Par SAK priekšlikumiem augstākās izglītības finansēšanai pagaidām vēl arī nav diskutēts nozares ietvaros, tāpēc pastāv vēl daudz neskaidru jautājumu, atzinis izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība) pēc iepazīšanās ar SAK priekšlikumiem, aģentūru BNS informēja ministra pārstāve Inga Bandeniece.
Ministrs norāda, ka izteiktie priekšlikumi ir teorētisks modelis, kuram līdzīgi darbojas tikai dažās pasaules valstīs, kuru ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju labklājības līmenis nav salīdzināmi ar pašreizējo situāciju Latvijā. Jāņem vērā, ka, pilnībā pārejot uz maksas izglītību, studētgribētājiem būtu jāuzņemas kredītsaistības par 36 līdz 84 tūkstošiem latu, neskaitot kredītprocentus. Šādi mācību nosacījumi var veicināt jauniešu izvēli par labu studijām netālajās ārzemēs, piemēram, Zviedrijā vai Norvēģijā, kur augstāko izglītību iespējams iegūt bez maksas.
Izglītības un zinātnes ministrs arī min, ka pašlaik ir bijusi iespēja iepazīties ar SAK priekšlikumu teorētisko daļu, bet ne aprēķiniem. SAK provizoriski aprēķinājusi, ka tās priekšlikumu ieviešanai būtu nepieciešami 400 miljoni latu.
"Tā ir nesalīdzināmi lielāka summa, kā valsts budžeta vietām tērē pašlaik. Vienlaikus neskaidri ir jautājumi par iespējām novirzīt izglītības sistēmai šādu summu no valsts budžeta, kā arī vai aprēķinos ir ņemtas vērā kredītu apsaimniekošanas izmaksas," sacījis Broks.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) eksperti arī teikuši, ka Latvijā jau ilgtermiņā pastāv valsts garantētais studentu kreditēšanas mehānisms, taču jāuzsver, ka ekonomiskā situācija un negatīvā kredītpieredze valstī neveicina iedzīvotāju kredītsaistību sākšanu. To apliecina arī izglītībai ņemto valsts garantēto kredītu apmērs, kas 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājies par 29,1%.
"Tas liecina, ka nepieciešama nozares diskusija un minēto priekšlikumu aprēķinu daļas analīze, lai valsts nepārmaksājot varētu īstenot savus ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un vienlaikus palielināt iedzīvotāju ar augstāko izglītību skaitu Latvijā," secina IZM.
Arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvarts Ratnieks noraidījis SAK priekšlikumus, piebilstot, ka "Latvijai ir jātiecas uz bezmaksas izglītību", turpretī SAK priekšlikumi studentus iedzītu parādos, kas neveicinātu ne izglītības kvalitāti, ne uzlabotu valsts ekonomisko situāciju .
"Parāds nav brālis nevienam, taču SAK priekšlikumi tiešā mērā ir vērsti uz sabiedrības aktīvākās daļas – studentu – morāliem un finansiāliem spaidiem, kas, tiecoties uz modernu valsti, nav pieļaujams. Nākotnes redzējums ir bezmaksas studijas, kas jauniešiem nodrošinātu iespēju studēt pēc pašu gribas izvēlētās studiju programmās, nevis pēc izmaksu un valsts pasūtījuma lekāliem," klāstījis Ratnieks.
LSA arī norāda, ka, palielinoties to Eiropas un arī pasaules valstu skaitam, kas piedāvā augstāko izglītību iegūt bez maksas, Latvija "nevar atļauties iet pretējā virzienā", palielināt izceļojošo studentu skaitu un samazināt ārzemju studentu interesi par studijām mūsmājās. Jau pašlaik studijas bez maksas tiek piedāvātas Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas un citās Eiropas valstu augstskolās, kas ir iecienīts Latvijas jauniešu galamērķis augstākās izglītības ieguvei. Arī Igaunijā par labu bezmaksas augstākajai izglītībai tiek palielināts nozarei pieejamais valsts finansējums, kas kā norma ir iestrādāta arī Latvijas Republikas Augstskolu likuma grozījumos.
LSA pieļauj, ka kreditēšanas sistēmas priekšrocības un pozitīvās īpašības, kuras uzsver SAK, būtu attiecināmas tikai uz studentiem, kas patlaban un nākotnē studēs par aizņēmuma līdzekļiem. Saglabājot un proporcionāli palielinot budžeta vietu skaitu nākotnē, tai studentu grupai, kas studijām izvēlētos valsts galvoto kredītu, aizņemtā nauda nebūtu jāatmaksā, ja pēc absolvēšanas studenta ienākumi nesasniegtu iepriekš noteikto līmeni. Taču LSA uzskata, ka nav pamatots nosacījums, ka studentiem būtu jāmaksā procenti valstij, jo tieši valsts pienākums ir nodrošināt augstākās izglītības pieejamību.
Jau vēstīts, ka SAK piedāvā atteikties no studiju budžeta vietām, tās aizstājot ar kredītu, kuru piešķir Valsts kase un kuru absolvents atmaksā pēc studiju beigšanas, žurnālistiem otrdien sacīja viens no SAK ziņojuma par augstāko izglītību izstrādātājiem Vjačeslavs Dombrovskis. Šāds modelis motivētu studentus izvēlēties viņiem piemērotāko mācību iestādi, kā arī motivētu mācību iestādes piedāvāt kvalitatīvāku izglītību.
SAK vadītājs Roberts Ķīlis informējis, ka ar komisijas izstrādāto ideju iepazīstinās Saeimu un valdību, taču uzsvēra, ka par jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli vēl nepieciešama sabiedriska diskusija. Viņš prognozēja, ka modeli ieviest būtu iespējams jau 2013.–2015.gadā.
Arī citi izglītības nozares pārstāvji apšaubījuši SAK ideju par pilnīgu pāreju uz maksas augstāko izglītību, trešdien vēstīja laikraksts "Neatkarīgā". Piemēram, Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra norādījis, ka varētu runāt par studentu līdzdalību, sedzot, piemēram, maksimums, desmit līdz 15 procentu no kopējiem izglītības iegūšanai nepieciešamajiem izdevumiem, taču šeit ir jābūt sabalansētībai starp publisko un privāto finansējumu. Arī Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers uzsvēris, ka Latvijā jau tā ir maz jauniešu un demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete ("Vienotība") neslēpa izbrīnu, ka daudzi augstskolu pārstāvji nevarēja iepazīties ar šo ziņojumu, jo strādāja pie likuma grozījumiem, taču viņa ir pārliecināta, ka valstij ir jānodrošina budžeta vietas.