Ķīlis uzsver, ka Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus ir jāstiprina Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārliecība, ka viņu kultūra un valoda tiek cienīta. "Tikai tādā veidā mēs varam panākt savstarpēju sapratni un uzticību. Eiropas mērogā unikālais fakts, ka mums ir valsts finansētas mazākumtautību skolas, ir būtisks solis pareizā virzienā. Taču mums ir steidzami jādomā par papildu soļiem, jo sabiedrības saliedētības jautājums patlaban draud kļūt par nacionālās drošības jautājumu," tā ministrs.
Ministrs uzskata, ka patlaban valodas un etniskais jautājums tiek klaji politizēts. "Gada sākumā veikts plašs un objektīvs pētījums patiesībā uzrāda, ka dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju attieksme pret latviešu valodu ir būtiski uzlabojusies. Šobrīd atsevišķi politiķi un radikāli noskaņotas personas ir gatavi visu šo pozitīvo veikumu sabojāt," lēš Ķīlis.
Viņaprāt, referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tiek rosināts galvenokārt tādēļ, ka apvienība "Saskaņas centrs" un tās vēlētāji ir neapmierināti ar neiekļūšanu valdībā. "Tas nav divu etnisku grupu konflikts, un mums jādara viss iespējamais, lai tas par tādu neizvērstos," saka ministrs, nosakot, ka visi šie jautājumi būs ceturtdienas sanāksmes dienaskārtībā.