Foto: DELFI

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav plānots palielināt budžeta vietu skaitu ne pedagoģijas studiju programmās, ne arī citās studiju programmās, atbildot uz Rīgas skolu direktoru iesūtīto atklāto vēstuli, uzsver IZM.

Diskutējot par valsts budžetu vietu skaita palielināšanu topošajiem pedagogiem, IZM esot iesniegusi prioritāro pasākumu vidēja termiņa budžetam, lai aktualizētu studiju vietas bāzes izmaksas atbilstoši AS "KPMG Baltic" veiktajiem pētījumiem.

Atbildot uz Rīgas skolu direktoru atklātajā vēstulē izcelto saistībā ar mācību procesa nodrošināšanu, IZM skaidroja, ka saskaņā ar Izglītības likumu katrs pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītības un pamatizglītību bērnu dzīvesvietai tuvākajai pašvaldības izglītības iestādē. Papildus likums nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem.

Diskutējot par izglītības iestādu pārstāvju lūgumu nodrošināt Darba likumā noteikto, ka darba līgumā tiek norādīts darba samaksas apmērs un izmaksas laiks, IZM akcentē, ka darba līgumu ar darba ņēmēju slēdz darba devējs, tādējādi darba samaksas apmēru un izmaksas laiku nosaka darba devējs, nevis likums.

Papildus IZM vēsta, ka ministrija kopš 2014. gada par valsts budžeta finansējumu nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus, kas pedagogiem sniedz iespēju iegūt papildu kvalifikāciju un pasniegt citu mācību priekšmetu, kas daļēji risina pedagogu noslodzi. Papildus IZM piemin citas ārpus studiju programmas, piemēram, projektu "Mācītspēks" vai programmu "Pedagoģijas pamati", kas nodrošina iespēju iegūt pedagoģijas izglītību bez maksas.

Lai turpinātu iesākto jauno pedagogu sagatavošanu un uzlabotu pedagogu profesijas prestižu, ministrija ir iesniegusi prioritāros pasākumos vidēja termiņa budžeta ietvaram mērķētam topošo pedagogu atbalstam. Ministrijas iesniegtais prioritārais pasākums paredz aprobēt jaunas finansēšanas pieejas studējošo atbalstam augstākās izglītības iegūšanai: paaugstinātas stipendijas un līdzmaksājumus vai kredīta dzēšanu. Prioritārais pasākums paredz finansējuma piešķiršanu diviem atbalsta mehānismiem pedagoģijas studentiem, tos sadalot divās grupās.

Vienai pedagoģijas studentu grupai plānots piešķirt paaugstinātas stipendijas 280 eiro mēnesī, tādējādi pieprasot papildu 5,6 miljonus eiro gadā. Savukārt otrai pedagoģijas studējošo grupai paredzēts piešķirt valsts līdzmaksājumu vai kredīta dzēšanu, tādējādi pieprasot papildu 3 miljonus eiro gadā.

Izskatot IZM atbildi, Rīgas skolu direktori norādīja, ka IZM nespēj uzklausīt direktoru izceltās prasības. Direktori skaidro, ka tā neliecina par vienotu izpratni problēmas dziļumam, ne arī par vienotu savstarpējās sadarbības izpratni.

Rīgas skolu direktori bija cerējuši vismaz uz klātienes sarunu ar attiecīgās jomas atbildīgajiem ministrijas pārstāvjiem. Tomēr IZM atbilde uz Rīgas skolu direktoru atklāto vēstuli neliecinot par ministrijas vēlmi sadarboties un nekavējoties iesaistīties Rīgas skolu direktoru izcelto problēmu risināšanā.

Rīgas skolu direktori izcēla, ka vēstule ir formāla, vispārīgi atskaitoties par ministrijā paveiktajiem darbiem, neanalizējot un neizvērtējot, cik efektīvi paveiktie darbi ir bijuši konkrētās problēmas risināšanai.

Iepriekš ziņots, ka Rīgas skolu direktori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un pašvaldībai, kurā prasa steidzami risināt pedagogu trūkuma problēmu galvaspilsētas izglītības iestādēs.

Skolu vadītāji norāda, ka jau vairākus gadus skolās trūkst pedagogu un situācija esot katastrofāla. Turklāt katru gadu pieaugot prasības pedagogiem un nākot klāt arvien jaunas funkcijas - sadarbība pedagogu grupās, plānojot mācību saturu, savstarpējā mācību stundu vērošana un stundu analīze, metodisko materiālu veidošana atbilstoši jaunā satura prasībām, Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un citas prasības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!