālajās izglītības iestādēs ir nokomplektētas visas 9150 valsts budžeta finansētās vietas, un audzēkņu iecienītajās programmās konkurss uz vienu vietu bija trīs un vairāk.

IZM uzsvēra, ka esošajā plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu ir nodrošināta gan moderna profesionālās izglītības infrastruktūra un mūsdienīgs mācību saturs saskaņā ar darba tirgus attīstības tendencēm, gan efektīvas profesionālās izglītības īstenošanas formas, tajā skaitā darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Savukārt jaunajā 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēta virzība uz izglītības procesu digitalizāciju, uz profesionālās izglītības inovāciju un ekselenci, darba tirgus attīstībai nepieciešamo jauno prasmju sagatavošanu, sasaisti ar zaļo ekonomiku un ilgtspēju. Īpašu uzmanību plānots pievērst pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei, tajā skaitā, darbam digitālā vidē.

Kā ziņots, neskatoties uz ieguldītajiem līdzekļiem, pēdējos sešos gados nav būtiski augusi audzēkņu interese par profesionālo izglītību, secināts VK veiktajā revīzijā par profesionālo izglītību.

VK aplēsusi, ka profesionālās vidējās izglītības sistēmas darbībai un attīstībai no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem pēdējos desmit gados atvēlēts vairāk par miljardu eiro.

"Šajā laikā ir veikta gan profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, gan to materiāli tehniskās bāzes modernizācija. Kaut gan šķietami ir izdarīts viss labākais, lai skolēni ne tikai tiektos uz profesionālās izglītības iestādēm, bet arī tās absolvētu un strādātu vai tālāk studētu izvēlētajā profesijā, pēdējos sešos gados nav izdevies būtiski palielināt audzēkņu interesi par profesionālo izglītību - to pēc 9. klases izvēlējušies nepilni 40% skolēnu. Divas trešdaļas no profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem turpina studijas vai uzsāk darba gaitas, taču mazāk nekā puse no tiem - apgūtajā profesijā. Savukārt vairāk par 30% no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār," norādīts revīzijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Izglītības un zinātnes ministrija Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form