Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde uzskata, ka atsevišķās studiju programmās Latvijā, iespējams, pastāv kvalitātes problēmas, taču daudzās programmās, pēc viņas domām, kvalitāte ir ļoti laba.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņas skatījumā, par to liecina augstskolu beidzēju skaits, kuri pēc studijām atrod darbu, kuri iegūtajā specialitātē veiksmīgi turpina studijas vai uzsāk darbu ārzemēs.

Kā uzsvēra Rēvalde, diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti un tās definīciju joprojām notiek pat Eiropas līmenī, jo kvalitāte šajā gadījumā var tikt definēta kā atbilstība noteiktam mērķim un klientu apmierinātība vai arī, vadoties pēc tā, vai par konkrētu naudas summu tiek sasniegts vislabākais rezultāts.

Latvijā augstākās izglītības kvalitāte visbiežāk tiek saistīta ar atbilstību mērķim, un augstākajai izglītībai ir vismaz četri mērķi - sagatavot speciālistus darba tirgum, nodrošināt zinātniskās darbības attīstību, veicināt vispusīgas personības attīstību un sagatavot pilsoņus demokrātiskai sabiedrībai. Tātad, runājot par augstākās izglītības kvalitāti, jāvērtē, kā tiek nodrošināta atbilstība visiem četriem mērķiem, viņa uzsver.

Arī valstī pastāvošās akreditācijas sistēmas darbu departamenta direktore uzskata par veiksmīgu, akcentējot arī to, ka Latvijā augstskolu akreditācijas procesā jau šobrīd tiek pārbaudīts, vai augstskolā ir izveidota iekšējā procedūra, kā augstskola rūpējas par studiju kvalitāti, jo, ņemot vērā to, ka Latvijā valsts augstskolas ir atvasinātas publiskas personas un ir autonomas, par izglītības kvalitāti tās ir atbildīgas pašas, jo valsts līmenī "no augšas" programmas veidotas netiek, izņemot ļoti retus gadījumus.

Praksi, saskaņā ar kuru augstskolā jābūt iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmai, kura ietver regulāru studentu aptauju, augstskolai katru gadu jāveic pašnovērtējums, kā arī jābūt izstrādātai procedūrai, kā tiek ņemti vērā studentu aptauju rezultāti, plānots nostiprināt jaunajā Augstākās izglītības likumā.

Rēvalde arī uzsver, ka Latvija ir to valstu grupā, kas 1999.gadā parakstīja Boloņas deklarāciju un aktīvi iesaistījusies Boloņas procesā un Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) principu ieviešanā. Atklātas, saskaņotas kvalitātes nodrošināšanas un pilnveidošanas sistēmas darbība Eiropā ir viens no galvenajiem un Boloņas procesā visbiežāk pieminētais EAIT veidošanas uzdevums.

Latvija jau veiksmīgi īstenojusi vairākas Boloņas procesa lietas, ieviešot trīs ciklu augstāko izglītību, diploma pielikumus, kredītpunktus, akreditāciju, studējošo iesaisti augstākās izglītības procesos. "Ja raugāmies no šī aspekta, tad ar kvalitāti problēmām nevajadzētu būt," norāda Rēvalde.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form