Kopumā otrajam lasījumam iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi. Komisija aptuveni divu stundu garajā sēdē izskatīja vien sešus.
Parlamentārieša Igora Pimenova (S) priekšlikums, kas paredz, ka deputātam ir tiesības paust savu viedokli Saeimas tīmekļa vietnē, pēc plašām debatēm otrdien atbalstu neguva. Aizstāvot kolēģa priekšlikumu, Valērijs Agešins (S) skaidroja, ka šobrīd opozīcijas deputātiem ir liegta iespēja paust savu viedokli Saeimas mājaslapā. Atbalstot šādu priekšlikumu, visiem deputātiem būtu iespēja publicēt savas relīzes vai viedokļus parlamenta tīmekļa vietnē. Arī Aldis Gobzems rosināja, ka Saeimas mājaslapā būtu nepieciešams izveidot atsevišķu sadaļu "Deputātu viedokļi".
Taču vairākums deputātu Pimenova priekšlikumu neatbalstīja. Parlamentārietis Jānis Iesalnieks (NA) norādīja uz plašajām iespējām deputātiem izteikties sociālajos tīklos, savās vai pārstāvētā politiskā spēka mājaslapās. Tikmēr Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz neskaidrībām, ko šādas normas iekļaušana kārtības rullī varētu radīt.
Arī parlamentārietes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz ierobežojumu Saeimas deputātiem saņemt vairākas mēnešalgas daļas par dažādu Saeimas amatu apvienošanu, komisijas atbalstu neguva. Viņa uzsvēra, ka šis priekšlikums mudinātu deputātus "neaizrauties ar amatu kolekcionēšanu". Tikmēr Iesalnieks viņai oponēja, ka nevajag sodīt aktīvākos deputātus. Arī Ritvars Jansons (NA) uzsvēra, ka runa nav tikai par amatu ieņemšanu, bet arī par lielāku atbildību.
Asas diskusijas raisīja JKP priekšlikums atteikties no transporta un īres izdevumu kompensēšanas deputātiem. Politiskā spēka ieskatā šādas kompensācijas ir novecojošs mehānisms. Savukārt atteikšanās no tām nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus valsts institūciju amatpersonām kompensāciju saņemšanā.
Gobzems šādu ierosinājumu nosauca par "klaji populistisku". Viņa ieskatā atteikšanās no kompensācijām veicinās atsevišķu deputātu vēlmi "kolekcionēt amatus", kā arī tas var likt politiķiem no reģioniem vairs nestartēt Saeimas vēlēšanās. Arī Iesalnieks uzsvēra, ka deputāti nav jāsoda par to, ka viņi nedzīvo Rīgā. Nacionālās apvienības ieskatā esošā kārtība ir laba un nav jāgroza. JKP priekšlikums komisijas atbalstu neguva.
Mainīt kompensāciju sistēmu rosināja arī Gobzems. Viņš rosināja atcelt parlamentārieša tiesības saņemt kompensāciju par transporta izdevumiem, kas radušies deputātam, dodoties uz darbu, ja deputāts dzīvo Rīgā vai līdz 50 kilometrus ap Rīgu. Viņš pauda, ka došanās uz darbu Rīgā vai Rīgas tuvumā dzīvojošiem Saeimas deputātiem nav saistīta ar lielākiem izdevumiem kā jebkuram citam Rīgā vai Rīgas tuvumā dzīvojošam valsts pārvaldes vai privātā sektora darbiniekam. Arī šis priekšlikums neguva komisijas deputātu atbalstu.
Plānots, ka darbu pie grozījumiem Saeimas Juridiskā komisija turpinās vasaras izskaņā.
Ziņots, ka 13. Saeima pavasarī sāka darbu pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī, tādējādi turpinot priekšteču – iepriekšējā parlamenta sasaukuma – iesākto. Deputāti, Valsts prezidents un korupcijas apkarotāji otrajam lasījumam iepriekš iesniedza virkni priekšlikumu, rosinot Saeimas kārtības rullī veikt vērienīgas izmaiņas.
Lai gan vēl 12. Saeimā darbs pie grozījumiem iestrēga, Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) iepriekš portālam "Delfi" solīja, ka "atvilktnē" tie nepaliks.
Jau 12. Saeimā īpaša darba grupa Solvitas Āboltiņas (tolaik – "Vienotība") vadībā veica revīziju Kārtības rullī. Lai gan dokuments tika kārtīgi izpētīts un likumprojekts ar nepieciešamajiem grozījumiem sagatavots, darbs pie tā netika pabeigts. Viens no iemesliem bija darba grupas vadītājas Āboltiņas lēmums nolikt deputāta mandātu. Tāpat tālāku grozījumu virzību bremzēja izskatīšanai otrajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi, kas bija ļoti dažādi.
Pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi piedāvā virkni izmaiņu Kārtības rullī. Piemēram, tie paredz, ka deputāts tikai apcietinājuma gadījumā zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Vēl viena būtiska izmaiņa Kārtības rullī ir saistīta ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu. Grozījumi paredz, ka komisija varēs lemt par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas ierosināšanu arī bez rakstveida iesnieguma. Šobrīd to var darīt, tikai pamatojoties uz deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegumu. Līdz ar to komisijā varētu vērsties arī personas, kuras nav deputāti.
Ja grozījumi gūs Saeimas atbalstu gan otrajā, gan trešajā – galīgajā – lasījumā, tās būs vērienīgākās izmaiņas Kārtības rullī kopš tā pieņemšanas 1994. gadā. Tam par pamatu tika ņemts vēl 1923. gadā pieņemtais rullis.
