Valdība ceturtdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūgumu tai piešķirt 500 000 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai tā varētu rīkot atbalsta programmas jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai, liecina IZM izskatīšanai valdības sēdē, 18. martā, iesniegtie dokumenti.
Pandēmija ir būtiski ietekmējusi jauniešu dzīvi, un tā ir atstājusi iespaidu arī uz jauniešu mentālo veselību. Covid-19 pandēmijas sekas var ievērojami pasliktināt jauniešu stāvokli darba tirgū un viņu finansiālo labklājību, kā arī būtiski apgrūtināt jauniešu iekļaušanos sabiedrībā, kas nākotnē varētu sekmēt viņu sociālo atstumtību, norādījusi IZM.
Atbalsta programmas ietvaros projektu konkursā tiks atbalstīti ne mazāk kā 43 projekti, kurus īstenos pašvaldības, pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas (NVO), nodrošinot pēc iespējas vienmērīgu reģionālo pārklājumu.
Pasākumos, kas paredzēti kā neformālās mācīšanās aktivitātēs, jāveicina jauniešu zināšanu un prasmju apguve, jāsagatavo jaunieši turpmākajām mācībām un darba tirgum. Tāpat jāveicina jauniešu piederības izjūta kopienai, jāpaaugstina viņu pašapziņa, jādod iespēja jauniešiem socializēties, jānodrošina iespēja jauniešiem saņemt individuālu atbalstu ārpusskolas laikā un jāsamazina jauniešu psihoemocionālās veselības risks.
Atklātā projekta konkursa nolikumu izstrādās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Pēcāk nolikumu apstiprinātu IZM.
Projektu konkursa uzvarētājiem savas aktivitātes būs jāīsteno šogad laikā no 15. jūnija līdz 31. decembrim. Tieši tāpēc, kā tiesību akta projektā raksta IZM, nepieciešams katram projekta īstenotājam piešķirt priekšfinansējumu 100% apmērā.
Kopumā viena projekta īstenošanai piešķirs ne vairāk kā 10 000 eiro, savukārt kopējais finansējums ir 430 000, liecina IZM valdībai iesniegtie dokumenti.
Jautājums par jauniešu mentālo veselību pandēmijas diktētā, attālinātā mācību procesa laikā iepriekš aktualizēts arī Saeimas izglītības un zinātnes komisijā. Par nogurumu, kas izpaužas arī kā motivācijas trūkums, iepriekš runāja arī paši skolēni, savukārt skolotāji atzina varētu būt "sasnieguši pirmo izdegšanas fāzi".
"Lai Covid-19 pandēmijas ietekmē nepieaugtu to jauniešu skaits, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, ir nepieciešams sniegt daudzpusīgu atbalstu, iesaistot jaunatnes jomas speciālistus," norāda IZM.
Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia", balstoties uz pašu veikto aptauju, secināja, ka 70% vecāko klašu skolēni, mācoties attālināti, jūtas nomākti vai vientuļi. Salīdzinot ar pērno gadu, par 13% pieaudzis (sasniedzot 37%) arī to skolēnu skaits, kas attālinātajās mācībās nekādas priekšrocības nesaskata.
"Skolēni ceļ trauksmi. Aptaujā saņēmām negaidīti daudz izvērstu komentāru par to, kā jaunieši jūtas. Pārņēma sajūta, ka līdz šim viņiem neviens to nav jautājis. Ir jaunieši, kas labi tiek galā ar situāciju, taču tie ir mazākumā. Ļoti daudzi uzsver motivācijas trūkumu, robus zināšanās, nespēju sagatavoties eksāmeniem, kā arī redzes pasliktināšanos. Profesionālo skolu audzēkņi norāda, ka profesionālos priekšmetus atšķirībā no akadēmiskajiem, attālināti apgūt tikpat kā nav iespējams," norādījis "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.
40 000 eiro no finansējuma, ko IZM lūdz ministrijai piešķirt, tiku izlietoti, lai īstenotu aktivitātes tiem, kuri strādā ar jaunatni. Šīm personām ir jānodrošina zināšanas un prasmes, tostarp, digitālās prasmes. Darbu ar šīm personām plānots sākt jau no 1. aprīļa.
Savukārt 30 tūkstoši eiro paredzēti programmas administrēšanai.
