IZM rosina nenoteikt mācību beigu datumus
Foto: F64

Valdība ceturtdien, 11. martā, skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto noteikumu projektu, kas paredz, ka mācību gads tiem skolēniem, kuri ir atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas, nebeigsies ātrāk. Tāpat IZM rosina nenoteikt mācību beigu datumus, kas līdz šim pieļāva atšķirīgu izpratni un regulējuma piemērošanu, piemēram, attiecībā uz vērtējumu izlikšanas, iegūšanas un uzlabošanas beigu datumiem mācību priekšmetos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

IZM ieskatā, šobrīd mācību gada ilgums starp klasēm atšķiras un tajā netiek ieskaitītas skolēnu brīvdienas. Piemēram 1. klasei mācības ilgst 34 nedēļas, bet 12. klasei – 38. "Ja minētajos mācību gada ilgumos ietvertu arī brīvdienas, tas radītu risku Ministru kabinetam pieņemt atšķirīgus brīvdienu ilgumus, tostarp radot risku nepilnvērtīgai izglītības programmas apguvei," vēstīts noteikumu projektā.

Ņemot vērā, ka pirmklasniekiem mācību gads ir īsāks, saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu skola patstāvīgi var lemt par papildu brīvdienām, kuras jāīsteno 2. semestrī.

Lēmumu par 1.-8.klases, 10. un 11.klases skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē skolotāji pieņem pirms otrā mācību semestra beigām un vasaras brīvlaika. Valdībā iesniegtais noteikumu projekts nosaka, ka nav "noteikti mācību beigu datumi, kas līdz šim pieļāva atšķirīgu izpratni un regulējuma piemērošanu, piemēram, attiecībā uz vērtējumu izlikšanas, iegūšanas un uzlabošanas beigu datumiem mācību priekšmetos".

Pamatskolas un vidusskolas beidzējiem, mācību posmu noslēdzot, izsniedz valsts atzītus izglītības dokumentus – apliecības un atestātus.

Tomēr iesniegtais noteikumu projekts labo "vēsturiski izveidojušos nepamatotu situāciju", ka 9. un 12. klašu skolēniem, kuri ir atbrīvoti no eksāmeniem, mācību semestri noslēdz ātrāk.

"[..] nosakot ātrāku mācību gada beigu datumu no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, netika ievērots Vispārējās izglītības likuma 36. pantā un 46. pantā noteiktais mācību gada ilgums, un līdz ar to arī ātrāk tika izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti," rakstīts noteikumu projektā.

Jāatgādina, ka, lai mazinātu vidusskolas beidzēju slodzi un spriedzi valsts pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā un lai palielinātu dienu skaitu starp eksāmeniem, IZM 2012. gadā izskatīja vairākus iespējamos variantus. Pēc visu iesaistīto aptaujas, IZM saglabāja svešvalodu centralizēto eksāmenu norises laiku pavasara brīvlaikā.

Paredzams, ka noteikumu projekts stāsies spēkā šā gada 1. septembrī.

Noteikumu projekts pieejams šeit, sadaļā "anotācija".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form