Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pabeigusi atkārtotu studiju programmu izvērtējumu un secinājusi, ka no valsts budžeta varētu nefinansēt 162 nekvalitatīvas studiju programmas, tā ietaupot 3,04 miljonus latu, trešdien pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ietaupīto naudu IZM varētu pārdalīt kvalitatīvo studiju programmu pilnveidošanai un uzturēšanai. Savukārt augstskolām būs jāizlemj pašām, vai turpināt no citiem finansējuma avotiem uzturēt par nekvalitatīvām atzītās studiju programmas, vai to darbību izbeigt, konkrētās studiju programmās studējošajiem piedāvājot vai nu studijas pabeigt, vai pāriet uz citu programmu, kas "ir normālas augstskolu un studējošo attiecības", klāstīja Ķīlis.
Izvērtētas kopumā 836 studiju programmas, IZM atzina 389 jeb 46% par kvalitatīvām un ilgtspējīgām (A vērtējums), 264 jeb 32% studiju programmām ir ”vērojamas problēmas” un to pastāvēšanai būtu nepieciešami uzlabojumu (B vērtējums), bet 183 jeb 22% programmu pastāvēšana atzīta par problemātiskām (C vērtējums).
Ministrs gan nenosauca augstskolas, kuras studiju programmu pārvērtējums skāris visvairāk, jo ministrija vēl apkopo precīzus datus par programmu sadalījumu.
Savus rezultātus ministrija salīdzināja ar iepriekš Augstākās izglītības padomes (AIP) vadībā notikušo studiju programmu izvērtējumu, kurā par nekvalitatīvām atzītas 55 programmas. Vēlreiz izvērtējot abu pētījumu rezultātus, IZM secināja, ka 581 studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, 93 studiju programmām nepieciešama papildu analīzi, bet 162 studiju programmas varētu nefinansēt no valsts budžeta.
Studiju virzieni un tajos ietilpstošo studiju programmu vērtējums
AIP vadītājs Jānis Vētra pauda - IZM pētījums noticis, ministrijai uzņemoties "meža sanitāra" lomu, atbrīvojoties no nekvalitatīvām programmām, taču abi vērtējumi ir uzskatāmi par objektīviem un interesantiem, taču atšķīrušās datu interpretācijas.
IZM skaidro, ka programmu kvalitātes analīze dod iespēju arī turpmāk tās izvērtēt, lai noskaidrotu, vai studiju programmu izvērtēšanas process un tā rezultātā notikušās izmaiņas valsts politikas un augstākās izglītības iestāžu līmenī ir devušas iespēju sasniegt galveno reformu mērķi - uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un veicināt studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām.
IZM vērtējumā, no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas, bet par 93 studiju programmu finansēšanu veicama papildu analīze.
Ķīlis uzsvēra, ka līdz ar šo izvērtējumu ministrija ir ieguvusi salīdzinošu priekšstatu par studiju programmu kvalitāti, kas ļaus izdarīt secinājumus par budžeta sadalījumu, savukārt iepriekš secinājumu izdarīšana bija apgrūtināta, jo pēc AIP vadītā novērtējuma "aina bija nepilnvērtīga".
Viņš arī atzina, ka ministrija atsevišķas studiju programmas novērtējusi tik zemu, ka tām būtu jāatņem licence. Ķīlis negatavojoties "uzņemties atbildību par to, ka mēs pērkam sliktu preci".
Jau ziņots, ka vasaras vidū žurnāls ”Ir” publiskoja 55 AIP par nekvalitatīvām atzītās programmas, bet AIP toreiz noliedza, ka iesaka tās slēgt. Saskaņā ar novērtējuma datiem lielākais nekvalitatīvo studiju programmu skaits ir Latvijas Universitātei (LU) un Starptautiskai Praktiskās psiholoģijas augstskolai (SPPA), visbiežāk par nekvalitatīvām atzītas izglītības, pedagoģijas un vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības studiju programmas.
Ministrija līdz oktobrim pārvērtēja iepriekš secināto par studiju programmām.