Kā informēja Šnepa palīdze Aiga Salmane, analizējot apkopoto informāciju par valsts finansējumu vieglatlētikai pēdējos gados, sanāksmes dalībnieki secināja, ka valsts finansiālais nodrošinājums šogad esot ievērojami palielinājies, proti, valsts finansējums esot pieaudzis no 995 000 latiem 2004.gadā līdz aptuveni 1 190 000 latiem 2006.gadā, bet šogad tas esot vairāk nekā 1 500 000 latu.
Finansējuma pieauguma pamatā ir IZM izstrādātā "Nacionālā sporta attīstības programma 2006. - 2012.gadam", kuras īstenošanai valdība piešķīra atbilstošu finansējumu, kā arī finansējuma pieaugums sportam no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta.
Papildus minētajam esot pieaudzis finansējums skolēnu un studentu sportam, kur daļa no pasākumiem ietver arī vieglatlētikas disciplīnas. Valsts pilnībā finansē arī Murjāņu sporta ģimnāziju, kur no 204 audzēkņiem 44 ir vieglatlēti.
Sanāksmes dalībnieku vērtējumā arī situācija ar vieglatlētikas sporta infrastruktūru Latvijas reģionos kopumā esot laba. Pēdējo trīs gadu laikā uzbūvēti trīs jauni stadioni, četras jaunas vieglatlētikas manēžas, kā arī veikts kapitālais remonts piecos stadionos un divās vieglatlētikas manēžās.
Arī AM un Iekšlietu ministrija ir līdzfinansējusi vairākus sporta objektus, kuri saistīti ar vieglatlētiku.
Joprojām visaktuālākais ir jautājums par vieglatlētikas infrastruktūru Rīgā, tomēr ir skaidri soļi turpmākai rīcībai, stāstīja Salmane.
Saistībā ar Daugavas stadionu IZM jau trešo reizi nosūtījusi vēstuli Rīgas pilsētas domei, lai noskaidrotu viedokli par stadiona iespējamo pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Atteikuma gadījumā IZM iesniegs valdībā priekšlikumus Daugavas stadiona sakārtošanai, sadarbojoties ar privātiem investoriem.
Runājot par iespējām nodarboties ar vieglatlētiku ziemas sezonā, Zālītis solījis, ka līdz 20.maijam Rīgas domē tiks iesniegta koncepcija par vieglatlētikas attīstību Rīgas teritorijā, kuras realizāciju gatavas atbalstīt arī IZM un LOK.
Šneps uzskata, ka valsts atbalsts vieglatlētikai konsekventi pieaug un atbilst valsts pašreizējām iespējām. "Kopīgiem spēkiem ir jāatrisina jautājums par nodrošinājumu ar vieglatlētikas sporta bāzēm Rīgas pilsētā, par prioritāti izvirzot Daugavas stadiona sakārtošanu un slēgtās vieglatlētikas manēžas izbūvi," sacījis Šneps.
Šneps aicinājis LVS aktīvāk iesaistīties vieglatlētikas sporta popularizēšanā un papildu finanšu piesaistīšanā no privātā sektora, jo, salīdzinot ar daudzām citām federācijām, LVS budžetā valsts finansējuma īpatsvars ir ievērojami lielāks.
Kā ziņots, Vīķe-Freiberga pieprasījusi informāciju no Šnepa par viņai adresēto vēstuli, kurā vairāk nekā 100 ar Latvijas vieglatlētiku saistīti cilvēki pauž sašutumu par valsts attieksmi pret šo sporta veidu.
Vieglatlētu atklāto vēstuli parakstījuši vairāki pazīstami cilvēki - Eiropas čempions 110 metru barjerskrējienā Staņislavs Olijars, viņa treneri Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs, šķēpmetēji Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals, Voldemārs Lūsis, šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka, soļotāju treneris Aivars Rumbenieks.
Vēstulē uzsvērts, ka 2006.gadā par labāko sportisti atzīta garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka, bet par labāko treneri šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka, "tāpēc jo neizprotamāka ir valstisko sporta institūciju attieksme pret mūsu labākajiem un populārākajiem sporta veidiem, arī sportistiem - kā dalot finansējumu un prēmijas, tā paredzot un finansējot sporta bāzu celtniecību vai ekspluatāciju".
Vieglatlētikas saime vēstulē pauž satraukumu, vai vieglatlēti "spēs pienācīgi sagatavoties" 2008.gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. "Esam nonākuši pie vislielākā apstākļu samezglojuma Latvijas vieglatlētikas tuvākajā, mums vairāk pārredzamajā laikā. Rīgā vairs nav nevienas mūsdienu prasībām atbilstošas treniņu bāzes - ne ziemā, ne vasarā."
"Kā lai saprot LOK [Latvijas Olimpiskās komitejas] Izpildkomitejas 2006.gada 13.septembra sēdes protokolu, kurā teikts, ka tiek likvidēta vieglatlētikas manēža Olimpiskajā sporta centrā (OSC). No 14 lemjošajām balsīm (divām atturoties) 12 bija par šo absurdo lēmumu," teikts vēstulē. "Bija taču arī kāds variants pārbūvēt šo OSC tā, lai tas derētu vismaz treniņiem. Šāda LOK nostāja divus gadus pirms olimpiskajām spēlēm ir vairāk nekā neizprotama."
Vieglatlētikas pārstāvji ar nožēlu arī konstatējuši, ka krasi mainījušās savulaik labās attiecības ar futbolistiem. "Tagad visbiežāk uz futbollaukuma vieglatlēti nedrīkst uziet pat basām kājām. Arī mest šķēpus vai diskus - pasargi, Dievs! Kā sēnes pēc lietus pēdējos gados izaugušas sporta halles, arēnas un olimpiskie centri. Tikai vieglatlētiem tur vietas nav paredzētas," teikts vēstījumā.
Vēstulē aicināts veidot Rīgā vismaz vienu starptautiskiem noteikumiem atbilstošu vieglatlētikas stadionu: "ar astoņiem celiņiem pa apli un visu iekārtojumu atbilstošu starptautiskam līmenim - ar tribīnēm 10 000-15 000 skatītāju, ar obligāto iesildīšanās laukumu un speciālu laukumu šķēpa, vesera un diska metējiem. Tas varētu būt tagadējā "Daugavas" stadiona vietā".
Vieglatlēti aicina pie "Daugavas" stadiona izveidot starptautiskām prasībām atbilstošu ziemas manēžu, kā arī "divus normālus stadionus treniņiem - katru savā Daugavas pusē: piemēram, "Arkādiju" Pārdaugavā un bijušo ASK stadionu. Kā arī vēl vienu normālu treniņu manēžu".
Vieglatlēti uzskata, ka ir apdraudēta šī sporta veida nākotne Latvijā. "Mēs - Latvijas vieglatlēti - negribam iznīkt, kā tas ir noticis ar tādiem skaistiem un klasiskiem sporta veidiem kā treka riteņbraukšanu un ātrslidošanu, tramplīnlēkšanu un vēl pāris šobrīd it kā "nemoderniem" sporta veidiem."